Raimonds Lapiņš: birokrātija māk izstāstīt, cik šausmīgi daudz darba izdarīts
Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš par birokrātijas mazināšanu saka: “Šis ir nekad nebeidzams darbs, ja mēs tagad pieņemsim uzrāvienu un tad to pārtrauksim, tad pēc pusgada vai gada valsts pārvaldes štats radīs jaunu regulējumu tādā apjomā, kad jau atkal būs nepieciešams to pārskatīt.”
Skatoties uz to, ko statistikas iestādes var darīt birokrātijas mazināšanā, Lapiņš secinājis – to, ko nemēra, to nevar uzlabot, un birokrātija arī ir jāmēra, ar to saprotot iztērēto laiku noteiktam procesam.
“Jūs dzirdēsiet daudz sarunu par to, ka ir iekšējā birokrātija. To ierēdņiem pašiem vajadzētu atrisināt un ar to nelielīties. Ja reiz man darbā kaut kas traucē, tad es ņemu un novēršu un nestaigāju riņķī, stāstīdams, ka es ļoti cīnos ar birokrātiju. Tas ir darbs, nevis cīņa ar birokrātiju,” uzskata Lapiņš.
Viņš atzīst, ka birokrātiju veicina, piemēram, aptaujas un datu ievākšana – “tā vietā, lai tos atrastu kaut kur citur, jautājam uzņēmējam vai iedzīvotājam”.
Tiek skaitītas stundas, cik laiku aizņem aizpildīt aptauju, bet īstenībā laiks ir vēl ilgāks. “Ir arī jāpadomā, viss jāatrod. Mēs saskaitām šīs stundas, tad sareizinām divus skaitļus – cik laiku prasa aizpildīt anketu un cik cilvēki to aizpilda. Rezultātā iegūstam ļoti smuku sarakstu ar visbirokrātiskākajām aptaujām un tām, kuras vismazāk ietekmē,” skaidro Lapiņš.
Tad ir nākamais solis. “Mēs ņemam tās aptaujas, kurām ir vislielākā ietekme, un ar mūsu darbiniekiem meklējam citus datu avotus, kas atspoguļo šo pašu fenomenu un aizvietojam aptauju ar datiem, kas ir pieejami citur. Piemēram, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, iegūstot datus, kas viņiem jau ir, uzreiz varam atteikties no divām anketām.”
Ieguvums ir izrēķināms naudā – katra anketa gadā izmaksā 160 000 eiro, rēķinot stundās. Lapiņš: “Ir ļoti svarīgi, ka ir gan mērījums par birokrātiju, gan arī pēc tam darbs un mērījums par rezultātu. Ja šos mērījumus neveic, tad mana personīgā pieredze liecina, ka birokrātija māk izstāstīt, cik šausmīgi daudz darba izdarīts.”
Centrālās statistikas pārvaldei ir saraksts ar nākamajām darbībām. “Mums ir ļoti laba sadarbība ar Zemkopības ministriju, tās institūcijām, lai mēs lieki netraucētu zemniekus. Mums ir sadarbība ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par datiem, lai netraucētu uzņēmējus par inovāciju datiem, neuzdodot papildus jautājumus. Tā ka šis darbiņš turpināsies, un mēs katru gadu tagad jau būsim paši sevi piespieduši stāstīt, cik stundas mazāk iedzīvotājiem ir jātērē, sniedzot informāciju, kas ir vajadzīga statistikai,” teic Lapiņš.
Par valdības plāniem birokrātijas mazināšanā var lasīt jaunākajā žurnāla “Likums un Taisnība” numurā, kur publicēta intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronberbu un dažādi ekspertu viedokļi.
