Katram Latvijas iedzīvotājam valsts uzlikusi parādu - 10 200 eiro

Gadu no gada Latvijas valsts parāds pieaug. Latvijas Banka eksperts Mārtiņš Bitāns skarbi vērtē valsts aizņemšanās tempu, jo tas esot "ceļš uz nekurieni", uzsverot, ka procentu maksājumi (2024. gadā aptuveni pusmiljards eiro, bet līdz 2029. gadam tie var sasniegt 850 miljonus) apēd līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotājiem, ārstiem vai aizsardzībai. Hronisks budžeta deficīts un augošs parāds neveido ekonomikas izaugsmi: “Latvijas finanšu drošības buferis kļūst arvien mazāks, deficīts tiek “apēsts”, bet ekonomikas izaugsme paliek vāja.

Valsts kredītmaksājums – pusmiljards eiro

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka saka: “Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu.” Savukārt partijas “Progresīvie” līderis Andris Šuvajevs uzsver, ka valsts parāds pats par sevi nav problēma - tas var būt instruments ekonomikas izaugsmei, ja nauda tiek ieguldīta produktīvi, piemēram, aizsardzībā vai veselībā. Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) uzsver, ka parāds jāsamazina veicot: * būtisku publisko izdevumu efektivizāciju un samazināšanu, * valsts pārvaldes restrukturizāciju, iespējamu ministriju apvienošanu un * nodokļu reformu vai lielo kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā.

Tuvākajos gados valsts parāda apkalpošana kļūs smagāka: procentu maksājumi šogad būs ap pusmiljardu eiro, 2026. gadā tie jau būs ap 600 miljoniem eiro gadā, bet 2028. gadā - pat 840 miljoni eiro gadā. Par šiem 840 miljoniem, piemēram, varētu uzbūvēt vismaz 30 pilnīgi jaunas skolas, paaugstināt visu Latvijas mediķu algas par aptuveni 50% divu gadu laikā vai nofinansēt simtiem jaunu ceļu būvniecību vai rekonstrukciju.

Latvija – parādnieku saraksta apakšgalā

Salīdzinot ar (Eiropas Savienības) dalībvalstu vidējo valsts parādu Latvijas valsts parāds ir zem ES vidējā (81%) un eirozonas vidējā (87,4%). Mēs 27 ES “valstu-parādnieku” sarakstā esam desmitie no apkašas. Vislielākais valsts parāds no IKP ir Grieķijai (153,6%), Itālijai (135,3%,) Francijai (113%) un Beļģijai (104,7%), bet vismazākais Igaunijai (23,6%), Bulgārijai (24,1%), Luksemburgai (26,3%) un Zviedrijai (33,5%), mūsu dienvidu kaimiņiem  Lietuvai tas ir piektais zemākais – 38,2%.

Latvija pērn, tāpat kā vēl septiņas ES valstis, valsts parādu palielināja par 3,2% jeb par 1,2 miljardiem eiro. Viena valsts (Somija) pērn valsts parādu ne palielināja, ne pazemināja, bet 18 valstis samazināja.

Ne vairāk par 60%

1992. gadā parakstītais Eiropas jeb Māstrihtas līgums paredz, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, vai arī tam jābūt samazināšanās tendencē (līdz 2028. gadam spēkā ir tā saucamā izņēmuma klauzula, kas attiecas uz tēriņiem valsts aizsardzībai). Latvija šo kritēriju pašlaik ievēro, taču tendence uz pieaugumu rada bažas. 2007. gadā valsts parāds bija tikai 8,4 % no IKP, bet 2010. gada krīzes laikā tas strauji pieauga - līdz 47,6 %.

Latvija naudu galvenokārt aizņemas: * starptautiskajos finanšu tirgos (emitējot obligācijas eiro valūtā ar 7–30 gadu termiņu), galvenie investori ir komercbankas, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un ārvalstu institucionālie investori, * starptautiskajās finanšu institūcijās (piemēram, Eiropas investīciju bankā, Eiropas Padomes Attīstības bankā; krīzes laikā Latvija aizņēmās arī no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas) un * iekšējā tirgū (Valsts kase rīko parādzīmju izsoles, kuras iegādājas Latvijas komercbankas un dažādi fondi). Prognozes liecina, ka šogad valsts parāds pārsniegs “kritisko” 50% barjeru un būs 50,3% līmenī, bet 2026. gadā -  jau 51,6% līmenī).

Pēdējos 20 gados, kopš Latvija iestājusies ES, Latvijas finanšu ministrs tikai vienu reizi uz Saeimu aiznesa budžetu bez deficīta. Tikai vienu reizi bijusi apņēmība nedzīvot pāri saviem līdzekļiem! Un, starp citu, tajā pašā vienā reizē tas neizdevās - uznāca krīzes gads un budžeta gads tika noslēgts ar deficītu.

Tā nu gadu laikā valsts aizņēmusies un aizņēmusies, un parāds audzis vairākkārtīgi: ja 2019. gada beigās kopējā summa sasniedza 11 miljardu eiro, tad nu jau 19 miljardi. Īpaši dramatiska dinamika parāda datos uzņemta pēdējos piecos gados. Turpmākajos gados plānots aizņemties vēl astoņos miljardus, kas parāda apmēru paaugstinātu līdz 56% no IKP.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paudis, ka nodokļos celt nav plānā, bet valsts tēriņu jāveic citos veidos, bet uz aizsardzības vajadzības un drošības vajadzības vajadzētu uzskatīt par prioritāti. Tā ir palielināts atalgojums cilvēkiem, kuri saistīti ar valsts iekšējo drošību, darbā pieņemt vairāk karavīru, veidotas jaunas aizsardzības sistēmas.