Nedēļas nogalē siltākos reģionos varētu sākt sēt vasaras kviešus un auzas
foto: Ivars Soikāns/LETA
Nedēļas nogalē siltākos reģionos varētu sākt sēt vasaras kviešus un auzas.
Sabiedrība

Nedēļas nogalē siltākos reģionos varētu sākt sēt vasaras kviešus un auzas

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Nedēļas nogalē Zemgalē un Kurzemē siltākos reģionos, kas ir vairāk apžuvuši, varētu sākt sēt vasaras kviešus un auzas, prognozē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra.

Nedēļas nogalē siltākos reģionos varētu sākt sēt v...

Tomēr Latgalē un Vidzemē sēšanas darbi vēl tik drīz nesāksies, jo augstākās vietas jau ir apžuvušas, bet ielejas vēl esot mitras, norādīja LLKC pārstāvis, piebilstot, ka tomēr zeme šogad kopumā Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējajiem gadiem, ir sausa, jo pērn šajā laikā neesot pat bijis iespējams tikt uz laukiem un Vidzemes pusē zeme vēl esot bijusi pārmitra un sasalusi.

Vidzemē sēšanas darbi varētu sākties, sākot no 7. aprīļa, bet tas esot atkarīgs no laikapstākļiem. Tāpat viņš minēja, ka sausākos reģionos šobrīd tiek veikti ziemāju apjoma mēslošanas darbi. Rapši galvenokārt jau esot nomēsloti un šobrīd varot sākt mēslot kviešus.

Skudra uzsvēra, ka pēc maigas ziemas sējumi Visā Latvijā ir ļoti labi pārziemojuši. "Tik laba situācija, kā šogad, jāsaka, ka reti kad ir. Visā Latvijā augi ir dzīvi," piebilda LLKC pārstāvis.

Savukārt februāra kailsala ietekmē Zemgalē un Kurzemē vairāk ir cietuši tie augi, kuri sēti agrāk un bija jau paspējuši vairāk nogatavoties, bet tie, kuri sēti vēlāk - cietuši mazāk. Tomēr sals esot bojājis tikai augu lapiņas, kas būtiski augu veselību neietekmē, jo pārējās augu daļas esot veselas.

Tāpat viņš akcentēja, ka siltā laika rezultātā vietām rapšos ir parādījies Stublāju smecernieks, kas patlaban vēl nav pārāk aktīvs, bet tuvākajās dienās, paliekot siltākam, saimniekiem piebarojot rapsim mikroelementus, būtu jāpieliek arī kāds insekticīds, lai kaitēkļi tos nesabojātu.

Savukārt augu slimību izplatībai šobrīd vēl esot pārāk zemas temperatūras, skaidroja Skudra.

Komentējot potenciālos zosu gājputnu postījumus, viņš minēja, ka šobrīd zosis varētu būt mazāk nekā pērn un būtiski bojājumi vēl nav konstatēti, bet saimniekiem būtu jāpieskata lauki, kuros putni regulāri nolaižas katru gadu.

LLKC darbojas kopš 1991. gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir, apzinoties atbildību par lauku vidi, veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.