Kas jāzina par mantošanu? Juriste skaidro, ka šogad notikušas būtiskas izmaiņas

Skaidro Lauma Paegļkalna, juriste, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Tuvinieka aiziešana mūžībā ir emocionāli smags un grūts brīdis. Cilvēks izcieš zaudējuma sāpes, nevis domā par juridiskiem un birokrātiskiem jautājumiem. Tomēr mantojuma jautājumi agrāk vai vēlāk kļūst aktuāli, un sarežģīti procesi var radīt papildu slogu jau tā grūtā situācijā.

Lai atvieglotu šo procesu un mazinātu administratīvo nastu mantiniekiem, ir vienkāršots mantošanas process – par mantojuma lietas virzību tagad rūpējas zvērināts notārs.

Pēc cilvēka nāves viņa tuviniekiem, lai saņemtu mantojumu, ar savu personu apliecinošu dokumentu jāvēršas pie zvērināta notāra, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Notārs noskaidro mantiniekus, mantu un saistības

Notārs uzsāk mantojuma lietu, noskaidro mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto un informē viņus par mantojuma izsludināšanu ar elektroniski parakstītu vēstuli vai uz deklarēto dzīvesvietu un citu mantojuma lietā zināmo adresi.

Notārs arī pārliecinās par mantojuma atstājēja mantu (Latvijā reģistrētu nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem, dalību kapitālsabiedrībās un kontiem) un kreditoriem, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, un par to informē mantiniekus. Taču notāram nav informācijas par vērtslietām, gleznām, privātiem nekur nereģistrētiem līgumiem, arī privātu testamentu, kā arī kontiem ārvalstīs. Tāda manta jāmeklē pašiem!

Mantojuma lietu var uzsākt ne tikai potenciālais mantinieks, bet arī mantojuma atstājēja kreditori, nekustamā īpašuma kopīpašnieki, pašvaldības un citas personas, jo ir paplašināts to personu loks, kam ir tiesības notāram lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.

No miruša nedrīkst paņemt vairāk kā no dzīva

Mantinieki par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem vienmēr atbild mantojuma apmērā.

Katrā mantojuma lietā kopā ar zvērinātu notāru vai zvērinātu tiesu izpildītāju tiek sagatavots mantojamās mantas saraksts, ja to lūdz mantinieki vai kreditori. Svarīgi mantu novērtēt objektīvi, to mantinieks var darīt pats, ja nepieciešams, strīdus gadījumā pieaicinot vērtētāju.

Ziņas par kreditoru prasījumiem, kas nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantojuma lietā iekļauj notārs. 

Par saistībām, kas nav reģistrētas publiskos reģistros, jāpiesakās pašiem!

Visiem kreditoriem, kuru prasījumi nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, lai tie nezaudētu tiesības prasīt saistību izpildi no mantiniekiem, sava kreditoru pretenzija jāpieteic sludinājuma par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā.

Vispirms tiek segti uz nekustamo īpašumu gulstošie nodokļu prasījumi, kas pieteikti sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā, un pēc tam nodrošināto kreditoru prasījumi. Ja no mantojuma nepietiek, lai pilnībā segtu visus to kreditoru prasījumus, kuriem ir priekšrocība, tos sedz samērīgi. No pāri palikušās mantas samērīgi sedz pārējo kreditoru prasījumus.

Mantinieks, vienojoties ar kreditoru, var turpināt pildīt mantojuma atstājēja uzņemtās saistības, paturot mantu.

Noteiktāk jāformulē griba mantot

Griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā.

Kreditoram parādu pieteikšanai paredzēti divi mēneši. Savukārt mantiniekiem ir garāks termiņš – no trim mēnešiem līdz vienam gadam. Tādējādi mantinieki var pārliecināties par visiem mantojuma atstājēja parādiem un izvēlēties, vai mantojumu pieņemt.

Visiem mantiniekiem, kas grib mantot vai saglabāt jau iegūtās tiesības, ir pienākums atsaukties uz zvērināta notāra sludinājumu par mantojuma atklāšanos tā noteiktajā termiņā un izteikt gribu pieņemt mantojumu.

Gribu pieņemt mantojumu var izteikt vai nu noteikti mantojuma iesniegumā, to iesniedzot mantojuma lietā, vai klusējot ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka persona atzīst sevi par mantinieku.

Sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņa nokavēšanas sekas ir mantinieka tiesību zaudēšana.

Termiņā nepieteiktās mantinieku tiesības tiek dzēstas. Taču tas neliedz mantiniekam celt prasību, ja tas objektīvi nezināja vai nevarēja zināt, ka mantojuma atklāšanās ir bijusi izsludināta, piemēram, tāpēc, ka tas ārvalstī nebija sasniedzams.

Mantinieks, kas notāram paudis gribu par mantojuma pieņemšanu un pierādījis savas tiesības, pēc sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņa beigām uzskatāms par pilntiesīgu mantinieku, arī ja tas dažādu iemeslu dēļ nav izņēmis mantojuma apliecību. Tas novērš izvairīšanos no mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem. 

Mantojums dalāms reālās daļās

Atvieglota iespēja mantiniekiem izmaksāt līdzekļus, kas atrodas kredītiestādēs. Novērsti gadījumi, kad nespēja sadalīt mantojumā ietilpstošās uzņēmuma kapitāla daļas var paralizēt uzņēmuma darbību.   

Atvietojamas lietas, naudas līdzekļi un pamatkapitāla daļas (akcijas) ar vienādu tiesību saturu vienmēr dalāmas reālās daļās tik tālu, cik tās iespējams sadalīt, ja vien mantinieki līdz mantojuma apliecību izņemšanai nevienojas par pretējo.

Mantojumā nav ietverami seni dāvinājumi

Cilvēcisko attiecību dinamika ir mainījusies. Tiek veidotas jaunas attiecības, tāpēc likumiskajā mantošanā kopējā mantojuma sadalē jāpievieno tikai tas, kas dāvinājumā saņemts pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atstājēja nāves.

Rūpes par mantojuma pārvaldīšanu

Bāriņtiesai var lūgt iecelt mantojumam aizgādni. Aizgādnis rīkojas ar mantu mantojuma lietas laikā, iegūstot informāciju arī par visiem naudas līdzekļiem bankās.

Aizgādnis atbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem, izslēdzot smagnējo bāriņtiesu uzraudzību.