Siliņa: sankciju pagarināšana pret Krieviju parāda mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainai

Premjeres padomniece Anna Ūdre informēja, ka Siliņa ceturtdien un piektdien piedalījās Eiropadomes sanāksmē Briselē, kur ES valstu un valdību vadītāji vienojās pagarināt sektorālās sankcijas pret Krieviju.

Siliņa uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai ir nemainīgi svarīgs. Agresorvalsts Krievijas sāktajā karā Ukraina aizstāv ne tikai savu brīvību, bet arī mūsu drošību un kopējās vērtības, viņa norādīja. "Man ir svarīgi, ka Eiropā esam vienoti un sniedzam reālu atbalstu Ukrainai. Ir skaidri jāparāda Krievijai, ka spiediens neatslābs, kamēr netiks panākts taisnīgs un ilgstošs miers. Sankciju pagarināšana pret Krieviju apliecina nelokāmu atbalstu Ukrainai," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente Eiropadomē aktualizēja arī ES ārējo robežu drošības jautājumu, uzsverot nepieciešamību stiprināt ES kopējo noturību pret ģeopolitiskiem draudiem un hibrīdapdraudējumiem. Kopīgi ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas vadītājiem iepriekš tika iesniegta kopīga vēstule ar aicinājumu uz konkrētu rīcību šajā jomā.

Eiropadomes diskusiju dienaskārtībā bija arī starptautiskie notikumi, tostarp situācija Tuvajos Austrumos, kā arī ES aizsardzības spēju stiprināšana, atbalsts Ukrainai, migrācijas politika, ES konkurētspējas un inovāciju veicināšana. Siliņa uzsvēra, ka investīcijas drošībā un birokrātijas mazināšana attīsta ES konkurētspēju un veicina izaugsmi.

Jau vēstīts, ka ES valstu un valdību vadītāji ceturtdien samitā Briselē nolēma pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas vēl par sešiem mēnešiem, tomēr Slovākijas iebildumu dēļ nespēja vienoties par jaunu sankciju paketi, paziņoja amatpersonas.

Lēmums nozīmē, ka ES plašās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtu Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšana, būs spēkā vismaz līdz 2026.gada sākumam.

Tomēr vienošanos par 18.sankciju paketi bloķēja Slovākija, jo tās Kremlim draudzīgais premjerministrs Roberts Fico nav apmierināts ar Eiropas Komisijas (EK) plāniem līdz 2027.gada beigām pārtraukt Krievijas gāzes importu ES. Slovākija joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes importa,

Fico ceturtdien bija sarunas ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu, taču tajās neizdevās panākt vienošanos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā aicināja ES līderus pieņemt jauno sankciju paketi, kas "vērsta pret Krievijas naftas tirdzniecību, tankkuģu ēnu floti, bankām un piegādes ķēdēm, pa kurām [Krievijā nonāk] iekārtas un detaļas ieroču ražošanai".

Eiropadomē piedalās visu 27 ES dalībvalstu un valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja. Sanāksmē tiek pieņemti stratēģiski lēmumi un noteikti galvenie ES politikas virzieni.