Ne tikai bērni dzimst mazāk, bet arī jauno māmiņu vidējais vecums palielinās

"Ģimenei ir jābūt tai vietai, kur mūs mīl tādus, kādi esam - no pirmajiem soļiem līdz sirmām galvām. Tur satiekas bērnu smiekli, vecvecāku stāsti un kopīgi brīži, kas silda sirdi. Ģimenē dzīvo paaudžu spēks - tas, kā vecākie dalās savā pieredzē, un jaunākie iedvesmo ar savu zinātkāri un sapņiem. Ģimenes dienā novēlu ikvienam atrast laiku būt kopā, klausīties, smieties un dalīties - jo tieši šajās vienkāršajās lietās dzīvo mūsu lielākās vērtības," norādījis labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.

Latvijas demogrāfija 2023.-2024. gadā: Ģimenes struktūra, dzimstība un laulību tendences

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā 27,7% no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem. Šajā grupā 6,2% veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1% – pāri ar diviem bērniem, 2,1% – pāri ar trim vai vairāk bērniem, un 4,6% mājsaimniecību sastāvēja no viena pieaugušā ar bērniem. Salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad mājsaimniecības ar 4ērniem veidoja 27,6% no visām mājsaimniecībām, ir vērojama neliela izmaiņa. 2022. gadā vairāk bija mājsaimniecību ar vienu bērnu (5,8%), bet 2023. gadā – ar diviem bērniem (6,2%).

Laulību skaits un tendences

2024. gada sākumā tika novērota ievērojama laulību struktūras stabilitāte. 49% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. Interesanti, ka no visiem neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem. 2024. gadā tika reģistrētas 10 390 laulības, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2023. gadā. Lai gan pēdējos gados laulību skaits pieauga, pēc 2020. gada, kad tika piemēroti pulcēšanās ierobežojumi pandēmijas dēļ, jau otro gadu pēc kārtas tiek novērots laulību skaita samazinājums. Salīdzinot ar 2020. gadu, 2024. gadā tika noslēgts par 312 laulībām mazāk.

Dzimstības samazināšanās un bērnu struktūra

2024. gadā Latvijā turpinājās dzimstības lejupslīde. Piedzima 12 571 bērns – par 13,2% mazāk nekā 2023. gadā. Zīmīgi, ka pēdējo trīs gadu laikā dzimušo skaits katrā mēnesī nepārsniedza tūkstoti, un 2024. gadā tika reģistrēts vismazākais dzimušo skaits pēdējo simts gadu laikā. Tomēr Latvijā katru gadu piedzimst vairāk zēnu nekā meiteņu. Kopumā, salīdzinot ar 2016. gadu, bērnu skaits 0-17 gadu vecuma grupā palielinājās par 1,1%, taču vecuma grupā 0-9 gadi vērojams samazinājums par 6,8%.

Lai gan kopējais dzimušo bērnu skaits samazinās, pēdējos gados palielinās bērnu īpatsvars, kuri dzimst kā trešie vai ceturtie bērni ģimenēs. 2023. gadā 39,2% bērnu piedzimst kā pirmie, 35,3% kā otrie, 17,1% kā trešie un 8,4% kā ceturtie un vairāk bērni.

Vecuma tendences māmiņām un tētiem

Dzimstības rādītāji liecina, ka kopš 1994. gada mātes vidējais vecums ir palielinājies. 2023. gadā mātes vidējais vecums bija 30,4 gadi, kas ir par 1,8 gadiem vairāk nekā 2011. gadā. 2011. gadā vidējais vecums bija 28,6 gadi. Arī tēva vidējais vecums ir pieaudzis, un 2023. gadā tas bija 32 gadi. Visaugstākie dzimstības rādītāji tika novēroti sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Pieaug arī dzimstības līmenis sievietēm vecumā no 35 gadiem.

Latvijā turpinās dzimstības samazināšanās tendence, ko veicina dažādi demogrāfiskie faktori, taču interesanti ir novērot, ka pieaug ģimenēs piedzimsto trešo un ceturto bērnu īpatsvars. Tas liecina par to, ka, neraugoties uz ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem, ģimenes vēl aizvien izvēlas audzināt lielāku bērnu skaitu. Tomēr ir skaidrs, ka dzimstības un laulību skaits Latvijā turpina samazināties, un demogrāfiskās tendences prasa sabiedrības uzmanību un rīcību.