Tiek rosināts veidot specializētu dzīvnieku glābšanas vienību un vienotu palīdzības tālruni
Iniciatīvu par valsts atbalstu savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanā tiks nodota izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, trešdien vienojās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti.
Uzklausot iniciatīvas par valsts atbalstu savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanā pārstāves Ivetu Miglāni un Inesi Bāru, valsts institūciju un Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvjus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) atzina, ka iniciatīvā par valsts atbalstu savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanā ir daudz jautājumu, kas ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kompetencē, tādēļ tā būs atbildība par jautājuma turpmāku virzību.
Pēc iepazīstināšanas ar problēmām savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanā Miglāne rosināja Latvijā izveidot valsts mēroga ātrās reaģēšanas vienību, kas reaģētu uz ziņojumiem par savainotiem, apdraudētiem un bezpalīdzīgiem mājas un savvaļas dzīvniekiem. Šī vienība nodrošinātu ātru dzīvnieku izņemšanu no bīstamām situācijām, strādātu arī ārpus darba laika visā Latvijā. Tai būtu nepieciešams speciāls aprīkojums savvaļas dzīvnieku glābšanai.
Tāpat Miglāne rosināja izveidot vienotu dzīvnieku palīdzības tālruni uz kuru varētu ziņot gan par mājas, gan savvaļas dzīvniekiem, kuri ir cietuši vai apdraud cilvēkus.
Iniciatīvas autores vēlētos, lai valsts līdzfinansētu veterināro palīdzību, proti, steidzamai dzīvnieku ārstēšanai, sterilizācijas programmām bezsaimnieku dzīvniekiem, kā arī veterinārajiem izsaukumiem ārpus darba laika, ieskaitot palīdzību savvaļas dzīvniekiem.
Tāpat iniciatīvas autores prasīja samazināt birokrātisko slogu biedrībām, kuras rūpējas par nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.
Iniciatīvas autore Bāra skaidroja, ka pašlaik valstī ir diezgan lielas dzīvnieku grupas, kas ir palikušas bez aizsardzības - tā ir ne tikai klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku kategorija, par ko atbild pašvaldības. Ir arī bezpalīdzības stāvoklī nonākuši savvaļas dzīvnieki, kurus sabiedrība pieprasa glābt, ziņojot par tiem. Vēl trešā grupa ir administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās izņemtie dzīvnieki.
Mediņa skaidroja, ka palīdzība šiem dzīvniekiem ir pietiekoši laikietilpīga un dārga, un pašlaik lielākoties to sniedz nevalstisko organizāciju brīvprātīgie.
Turklāt jaunie noteikumi no šī gada ir būtiski apgrūtinājuši dzīvnieku glābšanu. Faktiski dzīvnieku glābēji ir vairāk likumpārkāpēji nekā palīdzības sniedzēji.
Patlaban klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku aprūpe ir pašvaldības funkcija, kuras finansējuma avots ir pašvaldības nodeva par dzīvnieku turēšanu. Tomēr lielākā daļa Latvijas pašvaldību šo nodevu neiekasē, lai gan šo dzīvnieku aprūpe ir dārga.
Tāpat arī ar valsts jaunajām prasībām ir apdraudēta dzīvnieku patversmes darbība. Pašlaik Pārtikas veterinārajā dienestā ir reģistrētas 26 dzīvnieku patversmes, bet ar nākamā gada 1.janvāri lielākajai daļai tiek draudēts, ka tās tiks slēgtas un tiek pieprasīts patversmes pārbūvēt, skaidroja Bāra. Turklāt arī individuālajiem dzīvnieku glābējiem vai dzīvnieku aizsardzības organizācijai tiek pieprasīts reģistrēties kā dzīvnieku patversmei. "Tātad faktiski tiek likvidēta jebkāda iespēja sabiedrībai iesaistīties šajos jautājumos, un acīmredzot valstij ir izdevīgāk tiešām pašai radīt savu sistēmu, savus izdevumus," pieļāva Bāra.
Viņa uzskata, ka sabiedrība vairs nejaudā un nesaprot, kādu palīdzību drīkst un kādu nedrīkst sniegt, tādēļ ir jārada kārtība, lai aizsargātu dzīvniekus.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode atzina, ka vismaz divas trešdaļas savvaļas dzīvnieku tiek vāktas un glābtas nepamatoti. Turklāt ir invazīvās sugas, kuras nevajag glābt, uzsvēra Strode. Viņa informēja, ka Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiek apmācīta speciālistu grupa, kura sniedz palīdzību savainotiem savvaļas dzīvniekiem, taču arī viņi nespēs palīdzēt pilnīgi visiem dzīvniekiem. Strode atbalstītu daļēji valsts finansētas patversmes izveidi, kur palīdzību sniegtu ārkārtas apstākļos nonākušiem dzīvniekiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvaldes operatīvais dežurants Kārlis Broms stāstīja, ka VUGD iesaistās dzīvnieku glābšanā ar tehniku un pieredzi, glābjot dzīvniekus, kuri ielūzuši ledū, iekrituši šahtās vai citās grūti pieejamās vietās. Arī viņš pauda viedokli, ka valstī varētu darboties ātrā reaģēšanas vienība, kas dzīvniekus nogādātu drošā vietā.
Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore uzsvēra, ka pašvaldībām savos saistošajos noteikumos vajadzētu noteikt ierobežojumus dzīvnieku pavairošanai. Konopore bija skeptiska par piedāvājumu izveidot specializētu dzīvnieku glābšanas vienību augsto izmaksu dēļ. Viņa atgādināja, ka valstī patlaban jau Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aizvien vairāk pakalpojumus cilvēkiem nodrošina par maksu. Viņa neatbalsta arī pakalpojuma centralizēšanu, jo pašvaldības uz vietas var efektīvāk sniegt palīdzību. Konopore brīdināja, ka cilvēku pārmērīga vēlme glābt savvaļas dzīvniekus var novest pie barības ķēdes izjaukšanas, proti, ka katrs beigts dzīvnieks ir kāda cita dzīvnieka pārtika.
Kā vēstīts, iniciatīvā, kuru parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, pausta nostāja, ka nepieciešams piešķirt valsts finansējumu dzīvnieku glābšanai un ārstēšanai, izveidot specializētu dzīvnieku glābšanas dienestu, kas operatīvi reaģētu uz palīdzības izsaukumiem.
Tāpat iniciatīvas autori aicina palielināt dzīvnieku patversmju finansējumu un nodrošināt stabilu atbalstu brīvprātīgajiem, kā arī veicināt sabiedrības izglītošanu par atbildību pret dzīvniekiem un nepieciešamību sniegt palīdzību bezpalīdzīgiem dzīvniekiem.
