Rinkēvičs ierosina vairākkārt paplašināt Latvijas austrumu robežjoslu
Latvijas austrumu robežjosla no esošajiem 12 metriem būtu jāpaplašina līdz vismaz 42 metriem, pēc tās apmeklēšanas žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzskata, ka pašreizējais robežas stāvoklis radikāli atšķiras no situācijas, kāda bija pirms diviem gadiem.
Prezidents norādīja, ka šis ir jau trešais robežas apmeklējums trīs gadu laikā, un pauda gandarījumu, ka žogs uz robežas ar Baltkrieviju ir pabeigts. "Žogs nedaudz attur, taču tā nav panaceja, ir vajadzīgas sistēmas un robežsargi. Tas ir jautājums par personālu. Prieks par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes sadarbību (VRS). Paldies gan VRS, gan NBS personālam, kas jau patrulē un atvaira hibrīduzbrukumus," žurnālistiem sacīja Rinkēvičs.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka uz Latvijas un Krievijas robežas, netālu no tā dēvētā "Draudzības kurgāna", izvietoti "pūķa zobi", "eži" un izveidoti prettanku grāvji. Tos veidojuši sapieri inženieri. Valsts prezidents atzīmēja, ka šie darbi noris plānveidīgi vietās, kur ir vislielākā bīstamība.
Rinkēvičs norādīja, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, kas patlaban atrodas Saeimā. Valsts prezidents klāstīja, ka ir runājis ar atbildīgo komisiju vadītājiem, kuri iecerējuši septembrī strādāt maksimāli ātri, lai šos jautājumus sakārtotu.
Valsts prezidents pieminēja arī izaicinājumus, kas saistīti ar robežas nostiprināšanu, piemēram, privātajās teritorijās cilvēki izcērt mežus, kas liek koriģēt militāros plānus, jo dabīgie šķēršļi samazinās. Viņš atzīmēja, ka arī otrā robežas pusē neviens nesnauž, bet rīkojas.
"Robežas stiprināšana nenozīmē pretmobilitātes sistēmu ieviešanu un aizmiršanu. Robeža ir nemitīgi jāpilnveido un jāattīsta. Tas prasīs NBS un VRS pastāvīgu darbu un uzmanību. Likumdošanas jautājumi ir tie, kuri patlaban kavējas. [..] Gribu mudināt Saeimu ķerties pie šī jautājuma kā pie prioritāra," sacīja Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka ne mazāk būtisks ir personāla jautājums, jo nepārdomāta izdienas pensiju reforma var radīt cilvēku trūkumu par nacionālo drošību atbildīgajās struktūrās. Valsts prezidenta ieskatā ir rūpīgi jāseko līdzi, lai, koriģējot sistēmu, neradītu situāciju, ka pieredzējuši karavīri, robežsargi, policisti un citu atbildīgo iestāžu darbinieki atvaļinās.
Runājot par iespējamo robežjoslas paplašināšanu un tā ietekmi, Rinkēvičs apliecināja, ka saprot cilvēkus, kuru privātīpašums atrodas pie valsts robežas, taču robežas apsargāšana un aizsargāšana ir valsts drošības galvenais jautājums. Valsts prezidents norādīja, ka gadījumā, ja sāksies kāda veida karadarbība, privātīpašums cietīs pirmais, tāpēc ir jāizdara viss, lai karš nesāktos.
"Ir jāsalāgo valsts drošības un sabiedrības kopējās intereses. Ja privātīpašnieks turpina izcirst mežu, paveiktie pasākumi robežas nostiprināšanai ir negatīvi ietekmēti un jādomā par papildu drošības pasākumiem. Diskusija Saeimā par robežjoslas paplašināšanu būs vajadzīga," teica Valsts prezidents.
Viņš aicināja uz izpratni, uzsverot, ka šī brīža situācija ir tāda, ka vai nu visi kopā rūpējamies par valsts drošību, vai arī īpašums būs pirmais, kas cietīs, ja pretiniekam nebūs pārliecības, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai sevi pasargātu.
NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns žurnālistiem uzsvēra, ka nevar izveidot publiski pieejamu sarakstu, kur cilvēki varētu pārbaudīt, vai viņu privātīpašums atrodas zonā, kuru plānots izmantot valsts aizsardzības mērķiem. Viņš norādīja, ka darbs ar zemju īpašniekiem būs individuāls un notiks atbilstoši izstrādātajiem plāniem un prioritātēm. Pudāns piebilda, ka likums ļaus darbus sākt ātrāk, negaidot atsavināšanu.
Raksturojot situāciju uz austrumu robežas, VRS priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts akcentēja, ka situācija ir stabili saspringta - Latvija saglabājas kā mērķvalsts, uz kurieni virzīt nelikumīgo robežšķērsotāju plūsmas. Viņš klāstīja, ka ikdienas robežas uzraudzības pasākumi saglabājas aktuāli un vajadzīgi. Pujāts norādīja, ka svarīga ir sadarbība starp valsts iestādēm, tostarp Valsts policiju, NBS un citām, lai mazinātu riskus Latvijas drošībai.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, vizītes laikā Rinkēvičs apmeklēja pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu pagaidu izvietošanas punktu Zilupē, kur norisinās arī NBS inženieru militārās mācības "Bastions 2025", iepazinās ar VRS, NBS un muitas sadarbību Terehovas robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas, apsekoja Latvijas-Krievijas robežas žoga izbūvi un pretmobilitātes līdzekļu izvietojumu Latvijas-Krievijas-Baltkrievijas robežkrustpunktā.
Valsts prezidents viesojās arī VRS Silenes robežapsardzības nodaļā un slēgtajā Silenes robežkontroles punktā, kā arī apmeklēja Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldi.
