Rīgā pie rātsnama piketē pret naktsmiera traucēšanu
Šodien Rīgā pie rātsnama notika pikets pret naktsmiera traucēšanu. Piketātāji bija ieradušies ar gultām un plakātiem, uz kuriem bija rakstīts ...
Desmitiem tūkstošu sūdzību - iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" aicina prezidentu rīkoties
Iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" aktīvisti vērsušies pēc palīdzības pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.
Iniciatīvas autori skaidro, ka ir darījuši visu iespējamo un arī neiespējamo, lai atrisinātu nakts izklaides trokšņu problēmu. Jau gadiem ilgi viņi ir sadarbojušies ar atbildīgajām ministrijām, Saeimu, tiesībsargu, pašvaldībām. Aktīvisti esot rakstījuši likumu priekšlikumus, grozījumus, rosinājuši saistošos noteikumus un īstenojuši citas aktivitātes, taču būtiskas izmaiņas situācijas risināšanai neesot sagaidītas. Tāpēc nolemts vērsties pie Valsts prezidenta.
Vēstulē Rinkēvičam aktīvisti norāda, ka iedzīvotāju naktsmieru traucē bāri, restorāni un klubi, kas regulāri rīko publiskus izklaides pasākumus ar mūzikas atskaņošanu visu nakti līdz pat rītam. Rīgas pašvaldības policija 2022.gadā saņēma 10 077 iedzīvotāju iesniegumus par trokšņošanu, bet 2023.gadā - 10 268 iesniegumus.
Trokšņa negatīvajai ietekmei pakļautie iedzīvotāji ir veikuši trokšņa mērījumus - gan patstāvīgi, gan piesaistot akreditētu laboratoriju pārstāvjus. Mērījumi esot apstiprinājuši, ka izklaides vietu radītais troksnis pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas Nakts trokšņa vadlīnijās noteiktās robežas.
Vēstulē prezidentam norādīts, ka situācijas risināšanai nepieciešama Naktsmiera aizsardzības likuma pieņemšana, trokšņa mērītāju ieviešana bāros un klubos, būvakustikas normu grozīšana, trokšņa kartes izstrāde u.c. pasākumi.
Naktsmiera aizstāvji lūdz Valsts prezidentu uz tikšanos ar biedrības "Naktsmieru" un aizskarto Latvijas iedzīvotāju pārstāvjiem.
Rinkēvičs tiek lūgts aicināt Saeimu, Ministru kabinetu, Latvijas pašvaldības veikt visas nepieciešamās darbības, lai iespējami ātri un efektīvi aizsargātu Latvijas iedzīvotājus pret izklaides troksni
Jau ziņots, ka saskaņā ar tiesībsarga secinājumiem Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā.
Lai arī izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai devis laiku to rast, informēja Tiesībsarga birojā.
