“Viņš ir pelnījis ciest”: jauns pētījums atklāj, ka lielākā daļa karmas teorijas piekritēju domā tieši šādi
Kad runa ir par karmu, lielākā daļa cilvēku uzskata, ka Visums ir viņu pusē, bet bargais tiesnesis — visiem pārējiem. Tā liecina jauns pētījums, kas publicēts 1. maijā žurnālā "Psychology of Religion and Spirituality" (Amerikas Psiholoģijas asociācijas izdevumā), vēsta “CNN”.
Pētnieki aicināja vairāk nekā 2000 cilvēku — gan reliģiozus, gan nereliģiozus — aprakstīt savu pieredzi ar karmu, proti, ticību, ka labie darbi tiek atalgoti, bet sliktie — sodīti. Cilvēku atbildēs atklājās viens kopīgs pavediens. Kad dalībnieki aprakstīja, kā karma ir ietekmējusi viņus, 59% stāstīja par to, kā saņēmuši atalgojumu par labajiem darbiem. Savukārt, runājot par citiem, 92% aprakstīja, kā nelaime piemeklējusi neuzticīgus partnerus, parādniekus un sliktus kolēģus.
Pētījuma galvenā autore, Jorkas Universitātes (Toronto) docente Cindela Vaita, kas pēta psiholoģisko motīvu un garīguma mijiedarbību, uzsver, ka šie rezultāti ļauj ielūkoties tajā, kā mēs vērtējam sevi un citus.
Rezultāti rāda, ka, piemēram, cilvēks, kurš uzskata, ka ir jāpalīdz tiem, kuri nonākuši grūtībās un vairākkārt ir ziedojis naudu, tic, ka tas viņam ir nācis par labu — un daudzi viņam palīdz, pat ja viņš to nav lūdzis. Kā arī šāds cilvēks uzskatīs, kas sliktas lietas piemeklē tos, kuri bijuši nežēlīgi. Kāds dalībnieks anonīmi rakstīja: “Es pazinu kādu cilvēku, kurš vienmēr bija rupjš un nežēlīgs pret visiem. Viņš savā dzīvē nekad neko labu nebija darījis. Viņam diagnosticēja vēzi, un es nevarēju nedomāt — tā ir karma.”
Pētījums norāda, ka cilvēkiem ir tendence uzskatīt, ka viņi pelnījuši gūt labumus, pat ja tam nav tieša cēloņa. Tas ir līdzīgi atribūcijas teorijai jeb angļu valodā "attribution bias". Šī teorija psiholoģijā skaidro, ka, skaidrojot savu vai citu cilvēku rīcību, mēs mēdzam to saistīt ar iekšējām īpašībām — piemēram, raksturu vai spējām —, neņemot pietiekami vērā ārējos apstākļus. Piemēram, ja kāds kavējas, mēs varam pieņemt, ka viņš ir slinks, nevis apsvērt iespēju, ka cilvēks iestrēdzis sastrēgumā. Atribūcijas teoriju psiholoģijā pēta jau gadu desmitiem, norāda Patriks Heks, psihologs no ASV Patērētāju finanšu aizsardzības biroja, savu zināšanu robežās.
Vaita uzskata, ka zināmā mērā šis aizspriedums palīdz mums uzlabot pašvērtējumu un pārvarēt izaicinājumus. Taču reizēm tas var arī kaitēt — īpaši tad, ja neatzīstam citu cilvēku ieguldījumu vai ārējos faktorus, kas veicinājuši veiksmīgu situāciju.
Savukārt uzskats, ka ciešanas ir pelnīts sods, balstās uz vajadzību ticēt, ka pasaule ir taisnīga. Šī pārliecība ļauj cilvēkiem kaut kādā veidā strukturēt un izskaidrot dzīves nejaušības, skaidro Heks. “Pasaule ir pilna ar nejaušiem notikumiem, un cilvēkiem ir grūti tos pieņemt,” viņš saka. “Tāpēc mums vajag izdomāt stāstus un izskaidrojumus — kāpēc labas lietas notiek ar vieniem, bet sliktas — ar citiem.” Tāpēc, pēc Heka teiktā, karma tam ir kļuvusi par elegantu izskaidrojumu. Vaita plāno nākotnē pētīt, kā šie uzskati par karmu ietekmē cilvēku lēmumu pieņemšanu.
