Vai atradīs savu vēlētāju? Kas ir partija "Latvijas attīstībai"

Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Jauns.lv iepazīstina ar politiskajiem spēkiem Latvijā. Šoreiz par "Latvijas attīstībai".

Taču šķiet, ka no šīs organizācijas gan mēs vēl varētu sagaidīt pārsteigumu. Edgara Jaunupa – kādreizējā "Jaunā laika" publiskā politiķa un arī "pelēkā kardināla" – rūpīgi izauklētās partija nav saskandalējusies, sašķēlusies vai jūtami zaudējusi biedrus. Tai ir atpazīstams un sevi valsts darbā pierādījis valdes priekšsēdētājs Juris Pūce, Rīgas pilsētgalvas amata kandidāts. Arī LA pieejamie resursi – kā var spriest pēc "Pūces plāna" daudzināšanas – droši vien neaprobežojas tikai ar valsts finansējumu.

Bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra demisijas cēlonis – centieni dabūt sievai dienesta autostāvvietu vecpilsētā un meli, to noliedzot – tagad šķiet vairs tikai cilvēcisks "kam gan negadās" vaibsts. Pūces cauri dzītā un panāktā, pašvaldībnieku pretestību noslāpējot, Administratīvi teritoriālā reforma tiek vērtēta dažādi – taču rīdziniekus tā nekādi neskāra.

Partija "Latvijas attīstībai" (LA) ir dibināta 2013. gada beigās, un tā radās uz gadu iepriekš radītas tāda paša nosaukuma biedrības pamatiem. Abu izveides iniciators bija atmodas darbinieks Einars Repše – ilggadējais Latvijas Bankas prezidents un "lata tēvs", kādreizējais (neveiksmīgais) valdības vadītājs un partijas "Jaunais laiks" autoritatīvs līderis. Viņš kļuva par LA valdes priekšsēdētāju, taču 2014. gadā – partijai 12.Saeimas vēlēšanās saņemot vien 0,89 procentus balsu – tās vadību pārņēma Juris Pūce. Repšes un LA ceļi jau sen šķīrušies, pat piemirsts par kādreizējo saistību.

Savu politisko varēšanu – sev raksturīgā rotaļīgi ciniskā manierē – LA apliecināja 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās. Tā startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, kuras vadītājs Mārtiņš Bondars bija saraksta līderis un kandidāts domes priekšsēdētāja amatam. Pēc vēlēšanām atklājās, ka domē iebalsoti faktiski tikai LA kandidāti, un arī pats "Trojas zirgs" Bondars pārgāja uz šo partiju. (Viņu 2022. gada vasarā Saeima izdeva kriminālvajāšanai ar Krājbankas bankrotu saistītā ģimenes īpašuma lietā, un deputāts izvēlējās politiku pamest.)

Pati uz savas ādas šādu situāciju LA daļēji izbaudīja 2020. gada (ārkārtas) galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanās, kad uzvarēja tās, partiju "Kustība Par!" un "Progresīvo" saraksts. Taču vairāk nekā pusi no 18 mandātiem saņēma par "jaunāko partneri" pieaicinātie "Progresīvie" vai ar tiem saistīti kandidāti.

Frakcija sašķēlās 2022. gada beigās, jo LA izlēma neatbalstīt Mārtiņa Staķa (savas frakcijas locekļa) vadīto domes koalīciju. Patlaban LA ar trīs domniekiem ir pārstāvēta tagadējā valdošā vairākumā. Viņu redzamākais pārstāvis Viesturs Zeps vēl nesen bija (2019-2023, iecelts "Pūces laikā") Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

Startam 13. Saeimas vēlēšanās LA kopā ar "Kustība Par!" un ārsta Andra Skrides vadīto mazpartiju "Izaugsme" veidoja partiju apvienību "Attīstībai/Par!". Tā saņēma 13 deputātu mandātus (piecus – LA). Sākot darbu Krišjāņa Kariņa pirmajai valdībai, "Attīstībai/Par!" tika pie četru ministru – vides un pašvaldību, aizsardzības, veselības, kā arī (no valdības aizejot KPV LV) iekšlietu – portfeļiem.

Valdības amatu administratīvais resurss pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ļāva LA novados slēgt vairākas alianses ar vietējiem politiķiem un gūt labus rezultātus. Pat tagad – kad partija ir atstumta no valsts varas, zaudējot agrāko valsts izpildvaras šarmu – tai ir pietiekami respektabla pārstāvniecība pašvaldībās, bet Aizkraukles, Līvānu un Ropažu novadi pat, viegli piepušķojot, būtu saucami par LA "bastioniem".

Apvienībai "Attīstībai/Par!" zaudējums 14.Saeimas vēlēšanās bija vissāpīgākais starp sarakstiem, kas palika aiz procentu barjeras. Tai vajadzēja tikai 0,03 procentus balsu (jeb vēl 250 biļetenus), lai barjeru pārvarētu. Pēc vēlēšanām apvienību veidojušās partijas 2022. gada beigās izlēma darboties pastāvīgi.

Viens no vēlēšanu neveiksmes skaidrojumiem varētu būt apvienības Ministru prezidenta kandidāta, tobrīd aizsardzības ministra Arta Pabrika agresīvā pašslavināšanās kampaņa, teatrāli uzbrūkot Kariņam. Tā – "Attīstībai/Par!" stilam galīgi neatbilstīga – varēja atbaidīt agrākos atbalstītājus.

LA jau otro sasaukumu ir pārstāvis Eiropas Parlamenta liberālajā "Atjauno Eiropu" (Renew Europe) grupā – tās viceprezidents Ivars Ijabs. Viņa pārliecinošā atkalievēlēšana liek pieļaut, ka arī partija varētu 7. jūnijā vēl atrast savu vēlētāju.