Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā: problēmas trešdaļā skolu, rosina izmaiņas eksaminācijā
Līdz ar šo mācību gadu Latvijā formāli noslēdzas pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Taču atbildīgās amatpersonas atzīst, ka praksē reformas mērķu sasniegšanai vajadzēs ilgāku laiku. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, lielākas problēmas konstatētas aptuveni trešdaļā skolu, kas agrāk īstenoja mazākumtautību programmu. Kā viens no sistēmiskiem risinājumiem izskan priekšlikums pārskatīt latviešu valodas eksāmena kārtību.
“Es domāju, ka vienota skola būs tajā brīdī, kad skolās izdosies panākt kaut kādu to latvisko kultūru, kas nav tikai tautasdziesmas pielīmētas pie sienām. Man liekas, ka tāda latviska kultūra skolā būs tajā brīdī, kad, piemēram, ēdnīcas darbiniece tam skolēnam jautās, vai viņš grib mērci uz makaroniem latviešu valodā,” ar LTV “de facto” savās pārdomās dalījās jaunais latviešu valodas un literatūras skolotājs Daniels Kevins Berkans.
Berkans apvienoja studijas ar darbu, un kādā bijušajā mazākumtautību skolā Rīgā nostrādāja trīs gadus. Tostarp laikā, kad mācībām bija jānotiek tikai latviešu valodā. Pedagogs nebija gaidījis, ka lielai daļai bērnu, turklāt dažādās klašu grupās, būs jāmāca vien valodas pamati. Viņaprāt, par vienotu skolu šobrīd runāt ir pāragri.
Arī pirmsskolas izglītībā vēl aizvien ir iestādes, kur krievu valoda skan biežāk, nekā būtu sagaidāms. To apliecina Sintija Rubene, privātā bērnudārza filiāles vadītāja ar 18 gadu pieredzi pirmsskolas jomā. Jaunās valodas prasības bija jau spēkā, kad viņa sāka strādāt kādā pašvaldības bērnudārzā Pļavniekos. Taču pēc nepilna gada bija spiesta aiziet no tā. “Ir ļoti sarežģīti strādāt vietā, kur nepārtraukti bērniņš nerunā un nerunā, un tu nevari no viņa dabūt ārā to latviešu valodu. Tāpēc, ka bremzē gan ģimene, kura runā visu laiku krieviski, piemēram. Kur, piemēram, atnāk otrs skolotājs, mans pārinieks un arī izmanto ļoti daudz krievu valodu. Es strādāju konkrēti tieši jaunākā posma grupā, tātad līdz 3 gadiem, kur principā visu to laiku es tā arī nesadzirdēju latviešu valodu,” sacīja Sintija Rubene.
Savu negatīvo pieredzi raidījumam klāstīja kāda mamma, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa sūtīja meitu mācīties bijušajā mazākumtautību, bet faktiski jau vienotajā skolā. Taču pārsteigumu raisīja tas, ka praksē daudzi skolotāji mācēja, bet nerunāja latviešu valodā. Sarakste vecāku “WhatsApp” grupā notikusi pārsvarā krieviski. Taču divu gadu laikā meitas latviešu valodas līmenis tiktāl pasliktinājies, ka bija nolemts sūtīt viņu citā skolā. “Un es tiešām uzskatu, ka valsts šos bērnus ir apzagusi, viņi nesaņem kvalitatīvu izglītību,” neslēpa sarūgtinājumu skolnieces mamma.
Latvijā pāreju uz vienotu skolu sadalīja posmos. 2023./2024. mācību gadā tikai latviešu valodā sāka mācīties 1.,4.,7. klases, proti, 12,5 tūkstoši izglītojamo, un 11 tūkstoši bērni pirmsskolas programmās. Pērn mācības tikai latviski uzsāka vēl astoņi tūkstoši bērnu. Un tikpat – šogad. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) jau noziņojis, ka pāreja norit “optimāli”. Vienlaikus tiek atzīts, ka trešdaļā izglītības iestāžu problēmas ir lielākas, nekā bija sagaidāms.
Pāreja uz vienotu skolu ir novēlota, un tās īstenošana kopumā vērtējama viduvēji, atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV). Taču šīs izmaiņas prasa ilgāku laiku: “Mums ir jāpanāk, ka pārmaiņas notiek pēc būtības. Un tas ir saistīts ar valodas lietošanas paradumu maiņu, ar attieksmes maiņu. Un ļoti lielā mērā tas ir saistīts arī ar skolotāju kolektīvu maiņu.”
Iesākot pāreju uz vienotu skolu, pārbaudīt pedagogu zināšanas, it īpaši bērnudārzos, devās Valsts valodas centra speciālisti. Vājas latviešu valodas prasmes 2023. gadā konstatēja 163 pedagogiem, kurus atstādināja no amata. Pērn – tādu bija 97 un šogad – 82. Reakcija uz pārbaudēm ir bijusi dažāda. Visu noteica iestādes vadības nostāja. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe raidījumam pastāstīja par gadījumu, kad uz pārbaudes brīdi izglītības iestāde it kā izbeidza darba tiesiskās attiecības ar pedagogiem, taču pēc pārbaudes tie atgriezās darbā.
Tiem pedagogiem, kas valodas pārbaudi nav izturējuši, bija jāizvēlas – kārtot eksāmenu vai atstāt šo darbu. Šādas izvēles priekšā bija arī trīs Rīgas Grīziņkalna vidusskolas skolotāji. Viens no pedagogiem nolēma uzlabot latviešu valodas prasmes un tagad turpina darbu, bet divi – devušies pensijā.
Taču nupat darbu atstāja arī jaunatnākusī skolotāja ar dzimto valodu latviešu. Noprotams, ka par iemeslu kalpoja neviendabīgā valodas vide klasē. “Un es piekritu, ka tādā vidē tiem skolotājiem ir diezgan grūti strādāt, jo jāpielāgojas tiem apstākļiem, ka daļai no skolēniem tā latviešu valoda ir brīva, daļai skolēnu – tā padodas viegli un noteikti ir 3-4 skolēni, kuriem būs vislielākās problēmas,” minēja Rīgas Grīziņkalna vidusskolas direktore Jeļena Smoļina.
Viņa piebilda – daudziem bērniem mācību stundas ir vienīgais laiks, kad viņi dzird latviešu valodu. Tāpēc viņa uzsvēra vecāku lomu valodas apguvē. Un tas ir svarīgi, jo bez latviešu valodas bērni neapgūs arī pārējos mācību priekšmetus.
To, vai bijušajās mazākumtautību skolās līdz ar reformu mainās bērnu sekmes kopumā, valsts analizēs tikai nākamgad. Tad devītās klases absolvēs pirmie bērni, kas mācījušies pēc vienotās skolas principa. Taču līdzšinējais izvērtējums liecina, ka mācību gada ietvaros sekmes latviešu valodā mēdz būt labākas nekā pēc tam valodas eksāmenā. Savukārt eksāmena rezultāts var neatspoguļot patieso situāciju. Izglītības kvalitātes valsts dienests ir pievērsis uzmanību 14 izglītības iestādēm, pārsvarā Rīgā, jo pamanīja, ka ik gadu vairāki šo skolu absolventi nav spējuši turpināt mācības profesionālajā izglītībā zemo latviešu valodas zināšanu dēļ.
IKVD pārstāvis aicināja izvērtēt iespēju mainīt eksaminācijas kārtību. “Faktiski tas veids, kādā latviešu valodas eksāmens notiek, ļauj daļai bērnu iegūt apliecību par pamatizglītību, neuzrādot, iespējams, pietiekami labas zināšanas latviešu valodā. Tādēļ, ka mutiskā daļā jūs varat no savas puses iemācīties tēmas saturu no galvas, un līdz ar to jūs faktiski šo mutisko daļu varat nokārtot arī pilnvērtīgi nespējot saziņā sarunāties. (..) Šeit ir jādomā par izmaiņām, lai nebūtu iespējams iemācīties pirms tam, bet, lai būtu brīvi jāīsteno saruna latviešu valodā mutiskajā daļā,” sacīja IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols.
Šoreiz reformas veiksmi nenosaka finansējuma pieejamība. Pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā valsts aizvadītajos divos mācību gados ir piešķīrusi vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Taču skolas visu šo naudu nav spējušas izmantot. Viens no iemesliem ir atbalsta personāla speciālistu trūkums un arī to pārslodze.
