Šlesers piedāvā tirgot "zelta vīzas" ekonomikas veicināšanai. Saeimā diskutē par Latvijas progresa ziņojumu

Viņš debatēs norādīja, ka šāda "zelta vīza" varētu maksāt vienu miljonu eiro, un uzsvēra, ka līdzīgu risinājumu ir piedāvājis ASV prezidents Donalds Tramps. Šlesers debatēs kritizēja esošo valdību, sakot, ka "Jaunā vienotība" neko nav izdarījusi, lai celtu labklājību valstī.

Viņš arī kritizēja esošo nodokļu sistēmu, norādot, ka pašreizējā situācija nevairo ārvalstu uzņēmēju vēlmi strādāt Latvijā, attīstīt biznesu. Viņš deputātus iepazīstināja ar video, kurā redzami nelegālie migranti, kuri esot šķērsojuši Latvijas robežu.

Šlesers uzsvēra, ka pašlaik nav izdarīts pietiekami, lai stiprinātu robežu, un sacīja, ka šādas situācijas, kurās nelegālie migranti var šķērsot robežu, liecina par korupciju Valsts robežsardzē.

Viņš teica, ka negrib priecāties, ka valdībai iet slikti, jo ir jādomā, kā palielināt ienākumus. "Mēs neko neesam uzlabojuši," kritisks bija Šlesers un pieļāva, ka atlikušajā laikā līdz vēlēšanām nekādas izmaiņas arī nenotiks.

Viņš norādīja, ka valsts ārējais parādās pēc desmit gadiem varot sasniegt 50 miljardus eiro, tāpēc ir jārīkojas, lai atvērtu tirgu cilvēkiem, kas varētu braukt uz šejieni strādāt. Politiķis uzsvēra, ka arī Latvija varētu tirgot "zelta vīzas" par vienu miljonu eiro, lai ģimenes, kuras to var atļauties, šeit dzīvotu un sniegtu savu artavu ekonomikas celšanā.

Saeimas ārkārtas sēdē tiek skatīts Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojums, kura izstrāde izriet no jaunā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma ekonomikas pārvaldības jomā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojums un tā progresa ziņojums būtībā aizstāj iepriekš ikgadēji gatavoto Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu.

Ziņojums iepriekš tika apstiprināts Ministru kabinetā un to prezentēja deputātiem Saeimas Eiropas lietu komisijā. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam papildus tam atsevišķa pielikuma veidā tika pievienota aktualizēta informācija par fiskālajiem rādītājiem pēc "Eurostat" vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācijas publicēšanas.

Šuvajevs: Motors ir noslāpis un ekonomikā ir vērojama stagnācija

Motors ir noslāpis un ekonomikā ir vērojama stagnācija, Saeimas ārkārtas sēdē par progresa ziņojumu teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

"Ir zināms brīnums, kā šādos apstākļos koalīcijai izdevās pieņemt budžetu," teica Šuvajevs un piebilda, ka šāda situācija nevar turpināties mūžīgi. Viņš norādīja, ka ir bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotu priekšlikumus, lai attīstītu ekonomiku un mazinātu stagnāciju

Tomēr lielākā daļa Latvijas sabiedrības dzīves apstākļu uzlabošanos jūt minimāli, atzina deputāts. Viņš arī sacīja, ka jau mēnešiem tiek runāts par valsts izdevumu mazināšanu, un tiek apgalvots, ka tā būs brīnumnūjiņa, taču pašlaik daudzas ģimenes joprojām dzīvo, "knapi spējot savilkt galus".

Politiķis uzsvēra, ka plaša nevienlīdzība starp iedzīvotājiem dārgi izmaksā ikvienam no mums un veicina stagnāciju. Šuvajevs akcentēja, ka šādu situāciju izmanto populisti, tāpēc jāstrādā, lai nevienlīdzība un nabadzība tiktu mazināta.

Valainis: Galvenā problēma ir kapitāla pieejamība mūsu ekonomikai

Patlaban galvenā problēma ir kapitāla pieejamība Latvijas ekonomikai, Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valainis uzsvēra, ka ne tikai struktūrfondi attīstīs valsts ekonomisko izaugsmi, bet lielākā starpība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir privāto investīciju ieplūšana ekonomikā. Ministrs sacīja, ka Latvijā privāto investīciju ir pārāk maz, tāpēc ir jādefinē skaidri mērķi, kā tuvākā gada laikā gribam mainīt šo situāciju.

Būtu nepieciešams palielināt Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 17% no IKP. Tāpat nepieciešams palielināt uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro. Valainis uzsvēra, ka Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs jau šobrīd ir 35 un 34 miljardi eiro.

Valainis uzsvēra, ka kopumā nepieciešami 3,7 miljardi eiro, lai sāktu runāt par ekonomisko attīstību. Ministrs arī norādīja, ka izsniegto kredītu apjoms 10 gadu laikā bija samazinājies, tomēr šā gada pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka kreditēšanas apjomi Latvijā pieaug. Tāpat redzams, ka banku aktivitāte ir pieaugusi un bankas ir sākušas cīnīties par klientiem. Tāpat arī Eiropas centrālā banka ir samazinājusi likmes, un bankas sāk cīnīties par mājokļa kredītu finansēšanu.

Valainis sacīja, ka Latvijas ekonomika piedzīvojusi daudzus būtiskus satricinājumus, tostarp trīs būtiskākie ir finanšu tirgus kapitālais remonts, Covid-19 pandēmija, kā arī karš Ukrainā, kas tiešā veidā būtiski ietekmē mūsu ekonomiku. Vienlaikus ir bijuši arī citi faktori un apstākļi, kas ietekmējuši ekonomiku. Tostarp tranzīta biznesa industrijā ir vērojama lejupslīde, kas ietekmē valsts ekonomisko attīstību, un ir jādomā, ko iespējams darīt, lai to mainītu.

Iepriekš minētie faktori ir bijuši pēdējo piecu līdz sešu gadu laikā, tomēr, "ja skatāmies mūsu tautsaimniecībā pieejamo finansējumu, tad izsniegto kredītu apjoma kritums sākās jau 2014.gadā," sacīja Valainis, norādot, ka tas sāka veidot plaisu Latvijas ekonomiskajā attīstībā, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.

Valainis uzsvēra, ka, runājot par satricinājumiem ekonomikā, nevar izvairīties no diskusijas par ASV uzsākto jautājumu par tarifiem, kas ietekmē arī Latvijas ekonomiku. Lai gan ASV ir 11. lielākais eksporta partneris Latvijai un septītais lielākais importa partneris, tarifi tiešā veidā neietekmē Latvijas ekonomiku, tomēr pastarpināti gan.

Tāpat pagaidām nav tieša aprēķina tam, kā tarifi ietekmēs Latviju, tomēr ir redzams, ka ir samazinātas ekonomikas izaugsmes prognozes, tostarp Eirozonas izaugsmes prognoze samazināta par 0,8%. "Pašreizējā negatīvā tendence, kas iezīmējas, būs pamats produktīvām diskusijām, lai visas iesaistītās puses censtos panākt izmaiņas prognozēs," sacīja Valainis.

Ekonomikas ministrs sacīja, ka pirms gada tika izvirzīti vairāki problēmjautājumi, tostarp cilvēkkapitāla jautājumi, investīcijas, konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, reģionālā attīstība, klimata pārmaiņas, ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā, kā arī citi. Un pašreiz izvirzītie jautājumi kopš pagājušā gada nav mainījusies.

Valainis uzsvēra, ka, runājot par investīciju piesaisti, pērn reorganizēta Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbība, liekot uzsvaru uz ārvalstu vizītēm, kas līdz šim arī nesušas rezultātus. Pēc LIAA reorganizācijas redzams, ka investīciju piesaistes jautājumos ir daudz ko uzlabot. LIAA plāno sakārtot un radīt pievilcīgu investīciju portfeli.

Tāpat strādāts pie birokrātijas mazināšanas jautājumiem, lai uzlabotu kopējo vidi, kā arī strādāts ar cilvēkkapitāla jautājumiem, tostarp Valaiņa ieskatā Cilvēkkapitāla attīstības padome gada laikā kļuvusi efektīvāka.

Vienlaikus Valainis uzrunā minēja, ka ir nepieciešama inovatīva pieeja pensiju fondu naudas piesaistīšanā. Pašreiz liela daļa šīs naudas plūst prom no Latvijas ekonomikas, pamatā uz ASV. Tāpat arī nepieciešams runāt par uzturēšanās atļaujām investoriem.

Valainis arī minēja, ka būtisks jautājums ir ostu pārvaldība. Pašreiz redzams, ka ir noticis faktiskais apjoma samazinājums par aptuveni 30%, kas ietekmē ekonomiku. Un pašreizējās tendences liecina, ka kravu apjoma samazinājums ostās turpināsies un tad "ostas būs nevis mūsu ekonomikas dzinējspēks, bet mums būs tās jāsāk dotēt".

Ekonomikas ministrs aicināja Saeimu pēc iespējas ātrāk izbeigt jautājumu par ostu pārvaldības reformu. Valainis uzrunā akcentēja farmācijas nozares nozīmi ekonomikas attīstībā. Farmācijas nozare 10 gadu laikā varētu palielināt apgrozījumu no 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro.

Ašeradens: Valsts parādu nedrīkst palielināt virs 55% no IKP

Fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs deputātus informēja, ka pagājušā gada nogalē valsts parāds sasniedzis 19 miljardus eiro jeb 47% no IKP. Saskaņā ar šī brīža Finanšu ministrijas prognozēm nākamajos trīs gados valsts parāds pieaugs līdz 53% no IKP. "Šīs ir satraucošas ziņas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs norādīja, ka vienlaikus valstī jānodrošina aizsardzības vajadzības un ekonomikas izaugsme. Pēc Ašeradena teiktā, valsts parāds jāuztur 50% līmenī no IKP, jo papildus valsts uztur likviditātes rezervi 3-4% apmērā no IKP, lai nodrošinātu neatliekamās vajadzības.

Lai pārvarētu nākamo neplānoto krīzes periodu, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteikto parādu līmeni zem 60% no IKP, Latvijai pašlaik valsts parāds ir jāuztur 50% robežās.

"Tādēļ mums ir jāvienojas par maksimāli pieļaujamo parāda mērķa rādītāju, jānosaka, ka fiskālā politika ir jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no IKP. Tas nozīmē, ka iespējas palielināt izdevumus pie mērenas izaugsmes bez papildu pasākumiem ir ļoti ierobežotas," teica finanšu ministrs.

Ašeradens prognozēja, ka nākamgad ar augstu varbūtību valsts parāds tiks noturēts zem 55% no IKP. Vienlaikus ministrs brīdināja, ka beigušies laiki, kad nozarēm tiek piešķirti papildu resursi. Turpmāk tie tiks piešķirti tikai tad, ja atradīsies papildu ieņēmumu avoti.

Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad pieaug Krievijas agresija un šī valsts pilnībā pārgājusi uz kara ekonomiku, Latvijai aizsardzības izdevumi jānodrošina vismaz 5% apmērā no IKP. Ašeradens minēja, ka Igaunijas aizsardzības izdevumi sasniegs 5,4% no IKP, bet Lietuvas - 5,6% no IKP.

Ministrs skaidroja, ka lielā mērā aizsardzības izdevumu palielināšana tiks finansēta, izmantojot valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, taču tas būs iespējams tikai līdz 2028.gadam. Tāpat aizsardzības izdevumu finansēšanai būtu nepieciešama lielo valsts kapitālsabiedrību vismaz 10% akciju kotēšana biržā, kas dotu papildu līdzekļus, teica Ašeradens.

Vienlaikus budžeta deficīts līdz 2029. gadam jāsamazina līdz 1,5% no IKP, tādēļ nākamajos trīs gados būs jāveic nozīmīga publisko izdevumu samazināšana un efektivizācija, atzina finanšu ministrs.

Ašeradens pauda, ka nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro, tāpēc būs jāveic valsts pārvaldes sašaurināšana, jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas valsts iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno arī kādas ministrijas.

Ašeradens informēja, ka nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 54 miljoniem eiro pārsniedza prognozētos, vienlaikus atzīstot, ka šogad kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde tomēr varētu būt tikai 99% no prognozētā.

Tomēr pagaidām Finanšu ministrija šim gadam prognozē IKP pieaugumu par 1,2%, to pārsvarā balstot uz iekšzemes patēriņa atjaunošanos. Kopumā līdz 2029.gadam tiek prognozēta ekonomikas stabilizācija ar mērenu izaugsmi.

Jau ziņots, ka Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā teikts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no IKP, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots.

Ziņojumā minēts, ka FM turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs MK priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.

Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026.gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027.gadā - 3,2% no IKP, 2028.gadā - 2,8% no IKP un 2029.gadā - 2,3% no IKP.

FM ziņojumā norāda, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.

Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva - 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.

Paturot prātā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM ziņojumā secina, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Opozīcija koalīcijai pārmet potenciāla neizmantošanu

Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien opozīcijas deputāti koalīcijai pārmeta potenciāla neizmantošanu ekonomikas attīstīšanai.

Deputāts Edgars Tavars (AS) debatēs kritizēja ekonomisko situāciju, sakot, ka Latvija pašlaik zaudē kaimiņvalstīm. Tavars pauda uzskatu, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, atpaliek gan aizsardzības jomā, gan izglītības jomā.

Viņaprāt, koalīcijas deputāti runā, bet nekādus faktiskus darbus ekonomikas veicināšanai neesot paveikuši. "Studentu vietā mēs izglītojam "Wolt" un "Bolt" kurjerus," sacīja Tavars, sakot, ka finansējums izglītībā netiek iztērēts pareizajā virzienā un jāstrādā, lai šeit studētu tie, kuri tiešām var sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā attīstībā. Tavars arī uzskata, ka netiek izmantots potenciāls zemkopībā, arī, lai veicinātu eksportu pārtikas nozarē.

Artūrs Butāns (NA) pauda, ka sēdes debatēs dzirdama retorika, taču darbi liecina par citām lietām. Deputāts klāstīja, ka koalīcija dižojas ar darbiem, taču, viņaprāt, esošā situācija liecina pretējo un ir vērojama stagnācija. Politiķis sacīja, ka izdevumu sadaļa valstī turpina augt. Viņaprāt, par tēriņu mazināšanu tiek tikai runāts.

Butāns un Tavara arī kritizēja, ka joprojām nav atrisināts jautājums par Krievijas preču tirgošanu Latvijā. Saeimas debatēs Butāns koalīcijai arī pārmeta "trešo valstu migrantu pludināšanu". Viņš ir pārliecināts, ka daļa no tiem valsts attīstībā nenesīs nekādu pienesumu.

Mieriņa izceļ katra individuālās izvēles valsts ekonomikas attīstībā

Valsts ekonomikas attīstībā nav tikai skaitļi, bet tas ir arī jautājums par katra individuālajām izvēlēm, ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Viņa izcēla, ka, neskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, Latvijas ekonomikā bijušas arī pozitīvas tendences. "Pēc vairākiem augstas inflācijas gadiem piedzīvots procenta likmju kritums. Tiek prognozēts, ka tas turpināsies arī šogad. Tika ielikti pamati enerģētiskās neatkarības paplašināšanai, kas šogad ļāva mums atslēgties no BRELL tīkla. Mums ir zems bezdarba līmenis," uzskaitīja Mieriņa.

Tomēr valsts budžeta veidošanā šobrīd būtiskākais ir atrast līdzsvaru starp aizsardzības budžeta palielināšanu un citu nozaru prioritāšu izpildi, sacīja Mieriņa. Līdz 2026.gada valsts budžeta iesniegšanai Saeimai ir jāveic vairāki svarīgi mājasdarbi, viņa pauda. Starp tiem Mieriņa minēja nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes izdevumus un nodrošināt budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Viņa uzsvēra, ka valstī ir jāsakārto publisko iepirkumu sistēma un jāpārskata ministriju izdevumi un prēmēšanas sistēmas. "Aicinu vēlreiz spriest par nulles budžeta ieviešanu visā valsts pārvaldē, kā arī pašvaldības. Aizvien atvērts ir jautājums par valsts kapitālsabiedrību apvienošanu, pārvaldību un padomju skaitu. Šo jautājumu risināšana var radīt būtiskus ietaupījumus valsts budžetam," sacīja Mieriņa.

Tāpat viņa norādīja, ka jāpieturas pie stingras Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas, kā arī jāturpina darbs pie birokrātijas samazināšanas. Mieriņa uzskata, ka tādēļ jāmaina arī Administratīvā procesa likums. "Jāsaīsina termiņi, jāpārskata lēmumu saturs un pozitīvu lēmumu gadījumā tiem ir jābūt īsiem un koncentrētiem, nevis palagiem uz piecām lapām," sacīja Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja izcēla arī katra cilvēka individuālo atbildību, aicinot iegādāties vietējos produktus. "Mūsu katra individuālā atbildība ir izvēlēties vai neizvēlēties Latvijā ražotos produktus. Atbalstot vietējos ražotājus, mēs atbalstām mūsu valsts ekonomiku. Mēs investējam cilvēkos, bet, kas pats galvenais - mēs varam būt pārliecināti par preču un produktu kvalitāti," teica Mieriņa.

Pārmet valdībai "rūpes par savējiem" un skolotāju un policistu pamešanu novārtā

Savukārt opozīcijas deputāti no "Apvienotā saraksta" ceturtdien veltīja kritiku valdības koalīcijai, apgalvojot, ka tā "rūpējas par savējiem", bet novārtā atstāj skolotājus, robežsargu un policistus.

Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) savā uzrunā kritizēja valsts pārvaldi, norādot, ka reformas ir bezvērtīgas, ja finanšu ministrs vai valsts sekretāre tām neiedala naudu. Viņš uzskata, ka daudzas apņemšanās, tostarp Nacionālais attīstības plāns, tiek ignorētas, jo tās netiek iekļautas budžeta likumā.

Kulbergs Finanšu ministriju un premjeri Eviku Siliņu (JV) vainoja finanšu diktatūras īstenošanā, jo ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) var censties, taču finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) neko reālu nedara.

Kulbergs arī kritizēja vadošās partijas un ierēdniecības sistēmu, kas viena otru piesedzot un nodrošinot amatus par lojalitāti.

Opozicionās pieminēja solīto pedagogu algu pielikumu, kam naudas neesot, kā iepriekš paziņots, kamēr Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei ticis papildu amats Rīgas brīvostas padomē ar 40 000 eiro atalgojumu. Viņš secināja, ka nauda ir pieejama "savējiem", kas "uztur režīmu", bet ne skolotājiem, policistiem vai robežsargiem.

Politiķis Finanšu ministriju nosauca par absolūtu noteicēju valsts politikā, tostarp ekonomikā, satiksmē un enerģētikā, kamēr Saeimas deputāta loma esot nonivelēta līdz "cirka lāča" līmenim.

Viņš kritizēja budžeta apstiprināšanas procesu kā farsu, kurā deputātiem jāpieņem ierēdņu sagatavoti cipari bez skaidrojumiem, turklāt steidzamības kārtā.

Savukārt opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS) uzrunā kritizēja Valsts kancelejas birokrātijas mazināšanas grupas darbu, norādot, ka no 300 priekšlikumiem atlasīts 21, bet kritēriji nav skaidri pat dalībniekiem.

Viņš uzsvēra, ka Ārvalstu investoru padome atsakās piedalīties, un pilsoniskā sabiedrība iebilst pret priekšlikumu kvalitāti, brīdinot, ka bez metodikas un caurspīdīguma sistēmiskas pārmaiņas nav iespējamas.

Smiltēns atzina, ka aizsardzības nozares mērķis dubultot apgrozījumu ir labs, taču trūkst analīzes par ekonomisko atdevi un kompetentiem padomniekiem. Viņš šaubījās, vai Aizsardzības ministrijas izvēlētie padomnieki, tostarp "bijusī aktīviste" un "briļļu uzņēmējs", spēj nodrošināt vajadzīgo ekspertīzi, vai arī tas kalpo partijas lojalitātes stiprināšanai.

Viņš arī norādīja, ka reģionālās attīstības plāni ir nepietiekami izstrādāti, trūkst konkrētu pasākumu un finansējuma, aprobežojoties ar ierobežotām mājokļu un energoefektivitātes programmām.

Visbeidzot, Smiltēns pauda nožēlu, ka premjere izvairījās no debatēm, neatklājot ekonomisko vīziju, kas ir būtiska valsts drošībai un noturībai.