Vai nākotnē vispār vairs neprecēsies? Statistika šokē - ģimeņu bez reģistrētas laulības vairāk nekā jebkad
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas sabiedrībā vērojamas būtiskas izmaiņas pāru attiecību dinamikā — gan laulību, gan šķiršanos skaita, gan arī nereģistrētas kopdzīves formu ziņā. Statistikas dati rāda, ka sabiedrības attieksme pret laulību un ģimenes formām kļūst arvien daudzveidīgāka.
Laulību skaits samazinās, bet pēc Covid-19 atkopjas
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no 2013. līdz 2023. gadam noslēgto laulību skaits Latvijā ir mainījies ar dažādiem kāpumiem un kritumiem. Pēc ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanas laulību skaits pieauga, 2016. gadā sasniedzot 12 854 laulību. Tomēr jau pirms pandēmijas tendence bija lejupejoša. Covid-19 krīzes gados laulību skaits būtiski samazinājās, piemēram, 2020. gadā tika reģistrētas tikai 8 068 laulības.
Pēdējos gados laulību skaits atkal pieaug. 2023. gadā Latvijā noslēgtas 10 853 laulības — par aptuveni 15% vairāk nekā pandēmijas gados, taču tas joprojām ir mazāk nekā 2013.–2017. gadā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem, 2024. gadā Latvijā reģistrētas 10 390 laulības, kas ir par 1,5% jeb 159 laulībām mazāk nekā 2023. gadā.
Šī tendence norāda uz nelielu laulību skaita samazināšanos pēc iepriekšējā pieauguma perioda. Detalizētāki dati par 2024. gada laulībām, tostarp šķirto laulību skaits, CSP tiks publicēti 2025. gada jūnijā.
Šķirto laulību skaits ilgtermiņā samazinās
Interesanti, ka šķirto laulību skaits pēdējā desmitgadē ir samazinājies. 2013. gadā tika šķirtas 6 362 laulības, bet 2023. gadā — 4 307. Redzams, ka laulības, kas tiek noslēgtas, ir kļuvušas noturīgākas vai arī cilvēki biežāk izvēlas vispār nelaulāties, izvēloties nereģistrētas attiecības. Nenoliedzami, jāņem vērā arī fakts, ka laulības kopumā tiek noslēgtas mazāk.
Tāpat dati rāda, ka visbiežāk laulības tiek šķirtas pirmajos piecos gados pēc to noslēgšanas, tomēr šī tendence samazinās.
Nereģistrēto kopdzīves pāru skaits pieaug
Vienlaikus ar laulību skaita samazināšanos Latvijā aug nereģistrēto pāru skaits. 2023. gadā Latvijā bija reģistrētas 140,5 tūkstoši ģimeņu, kuras dzīvo nereģistrētā kopdzīvē — par vairāk nekā 20% vairāk nekā 2013. gadā.
No šīm ģimenēm gandrīz puse ir pāri ar bērniem. Šis rādītājs liecina par būtisku sociālo paradigmu maiņu — aizvien vairāk cilvēku izvēlas audzināt bērnus ārpus juridiskas laulības rāmjiem.
Pieaug vienpersonas mājsaimniecību skaits
Mājsaimniecību struktūras dati rāda, ka arvien vairāk cilvēku Latvijā izvēlas dzīvot vieni. No 2013. līdz 2023. gadam vienpersonas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% līdz gandrīz 35%. Šo pieaugumu īpaši veicina sabiedrības novecošana — strauji aug mājsaimniecību skaits, kurās dzīvo viena persona vecumā virs 65 gadiem.
Sociālie un demogrāfiskie faktori
Šo tendenci ietekmē vairāki faktori:
-
Pieaug sabiedrības tolerance pret dažādām attiecību formām.
-
Jaunieši laulību atliek uz vēlāku laiku.
-
Pieaug cilvēku vēlme dzīvot neatkarīgi.
-
Sabiedrība noveco, un palielinās atraitņu un vienpersonas mājsaimniecību skaits.
-
Nereģistrēta kopdzīve kļūst par normu ne tikai jauniešu, bet arī vidēja vecuma iedzīvotāju vidū.
Saistība ar dzimstības datiem
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir novērojama pastāvīga dzimstības samazināšanās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, dzimušo skaits no 2014. gada līdz 2024. gadam ir samazinājies gandrīz par 30%. Piemēram, 2014. gadā piedzima aptuveni 20 000 bērnu, savukārt 2024. gadā — tikai 12 571 bērns. Tas ir par 13,2% jeb 1 919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā. Šis ir zemākais dzimušo skaits pēdējo simts gadu laikā.
Pēdējos trīs mēnešos dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti: oktobrī – 994, novembrī – 940, decembrī – 921 jaundzimušais.
Šie dati liecina par dzimstības samazināšanos Latvijā, kas ietekmē valsts demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju skaita dinamiku.
Vienlaikus gan svarīgi piebilst, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā dzimstība samazinās neatkarīgi no attiecību formas.
Dati liecina, ka bērnu skaits laulātās un nereģistrētās ģimenēs samazinās līdzīgi, kas norāda, ka pāru attiecību juridiskais statuss būtiski neietekmē demogrāfisko situāciju.
Aplūkojot situāciju kopumā, noslēgto laulību skaits Latvijā kopš 2013. gada kopumā sarucis, šķirto laulību skaits samazinājies, bet pieaudzis nereģistrēto kopdzīves pāru skaits. Vienlaikus palielinās arī vienpersonas mājsaimniecību īpatsvars, ko ietekmē sabiedrības novecošana un pieaugošā vēlme dzīvot neatkarīgi. Latvijas sabiedrībā redzama attiecību formu dažādošanās un laulības kā institūcijas lomas mazināšanās.
