Latvijas kapi kļūst digitāli - jauns interneta rīks ļaus tajos neapmaldīties

Šī kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldes sistēma ir labi zināma tiem, kuri nodarbojas ar dzimtas pētniecību un dzimtas koka veidošanu. Patlaban digitalizēts vairāk nekā 580 kapsētu, pieejama informācija par gandrīz diviem miljoniem apbedīto, un darbs visu laiku turpinās.

Kristīne kopš 2021. gada vasaras ir “Cemety” datu ievades operatore un kvalitātes kontroliere. Ja redzat kapsētā sievieti ar planšetdatoru rokās, iespējams, tā ir viņa. “Neesmu veikusi paveiktā uzskaiti, taču tie varētu būt 50 līdz 60 kapi jeb 100 hektāru vienā sezonā,” sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” lēš Kristīne.

“Jaunu apbedījumu sektoros sokas ātrāk, vecos, kur jākasa apmales vai granīta krusti un ar lukturīti jāburto uzrakstītais, protams, lēnāk. Ir kapi, kuros vienā hektārā ir 300 kapavietu, ir, kur ir 600 vai pat 800,” novērojusi Kristīne. “Uzskatu, ka šis darbs ir vērtīgs tādā ziņā, ka paliks rezultāts, kas tik ātri nezudīs, kā arī ilgāk tiks saglabāta piemiņa.”

Kapsētu digitalizācija tiek veikta pamatā pēc pašvaldību pasūtījuma, aizvien biežāk šādiem projektiem tiek piesaistīts arī Eiropas Savienības finansējums. Pasūta arī baznīcas, kas uztur savas kapsētas, bijušas Dubultu un Opekalna draudzes, kādreiz arī Piņķu draudze, šogad Sesavas draudze.

Informācija pāris minūtēs

Ideja dzima brīdī, kad pie “Cemety” valdes priekšsēdētāja Mika Blates vērsās kāds viņa paziņa, paužot neizpratni par piedzīvoto. Viņš bijis kapsētā pie pārziņa, jo vajadzējis sakārtot dokumentus un atrast kādu piederīgā kapavietu, uz ko atbildēts: “Pienāciet pēc trīs dienām, mēs mēģināsim sameklēt kapu grāmatās ierakstu.”

Ar kapu grāmatām mēdz būt problēma, lapas noburzās, kādi no ierakstiem nav vairs salasāmi, kādi – vienkārši pazuduši, jo nav vairs konkrētās lappuses. Tam vīram laimējās, viņa prasīto pēc trīs vai četru dienu ilgas grāmatu šķirstīšanas sameklēja.

Viņš pēc tam sūrojās: “Vai tiešām to nevar izdarīt kaut kā ātrāk? Ir 21. gadsimts!” Tā arī radās ideja. Tagad šādu informāciju var iegūt pāris minūšu laikā, ieejot kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēmā “Cemety.lv”. Arvien biežāk pie “Cemety” vēršas pašvaldības ar pieprasījumu digitalizēt savā pārvaldībā esošās kapsētas.

Visa Latvija

“Vienas sezonas laikā varu apbraukāt visu Latviju – Ape, Pāvilosta, Vērgale, Nīca, Rucava, Daugavpils, Drusti, Vecpiebalga, Madona, Sabile, Kandava, Salacgrīva, Sesava, Gulbene, Valdemārpils,” ātrumā atceras Kristīne.

Sarunas brīdī viņa darbojas Sesavā Jelgavas novadā, šeit 1,7 hektāros ir 501 kapavieta. Rīgā ir blīvāk, 500 līdz pat 700 apbedījumu uz hektāru. Četros gados Kristīne ir digitalizējusi desmitiem tūkstošu apbedījumu. Vidēji rēķinot, katrs prasot vienu līdz divas minūtes laika.

Iesaka arī policija

Jautāta par konkrētiem gadījumiem, kā “Cemety.lv” iegūstamā informācija ir palīdzējusi, Kristīne atklāj: “Viens no piemēriem, turklāt tādu mums netrūkst, ir, kad mūsu vietni iesaka izmantot policijas darbinieki. Cilvēks vēršas policijā, jo sen nav sastapis savus radiniekus vai draugus, par viņiem neko nezina un nespēj sazināties, jo telefons ir atslēgts, un policija iesaka pameklēt “Cemety.lv”. Varbūt meklētais ir miris.”

Cits piemērs – nesen “Facebook” bija ieraksts, ka tiek meklēts sen nesatikts tēvs. Kristīne, to izlasot, ierakstīja meklētājā vārdu, un atklājās, ka viņš ir miris un apbedīts Liepājā. Un šādu gadījumu nav maz.

Gluži kā Dieva sūtīts eņģelis

Kristīne daudzkārt novērojusi apmeklētājus, kuri stundām ilgi staigā, ložņādami pa krūmiem un meklēdami kāda apbedītā atdusas vietu.

“Nereti šie cilvēki, iepriekš vēršoties kapu kantorī, uzzinājuši tikai sektoru, jo reti par kuru kapu vecajās grāmatās ir norādīta rinda un vieta, tātad tālākā meklēšana ir uz pašu pleciem. Viņi bieži vien pat nezina mūsu mājaslapu, nemaz nerunājot par to, ka tajā ir konkrētas norādes – GPS koordinātas, kā līdz vajadzīgajai kopiņai nokļūt. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs skārienjutīgais telefons ar interneta pieslēgumu, taču daudziem, īpaši gados vecākiem ļaudīm, tā nav.”

“Cemety” darbiniecei, veicot kapu inventarizāciju, bieži gadījies pamanīt apmeklētājus, kuri ar ziediem rokā ilgstoši klaiņo pa kapsētu un ir tuvu izmisumam, jo nespēj atrast drauga vai piederīgā kapavietu.

“Netālu no kapu kantora, digitalizējot Ivana kapus, pamanu saposušos kundzīti ar ziediem rokā. Viņa dodas viena virzienā, bet pēc kādas stundas – citā virzienā. Vēl pēc kāda laika redzu viņu vēlreiz, mūsu skatieni sastopas. Viņas acīs izmisums. Pajautāju, vai nevajag palīdzēt. Jā, viņa meklējot nesen apbērētu draudzeni, bet vairs neatceras virzienu. Ierakstot nelaiķes vārdu sistēmā, uzreiz atradu. Pavadot kundzi uz draudzenes kapavietu, viņa pastāstīja, ka, maldoties pa takām, esot saņēmusi padomu pārmest krustu un palūgt Dievam, lai parāda ceļu, un tā esot nonākusi tieši pie manis. Mani nosauca par Dieva sūtītu eņģeli, jo es spēju palīdzēt.”

Šāda palīdzība gan iespējama ar noteikumu, ja apglabātajam uzstādīts kapu piemineklis vai vismaz plāksne ar vārdu.

Ap 400 metru uz ziemeļiem

Cits gadījums bija Pļavnieku kapos, kur “Cemety” darbiniece pamanījusi ilgstoši staigājam un kaut ko meklējam vīrieti ar neļķēm rokā. Viņš arī kādam zvanījis un prasījis ceļu pa telefonu, taču tas nav palīdzējis.

Šīs vīrs gan no Kristīnes piedāvātās palīdzības vispirms atteicies, teikdams: “Jūs nezināsiet! Vecāmāte man pa telefonu mēģina teikt ceļu, bet es neko nesaprotu.” Tad Kristīne viņam ieteica telefonā atvērt vietni Cemety.lv, ievadīt apbedītā vārdu un uzvārdu un nospiest “Google Maps”. Izrādās, bijis jāiet 400 metrus uz ziemeļiem.

Šādi notiek gandrīz katru reizi, kad Kristīne strādā kādā no Latvijas kapsētām. “Gandrīz katru reizi kāds ir apmaldījies un nonāk manās rokās,” viņa smejas.

Apbedī sievu, vīram nepasakot, kur

Kristīnes pieredzē ir vēl vairāki aizkustinoši stāsti, kā, izmantojot vietni, viņa palīdzējusi vairākiem pat teju bezpalīdzīgiem cilvēkiem atrast vajadzīgo kopiņu.

“Kad bijām apkopt savu piederīgo kapus Jaunciema kapsētā, mums pagāja garām grīļīgs kungs. Šķita, ka lietojis alkoholu. Viņš mums pajautāja, vai nevaram palīdzēt. Tajā brīdī sapratu, ka viņš ir nevis iedzēris, bet gan gandrīz akls, ar grūtībām pārvietoties un neskaidru valodu – invalīds kopš bērnības. Teica, ka dzīvojot neredzīgo ciematā Strazdumuižā, turklāt Jaunciema kapos esot ne pirmo reizi, jo vēloties atrast nesen mirušās sievas kapavietu,” stāsta Kristīne.

“Vīrietis pastāstīja, ka viņa sievas radi mirušo apglabājuši bez viņa ziņas, pat nepasakot, kur. Viņš mūs ļoti lūdza, lai mēs palīdzam sameklēt kapavietu. Savā telefonā atvēru “Cemety” sistēmu un atradu, ka viņa mirusi pagājušajā gadā un apbedīta vienā no jaunajiem sektoriem. Es šo vīru aizvedu līdz kapavietai, viņš uzlika svecītes un līdzpaņemtos ziedus. Pēc tam veiksmīgi tikām atpakaļ līdz kapsētas ieejai, un viņš paspēja uz autobusu.”

Regulāri saņem pateicības

Kristīnei atmiņā ir vēl kāds gadījums no Jaunciema kapiem. Strādājot viņa ar acs kaktiņu pamanījusi seniori ar vecu sunīti pie pavadas.

“Abi gāja pa takām vienā virzienā, taču pēc vairāk nekā stundas pamanīju, ka viņi iet citā virzienā. Viss jau būtu labi, ja vien rokā nebūtu tās pašas puķes. Sievietei skatiens bija tukšs, izmisis un pārvietošanās spējas izsīkušas. Cilvēks visu šo laiku ir maldījies, meklēdams un nevarēdams atrast kapu.”

Uzrunāta, vai kādu meklē, viņa atbildēja apstiprinoši. Taču tajā kapsētas daļā, kas kundzei bija vajadzīga, digitalizācija vēl nebija pabeigta, tāpēc Kristīne uzreiz nevarēja palīdzēt.

“Sarunājām, ka kundze man iedos savu telefona numuru un es viņai piezvanīšu, kad būšu atradusi šo kapavietu. Pēc aptuveni mēneša viņai zvanīju. Sarunājām, ka aizbraukšu viņai pakaļ, jo kundzīte bija no Pleskodāles, un aizvedīšu līdz tam kapiņam.”

Pēdējo reizi, kad bijusi kapos Limbažu pusē, Kristīne satikusi jaunu sievieti, kura, uzzinot par viņas nodarbi, atklāja, ka, pateicoties “Cemety”, atradusi savus sen pamestus radu kapus un tagad regulāri dodas tos apkopt. “Pēc katra pabeigta projekta saņemam daudzus e-pastus ar datu papildinājumiem un pateicībām par paveikto,” piebilst Kristīne.

Un vai pašai arī bijuši kādi atradumi? “Savu radu kapus zinu, taču nupat digitalizējām vienus kapus Kurzemē, kur redzēju pazīstamu uzvārdu. Pajautāju mammai, un tiešām izrādījās, ka tā ir kāda attāla viņas māsīcas radiniece, kuras kapavieta bija nozaudēta. Tagad veiksmīgi atrasta, radi teica, ka aizbrauks apciemot,” atklāj Kristīne.