
“Sagatavošana skolai šeit izmaksā vien 3 eiro.” Latvieša pieredze Zviedrijā raisa asas diskusijas

Latvieša Ģirta stāsts par dzīvi Zviedrijā izraisījis strīdus sociālajā tīklā "X". Viņš atklāja, ka meitas sagatavošana skolai izmaksājusi tikai trīs eiro, jo visu nepieciešamo nodrošinājusi pašvaldības skola, taču komentētāji asi metās diskutēt par šādas sistēmas plusiem un mīnusiem.
Latvijā vecāki augusta beigās tradicionāli tērē ievērojamas summas skolas precēm – penāļiem, burtnīcām, mugursomām un skolas formām. Taču Ģirts atzinis, ka viņa piektklasnieces sagatavošana jaunajam mācību gadam Zviedrijā izmaksājusi tikai trīs eiro.
“Vakar biju šopingā, sapirku visu, ko skola bija prasījusi manai piektklasniecei. Iztērēju 3 eiro – tikai piekarināmo atslēdziņu skapītim. Nekādi penāļi, nekādas burtnīcas – to visu skolā izsniedz, lai visiem būtu vienādi. Komunistiskā Zviedrija. Piedevām mūsu parastā pašvaldības skola bērniem piedāvā arī brokastis pirms stundām, ja mājās nav bijusi apetīte. Protams, tas ir uz pašvaldības rēķina. Riktīgi komunisti,” raksta Ģirts.
Vakar biju šopingā, sapirku visu, kas tika prasīts no skolas puses priekš manas piektklasnieces. Iztērēju 3 eiro. Vajadzēja pašiem savu piekarināmo atslēdziņu mantu skapītim. Nekādi penāļi, nekādas burtnīcas, to visu skolā iedod lai visiem vienādi. Komunistiskā Zviedrija. pic.twitter.com/Siyf9AgqGh
— Girts Trekters (@GirtsTrekters) August 23, 2025
Viņš piebilda, ka šo stāstu nav publicējis, lai lielītos, bet lai parādītu Latvijas vecākiem un politiķiem, ka šāda sistēma varētu darboties arī Latvijā. “Kāpēc par to rakstu? Nevis lai plātītos, bet lai radītu Latvijā pozitīvu skaudību, kas iedarbotos uz “tviterpublikas politiķiem” un mudinātu vecākus pieprasīt to pašu kā pašsaprotamu normu. Jo patiesībā nav neviena iemesla, lai tas tā nebūtu arī Latvijā.”
Komentāros viedokļi gan dalījās: vieni ironizēja, ka Zviedrijā nodokļi ir vismaz 50% un labāk nopirkt penāli pašiem, nekā “migranti nogalinās tavus bērnus”, citi atzina, ka apģērbu, sporta tērpu un mugursomu tāpat jāpērk vecākiem. Daži autoram pārmeta skopumu, sakot, ka viņa bērni kļūs par zviedriem un zaudēs latvisko identitāti, citi nožēloja, ka bērniem tiek atņemts prieks pašiem izvēlēties penāli un burtnīcas. Bija arī kritiskākas piezīmes – ka bezmaksas izglītība nozīmējot valsts kontroli pār bērna audzināšanu un vērtībām.