Zasā atrok un atkal aizber unikālus kungu mājas pamatus
Šajā vasarā turpinājās iepriekšējos gados aizsāktā Zasas muižas parka arheoloģiskā izpēte, lai iegūtu jaunus datus par Zasas un tās muižas ...
Arheologi Zasā atrok un pēc tam aizber muižas kungu mājas pamatus. FOTO
Jēkabpils novada Zasas muižas parkā – savulaik greznās kungu mājas vietā – šovasar turpinājās jau vairākus gadus tur notiekošās arheoloģiskās izpētes izrakumi. Nu tie noslēgušies un izrakumu laukums atkal aizbērts, lai to pasargātu no ārējās vides iedarbības. Arheologi Zasā guvuši jaunas vēsturiskas liecības.
Šovasar turpinājās iepriekšējos gados aizsāktā Zasas muižas parka arheoloģiskā izpēte, lai iegūtu jaunus datus par Zasas un tās muižas vēstures pirmsākumiem un muižas kungu mājas plānojumu un veidolu, vēsta Jēkabpils novada pašvaldība. Jūlija pirmajā pusē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas studenti asoc. prof. Dr. hist. Andra Šnē un pētnieka Dr. hist. Rūdolfa Brūža vadībā veica arheoloģiskos izrakumus Zasas muižas kungu mājas vietā.
Izrakumu laikā tika atsegtas vairākas telpas muižas kungu mājā, iegūstot jaunu informāciju par celtnes plānojumu, kā arī pirmo reizi šajā muižā tika atklātas liecības par apkures sistēmu – divas segmentveida krāšņu paliekas. Starp arheoloģiskajiem atradumiem minams plašs klāsts ar krāsns podiņu fragmentiem, fajansa un māla trauku lauskām, daudzveidīgiem būvelementiem, profilķieģeļiem un flīzēm. Atsevišķas norādes apstiprina jau pagājušajā gadā iegūtās liecības par cilvēku darbību šajā vietā sākot jau no 16. gadsimta beigām, tomēr lielākoties atradumi un celtnes mūra pamati saistāmi ar 18. un 19. gadsimtu, līdz muižas nodedzināšanai 1905. gada revolūcijas laikā.
Izrakumiem noslēdzoties, laukums tika aizbērts, lai pasargātu to no ārējās vides ietekmes. Kā atzīst izrakumu dalībnieki, viņiem Zasa ļoti iepatikusies, saucot to pat par “Dvēseles oāzi”! Pētnieki gatavi šeit atgriezties, lai turpinātu kungu mājas teritorijas plašāku izpēti. Padziļināta atradumu analīze un prezentācija sekos gada nogalē.
Zasas muižas vēsture
Vēsturiskie avoti liecina, ka Zasas muiža jeb Viesenes muiža (vācu: Weessen) atradās Jēkabpils novada Zasas pagasta Zasā. Muižas ēkas līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Greigu ģimenei. Muižas apbūvē ietilpst 1887. gadā celtās ūdensdzirnavas ar dzirnavu kalpu māju. Netālu - 1750. gadā būvētā Zasas evaņģēliski-luteriskā baznīca.
Zasas muižas vārds cēlies no tās 18. gadsimta īpašnieka Heinriha fon Zasa vārda. 19. gadsimtā muiža piederēja Carskoje Selo (Krievija) pārvaldniekam fon Greigam, kura celtā Zasu muižas kungu māja atradās pie uzpludinātās upes. Kungu māja nodedzināta 1905. gada nemieros, saglabājušies tikai pagrabi un centrālā rizalīta (uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā) paliekas ar apaļām logailām. Nav saglabājusies arī Zasas muižas neogotiskā koka kotedža. Muižas parkā 1939. gadā uzcelta Zasas skolas ēka.
Jauns.lv jau rakstīja, ka Zasas pils parks slēpj daudzus noslēpumus. Arī muižas ēkas vēsture ir miglā tīta, jo līdz mūsdienām tā nav saglabājusies, un tikai neliels mūra fragments liecina, ka kādreiz šajā gleznainajā vietā stāvējusi majestātiska celtne. Lai pētītu tās vēsturi, Jēkabpils novada administrācija pasūtījusi arheoloģiskos izrakumus bijušās pils teritorijā. Daži pērnā gada atradumi apliecināja, ka ēkā dzīvojuši tā laika elites pārstāvji. Krāšņi keramikas fragmenti, angļu porcelāna lauskas, sudraba deserta karotes norādīja, ka tur dzīvojuši bagāti cilvēki. Bet vēsturniekiem nav nevienas fotogrāfijas vai zīmējuma, kas apliecinātu senās kungu mājas izskatu.
