Cerībā uz cienījamu pensiju, latvieši arvien biežāk izvēlas alternatīvas investīcijas
Ņemot vērā tradicionālo pensiju uzkrājumu nestabilitāti, Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk apsver alternatīvas investīcijas - sākot no zelta un nekustamā īpašuma līdz pat kriptovalūtām - meklējot finanšu stabilitāti.
Mūsu pensiju kapitāls galvenokārt sastāv no pirmā pensiju līmeņa, ko pārvalda valsts, kā arī otrā un trešā līmeņa pensijām, kuras apsaimnieko pensiju fondi, ko izveidojuši Latvijas komerckredītiestādes.
Tomēr, ja vēlamies uzkrāt pensiju kapitālu cienīgākā apmērā, ir vērts padomāt par potenciāli ienesīgākām privātajām investīcijām - sākot no vienkāršākajām, ko piedāvā komercbanku akciju un fondu portfeļi, līdz pat šobrīd modernajām kriptovalūtām, ziņo "Latvijas Avīze".
Izvēloties investīciju veidu, ir trīs svarīgākie aspekti: ienesīgums attiecībā pret inflāciju, riska līmenis, kā arī investīciju procesa ērtums un izmaksas.
Dārgmetāli, rotaslietas un, pirmām kārtām, zelts tūkstošiem gadu ir bijuši viens no galvenajiem veidiem, kā cilvēce uzkrāj savu bagātību. Kā "Latvijas Avīzei" norādīja "CBL Asset Management" portfeļu pārvaldības nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis, "zelta popularitāte tomēr ir ļoti mainīga. Vairāk nekā desmit gadu garumā līdz 2024. gada sākumam zelta cena praktiski nemainījās, un tas zaudēja nozīmi kā finanšu aktīvs portfeļu veidošanā. Taču tagad zelts atkal ir pieprasīts, jo karš Ukrainā un ģeopolitiskā nestabilitāte pasaulē, kā arī sankciju izraisīta augstā pieprasījuma dēļ pēc zelta no Krievijas, Ķīnas un citām valstīm ir atjaunojusi zelta cenas kāpuma tendenci, kas turpina uzstādīt jaunus vēsturiskos rekordus."
Vaikulis arī uzsvēra, ka, salīdzinot ar citiem līdzīgiem "taustāmiem" investīciju objektiem - vērtībām, mākslas priekšmetiem u.tml., zelts ir salīdzinoši likvīds un ērts aktīvs - tā iegāde un pārdošana nesagādā lielas grūtības.
Nākamais gadsimtiem pārbaudītais veids, kā uzkrāt bagātību - nekustamais īpašums. Par situāciju Latvijā nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns izsakās visai skarbi:
"Latvijas valsts reiz ļāva sev ļoti nežēlīgi izturēties pret ieguldītājiem, no kuriem daudzi zaudēja pat līdz 80% no īpašuma vērtības. Proti, sākumā valdība ļāva nekustamā īpašuma burbulim brīvi augt, bet pēc tam tā sprādziena sekas pilnībā uzlika uz parādnieku pleciem. Daudzi bankrotēja, un šis sektors zaudēja savu uzticamību. Protams, tie, kas krīzes laikā veiksmīgi iegādājās īpašumus par zemām cenām, tagad ir lielā plusā."
Pēc Šīna domām, Latvijā nekustamajā īpašumā var investēt, taču jāzina, kur tieši un kādā īpašumā. Ar skeptisku attieksmi pret nekustamo īpašumu kā plašu masu bagātības uzkrāšanas veidu izturas arī Vaikulis. Tajā pašā laikā kriptovalūta, lai gan vēl pirms pāris gadiem tika uzskatīta par pārāk riskantu ieguldījumu veidu, tagad ir nonākusi pat cienījamu banku un investīciju fondu interešu lokā.
