Siliņa: jaunā skolu finansēšanas modeļa pakāpeniska ieviešana dos pašvaldībām laiku sagatavoties
Jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" pakāpeniska ieviešana dos iespēju pašvaldībām pienācīgi sagatavoties, ar savas komunikācijas padomnieces Annas Ūdres starpniecību šādu vērtējumu sniedza Ministru prezidente Evika Siliņa.
Siliņa "Programma skolā" ieviešanas sākšanu bija uzsvērusi kā vienu no galvenajām izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes (JV) prioritātēm, kas viņai jāīsteno, stājoties amatā. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija virza ieceri jauno modeli pilnībā ieviest ar pāris gadu nobīdi.
Siliņa uzsver, ka kvalitatīva izglītība ir pamats noturīgai un izglītotai sabiedrībai. Viņa atgādina, ka finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana tiek sākta šogad, īstenojot pirmo posmu. "Tas ietver vairākus sagatavošanās darbus, tostarp papildus atbalsta personāla un skolu vadības kapacitātes stiprināšanu," skaidro premjere.
Pēc viņas teiktā, līdz ar mācību gada sākumu 2026.gada septembrī modelis darbosies 90%, savukārt vēl pēc gada - 100% apmērā. "Ieviešot modeli pakāpeniski, būs iespējams nodrošināt gan nepieciešamo finansējumu, gan arī laiku pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm pienācīgi sagatavoties," pārliecināta Siliņa.
Taujāta, vai premjerei nepastāv bažas, ka modeli 100% apmērā tomēr neizdosies ieviest, ņemot vērā, ka pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām 2026.gada oktobrī varētu būt cita valdība, atbilde tomēr netika sniegta.
Kā iepriekš informēja ministrijā, 2025./2026.mācību gadā plānots sagatavoties jaunā modeļa ieviešanai, tostarp paredzot papildu finansējumu un profesionālo pilnveidi atbalsta personālam, stiprināt skolu vadību, kā arī turpināt darbu ar pašvaldībām pie skolu tīkla sakārtošanas. Plānots arī turpināt darbu pie Izglītības likuma grozījumu un saistošo valdības noteikumu projektu izstrādes un apstiprināšanas.
Šonedēļ IZM turpinās konsultācijas ar sociāliem partneriem, lai pārrunātu modeļa ieviešanas tālāko virzību. Sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, plānots iesniegt izskatīšanai valdībā līdz 13.maijam.
Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.
Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.
Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.
Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē vienojās valdība.
