Valsts augu aizsardzības dienests atgādina par piesardzības pasākumiem biškopjiem

Dienestā skaidro, ka līdz ar augļu koku ziedēšanas laiku un apputeksnētāju aktivitātēm palielinās bakteriālās iedegas izplatības risks. Bakteriālās iedegas saimniekaugu, tostarp ābeļu, bumbieru, pīlādžu, vilkābeļu, klinteņu, cidoniju, krūmcidoniju un citu, ziedēšanas laikā bites aplido ziedošus augus plašā teritorijā ap stropu un var pārnest baktērijas no slimajiem augiem uz veselajiem. Tādā veidā var notikt tālāka augu inficēšanās tuvumā esošajos dārzos.

Tāpēc VAAD atgādina, ka šobrīd Latvijas teritorijā noteikti 39 bakteriālās iedegas perēkļi, ap kuriem trīs kilometru buferzonā ir spēkā aizliegums no saimniekauga ziedēšanas sākuma līdz vismaz divām nedēļām pēc saimniekauga ziedēšanas beigām pārvietot bišu stropus.

Atklājot slimības perēkļus, VAAD lēmumi par buferzonas noteikšanu tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Baktērijas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama. Tā ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.

Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.