Vai valsts var ieekonomēt, centralizējot publiskos iepirkumus? Lielāks ieguvums būtu, ja atteiktos pirkt nevajadzīgas lietas
Vai publiskie iepirkumi būtu joma, kur, tos centralizējot, rast ietaupījumu valsts budžetam? “Jā, ietaupīt var, bet ieguvums būtu relatīvi mazs. Tie noteikti nebūs 850 miljoni eiro gadā,” saka Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš. “Lielāks ieguvums būtu, ja atteiktos pirkt nevajadzīgas lietas.”
Lai mazinātu birokrātisko slogu un samazinātu valsts un pašvaldību tēriņus par apmēram pieciem procentiem jeb 850 miljoniem eiro gadā, Latvijas Darba devēju konfederācija valdībai piedāvājusi rīcības programmu. Tā ietver dažādus risinājumiem, starp tiem arī nepamatotu publisko iepirkumu novēršanu.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai ekonomētu valsts līdzekļus, aicina ņemt piemēru no Lietuvas un iepirkumus centralizēt - izveidot vienu institūciju, kas veic iepirkumus publisko iestāžu vajadzībām.
Iepirkumi – 14 % no IKP
Valsts Kontrole (VK) savā revīzijā “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai” pērnā gada nogalē secinājusi, ka publiskie iepirkumi veido ievērojamu daļu no publiskajiem izdevumiem. 2023. gadā kopējā piešķirto iepirkuma līgumu finansiālā vērtība, piemērojot Publisko iepirkuma likuma regulējumu, bija 5,4 miljardi eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa), kas ir 14 % no iekšzemes kopprodukta.
Centralizēti iepirkumi tiek veikti valsts un nozaru, kā arī pašvaldību līmenī, skaidro VK padomes loceklis Gatis Litvins. Kopējais centralizēto iepirkumu skaits valstī no 2021. gada līdz 2023. gadam vidēji veidoja 9,4 %, bez būtiskas izaugsmes tendences pēdējos gados.
Kopējais centralizēto iepirkumu skaits valstī 2024. gadā bija 8,5% no kopējā skaita, ar jaunākiem datiem operē Lapiņš. Ja neņem vērā iepirkumu skaitu, bet līgumcenas, tad centralizēti piešķirto iepirkumu vērtība naudas izteiksmē veido piekto daļu no visu līgumu vērtības.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas sasniegtais centralizēto iepirkumu rādītājs saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) Vienotā tirgus rezultātu pārskata datiem 2023. gadā ir ceturtais labākais starp ES valstīm, zina teikt Lapiņš. Taču EK apkopo datus tikai par iepirkumu procedūrām virs Eiropas Savienības (ES) līgumcenu robežvērtībām.
Divi lieli pasūtītāji
“Daudzās jomās jau ir notikusi konsolidācija. Piemēram, 2024. gadā lielākais pasūtītājs bija Rīgas centrālās administrācijas iepirkumu pārvalde, kurā iepirkumu summas bija vairāk nekā 10 % no visas Latvijas iepirkumu apjoma. Otrs lielākais iepirkumu veicējs ir akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Abi pasūtītāji veido 20 % no kopējās iepirkuma summas valstī,” atklāj Lapiņš.
Pašvaldības arī ir gājušas centralizācijas virzienā un veic centralizētu iepirkumus skolām, bērnudārziem u.c. Liela daļa pašvaldības atzīmē, ka to dara, bet citas to datos neatspoguļo, iepirkumu statistikas nepilnības atzīst IUB vadītājs.
600 iestādes veic iepirkumus
VK revīzijā norāda, ka kopumā publisko iepirkumu pasūtītāji ir ap 600, bet centralizētos iepirkumus 2023. gadā veikušas 62 institūcijas. Revīzijas iestāde secina, ka ir iespēja paaugstināt iepirkumu centralizācijas līmeni.
“Vai 600 aktīvie pasūtītāji, kas gadā kas izsludina kaut vienu iepirkumu, ir daudz vai maz? Publisko personu un iestāžu datu bāzē ir ap 2360 iestādes, kas var būt atsevišķi pasūtītāji un paši veikt iepirkumus,” skaidro Lapiņš.
Viņš akcentē, ka Latvijas sistēma ir ļoti līdzīga Igaunijai, kur ir nedaudz vairāk aktīvu pasūtītāju – ap 700. Ziemeļu kaimiņiem ir lielāks budžets un augstāki sliekšņi, no kā ir jāpiemēro iepirkums. Lietuvā ir daudz vairāk pasūtītāju – ap 3500, jo viņi apkopo datus no pirmā eiro – tur nav iepirkumu sliekšņi.
Kuldīgā iepirkumus pārsvarā veic centralizēti
VK revīzijā arī norāda, ka iepirkumu centralizācijā ir nepietiekami iesaistītas pašvaldības. Tieši pašvaldības veido 81 % no pasūtītāju skaita, bet 2022. un 2023. gadā centralizētus iepirkumus nav rīkojušas gandrīz trešā daļa pašvaldību. Astoņas pašvaldības centralizētos iepirkumus nav rīkojušas ne reizi.
Kā veiksmīgu piemēru Litvins min Kuldīgas novada pašvaldību, kas veic iepirkumu visu tās iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanas polišu iegādei.
Centralizēta iepirkuma gadījumā ir iespējams iegūt zemāku polises cenu ar plašāku (vairāk apdrošināšanas segumi) polises piedāvājumu, atklāj pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Grīnfelde.
Pašvaldībā iepirkumu veic viena institūcija - Kuldīgas novada domes publisko iepirkumu komisija. Lielākā daļa iepirkumi tiek veikti centralizēti, piemēram, kancelejas preces, degviela, malka un granulas, skolām - pārtikas un ēdināšanas pakalpojumi u.c.
Nekad viss nebūs centralizēts
Finanšu ministrijas (FM) Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītāja Inga Bērziņa norāda, ka nevienā ES valstī publiskie iepirkumi 100 % nav centralizēti. Maksimums, kas ir sasniegts, ir 21 %, ja skatās virssliekšņa iepirkumus (ja precēm un pakalpojumiem līgumcena ir līdz 10 00 eiro, bet būvdarbiem līdz 20 000 eiro, tad tie ir tā saucamie zemsliekšņa iepirkumi, kurus neveic atbilstoši Publisko iepirkuma likumam - red.).
“Bet nedomāju, ka mērķis būs centralizēt visus iepirkumus,” saka Bērziņa.
FM pārstāvei piekrīt arī Lapiņš: “Nekad valstī nebūs viens vai divi pasūtītāji, kas veiks visus iepirkumus. Tam nav ekonomiskās loģikas, tas nebūs lētāk. Iepircēju apjomam ir jāmazinās, šis virziens būs – par to nešaubāmies.”
Pilotprojekts elektroenerģijas iepirkšanai
Uz jautājumu, vai Latvijā vajadzētu paplašināt jomas, kurās jāveic centralizēti iepirkumi, Bērziņa atbild, ka jau tagad ir atsevišķi pilotprojekti, kuru rezultātus vērtēs FM izveidotā darba grupa. Piemēram, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izveidoja dinamiskā iepirkuma sistēmu (DIS) – rīku, kas ļauj jebkurai valsts/pašvaldības iestādei pašiem nopirkt elektrību daudz vienkāršākā un ātrākā procedūrā.
Sākotnēji izveidotā DIS (no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim) bija paredzēta tikai valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām, skaidro VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa. Bet jaunās DIS, kas tika izveidota 2024. gada 1.janvārī, ietvaros iegādāties elektroenerģiju var jebkura valsts vai pašvaldības iestāde/ kapitālsabiedrība.
VNĪ dinamiskā iepirkuma sistēmu šī gada vasarā veidos arī centralizētai mēbeļu iepirkšanai publiskā sektora iestādēm.
Pieņemti pretēji lēmumi
“Līdz šim iepirkumu centralizācijas attīstība kavējusies, vairākkārt pieņemot pretējus lēmumus,” vērtē Litvins. “Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 bija noteikts, ka iepirkumu centralizācija ir viena no funkcijām, kas jānodrošina vienotā pakalpojumu centrā, bet jaunais Valsts pārvaldes modernizācijas plāns to vairs neparedz.”
2022. gadā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas piedāvājumu iepirkumu centralizācijas attīstībai, nosakot iestādēm specializāciju kāda specifiska iepirkuma priekšmeta iepirkšanā visas valsts pārvaldes vajadzībām. Savukārt jau 2023. gada jūnijā no valdības dokumentiem izriet, ka tomēr ir vērtējama arī iespēja centralizētos iepirkumu veikt vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Kāpēc centralizētajos iepirkumos Latvija ir piebremzējusies? Lapiņš to skaidro ar iepirkumu speciālistu trūkumu: “Kad ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) runā par elektroniskajos katalogos iekļauto preču un pakalpojumu palielināšanu, problēma vienmēr ir cilvēku resursi – papildu amatu vietas, kas ir vajadzīgas, lai darītu vairāk, un nauda.”
Augsti kvalificēts iepirkumu jomas speciālists kapitālsabiedrībās nopelna 3000 – 5000 eiro un pat vairāk pirms nodokļu nomaksas, bet valsts pārvaldes iestādēs – stipri zem 2000 eiro, ap 1000 eiro.
“Cilvēkresursi būs izaicinājums – speciālistu nav, bet tiem, kas ir spēcīgi, ir grūti samaksāt, īpaši iestādēm,” secina gan VK, gan IUB pārstāvis.
Izcilības centrs Lietuvā
Šādu situāciju ar iepirkuma speciālistu trūkumu varētu atrisināt, izveidojot Latvijā ko līdzīgi kā Lietuvā, cilvēkresursus centralizējot vienā, iespējams, Izcilības centrā, pieļauj Litvins.
Centralizēta publisko iepirkumu organizācija ir Lietuvas organizācija, kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību iepirkumu centralizēšanu noteiktās jomās. Lietuvieši paši to sauc par Izcilības centru, kas veic iepirkumus iestāžu labā, piedāvājot to kā pakalpojumu.
“Lietuvas Centralizētā publisko iepirkumu organizācija pērk centralizēti noteiktas kategorijas preces un pakalpojumus, izveidojot elektroniskos katalogus vai dinamiskās iepirkuma sistēmas. Līdzīgu pakalpojumu Latvijā sniedz VDAA, uzturot elektroniskos iepirkuma katalogus,” skaidro Lapiņš. “Lietuvā ir nevis iepriekš piešķirts finansējums, bet, sniedzot pakalpojumu, centrs uzliek uzcenojumu par savu darbu. Iespēja nopelnīt ir tas, kas dzen progresu un vēlmi attīstīt šos pakalpojumus.”
“Ja pašvaldībai, piemēram, jāiepērk kaut kas saistībā ar būvniecību, tā griežas pie Izcilības centra. Tas ir maksas pakalpojums, pašvaldība samaksā centram noteiktu summu, un tas uztaisa iepirkumu, noslēdz iepirkuma līgumu, veic uzraudzību utt.,” skaidro Litvins. “Tas ir labs ieguvums – centrs to izdara profesionāli un ātri, jo to dara katru dienu.”
Izveidota darba grupa
Finanšu ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa patlaban vērtē centralizētā iepirkuma modeli, pēta, vai Lietuvas pieredze būtu atbilstošākā Latvijai vai jāmaina elektroniskā katalogu sistēma, kuru šobrīd uztur VDAA.
“Vai jāveido viena iestāde, kas sniegtu iepirkuma pakalpojumus? Idejiski jā. Piemēram, ir daudz mazu iestāžu, kurām vajag iepirkt IT sistēmas, būvniecības pakalpojumus – ēkas rekonstrukcija vai būvniecība. Ar šādu pakalpojumu centru varētu būt ieguvumi,” pieļauj Lapiņš.
Vai šāds pakalpojumu centrs būtu jāizveido uz kādas konkrētas iestādes bāzes? Tas ir diskutējams jautājums, risinājums nav vēl gatavs, atbild Lapiņš.
“Lai optimizētu administratīvās izmaksas un palielinātu iepirkumu centralizācijas ietekmi, ir jāmazina iepirkumu institūciju skaits, iepirkumu centralizēšanu veicot starpresoru līmenī,” pārliecināts ir Litvins. “Tas nozīmē koncentrēt augsti kvalificētus speciālistus dažos kompetenču centros, nodrošinot to specializāciju iepirkuma procesa posmos un jomās.”
Darba grupas, kas rezultātus sola jūnijā, dienas kārtībā ir gan administratīvā sloga jautājumi (iepirkumu sliekšņi, izslēgšanas noteikumu un nodokļu nomaksas pārbaude), gan iepirkuma procesa efektivitāte, lai noslēgtie līgumi būtu maksimāli efektīvi un par konkurētspējīgām cenām.
Lapiņš pieļauj, ka lielu budžeta ietaupījumu no iepirkumu centralizācijas nevarētu iegūt, taču būtu jāizvērtē, cik lietderīgi iestādes iepērk dažādas preces, kāda ir to specifikācija. “Tas būtu lielākais ekonomijas avots, pārvērtēt to, ko iepērk. Tādējādi, iespējams, var dabūt ietaupījumu – atsakoties no tā, ko nevajag,” saka Lapiņš.
