Latvijā atklāts iepriekš nezināms parazīts - tas piemuļķo skudras un zog to ēdienu
Rīgā, applūdušās teritorijās pie upes un ezera, atklātas divas mātītes no unikālās skudru circenīšu sugas Myrmecophilus acervorum, kas līdz šim pirmo reizi reģistrēta Latvijā.
Šis atklājums padara Latviju par sugas ziemeļu izplatības robežu. Tas apstiprināts pētījumā, kas publicēts žurnālā "Journal of Orthoptera Research".
Skudru ķirzaka ir unikāls kleptoparazīts – kukainis, kas pilnībā paļaujas uz skudrām kā savu barības avotu, zogot to olas un laupījumu vai arī piemuļķojot, lai tās dalītos. Šie ķirzakas dzīvotāji barojas no skudru olām un tām savākta laupījuma, kā arī tiek pie barības, izmantojot skudru trofallaksi, procesu, kurā pārtika tiek dalīta no mutes uz muti starp sociālajiem kukaiņiem, piemēram, skudrām.
Mērķējot iekļūt jaunā skudru midzelī, šīs ķirzakas pielāgo savu ķīmisko sastāvu, padarot sevi par ķīmiski neatšķiramu no skudrām. Tās uzkrāj kutikulāros ogļhidrātus – molekulas, ko iegūst no skudrām, un uzklāj tās uz sava ķermeņa. Šī vaska viela tiek izmantota ķīmiskajai komunikācijai starp skudrām, ļaujot ķirzakām samazināt agresiju un tikt pieņemtām kā skudru midzeļa biedriem.
Pētījumā arī atklāts, ka šī suga izvēlas Lasius niger jeb melno dārza skudru kā galveno sugu, lai dzīvotu starp tām. Tāpēc, lai nodrošinātu savu izdzīvošanu, ķirzakas ir attīstījušās, lai būtu gandrīz tikpat mazas kā skudras, un ir zaudējušas spēju lidot, dzirdēt vai radīt skaņas.
Pētnieki uzskata, ka šī suga, iespējams, tiek virzīta uz ziemeļiem klimata pārmaiņu ietekmē vai arī tiek ilgstoši ignorēta šajā reģionā tās maza izmēra un slēptā dzīvesveida dēļ. Pētījuma komanda, kuru veidoja Aleksandrs Balodis, Rūta Starka un Dmitrijs Telnovs, pieļauj, ka Latvijā Myrmecophilus acervorum vairojas ar dzimumu neiesaistītu partenogēzi, radot tikai mātītes pēcnācējus.
