PSKUS: gripas epidēmijas izraisītā noslodze ietekmēja kopējo pacientu plūsmu

Slimnīcā secināts, ka gripas epidēmijas izraisītā noslodze ietekmēja kopējo pacientu plūsmu un varēja radīt papildu gaidīšanas laiku NMC. Kopumā gan šobrīd pacientu plūsma NMC neesot lielāka par ierasto. Vidēji dienā NMC tiek uzņemti aptuveni 150 pacientu, un gadā caurmērā tiek uzņemti ap 60 000 pacientu, norāda slimnīcā.

PSKUS atkārtoti vērš uzmanību, ka pacientu plūsma ikdienā ir lielāka par slimnīcas kapacitāti, kas, protams, var radīt situāciju, kad pacientiem NMC ir jāuzkavējas ilgāk. Stradiņa slimnīca jau iepriekš ir veikusi un turpina veikt pacientu iekšējās plūsmas pārvērtēšanu, lai iespēju robežās mazinātu gaidīšanas laiku NMC un nodrošinātu operatīvāku pacientu pārvietošanu uz slimnīcas nodaļām.

Tāpat aktīvi tiek risināti jautājumi par papildu medicīnas un atbalsta personāla piesaisti, lai nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu pacientu aprūpi. Vienlaikus slimnīcas vadība arī stiprina sadarbību ar slimnīcām ārpus Rīgas, lai nodrošinātu resursu optimizāciju ar mērķi uzlabot ārstniecības pieejamību gan Rīgas, gan arī reģionu pacientiem, informēja iestādē.

PSKUS ieskatā viens no būtiskiem risinājumiem būtu Rīgā nodrošināt vispārēja profila neatliekamās medicīnas centrus, lai pacientus, kuriem nav nepieciešama ārstēšanās universitāšu slimnīcās, varētu nogādāt atbilstoša līmeņa slimnīcās.

Slimnīcā atzīmē, ka šobrīd tiek izvērtēta visa situācija kopumā. Slimnīcas valde turpina darbu pie uzlabojumiem un procesu pilnveides NMC. Komentējot NMC vadītāja Roberta Fūrmaņa atbildību kopējā situācijā, PSKUS norāda, ka jebkuri lēmumi par personālsastāva izmaiņām tiks pieņemti, balstoties uz rūpīgu izvērtējumu un slimnīcas darbības efektivitātes nodrošināšanu.

Jau vēstīts, ka daļa slimnīcu nespēj sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pietiekami augstā līmenī, atsaucoties uz sāktā pilotprojekta starprezultātiem, intervijā "Latvijas Avīzei" vērtējis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Pēc politiķa stāstītā, lai risinātu rindu problēmas lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kopš pagājušā gada septembra sākts hospitalizācijas pilotprojekts. Visu slimnīcu uzņemšanas nodaļas 2024. gada otrajā pusē saņēmušas papildu finansējumu, lai varētu stiprināt savu kapacitāti un nebūtu tā, ka liela daļa pacientu tiek vesti tikai uz universitātes slimnīcām Rīgā.

Izvērtēšanas laikā šī gada janvārī no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) saņemtā informācija neesot bijusi "tik laba, kā ministrija bija gaidījusi". Atklājies, ka daļa slimnīcu, kuras ir iesaistītas projektā, nespēj sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pietiekami augstā līmenī.

"Kad NMPD vēlas vest pacientu, uzņemšanas nodaļa atsaka, jo neesot nepieciešamo iekārtu, attiecīgajā brīdī nestrādājot rentgena aparāts, trūkstot tā vai cita speciālista. Slimnīca uzrāda, ka attiecīgie speciālisti ir, bet faktiski nav pieejami brīdī, kad pacientam viņi ir nepieciešami," situāciju raksturojis Abu Meri, piebilstot, ka pilotprojekts pagarināts līdz jūnijam, lai ļautu slimnīcām sakārtot savas uzņemšanas nodaļas un lai ministrija varētu izveidot hospitalizācijas plānu, kas parādīs, kuras nodaļas kādus pacientus ir spējīgas uzņemt.

Abu Meri atzīmējis, ka pērn uzņemšanas nodaļu pacientu skaits audzis par 5-7%, turklāt vairāk nekā 40% pacientu šajās nodaļās ierodas paši. Lai šo tendenci mazinātu, ministrija vērtējot pacientu iespējas saņemt medicīnisko palīdzību brīvdienās, lai nerastos sastrēgumi pirmdienās, kā tas nesen noticis Stradiņa slimnīcas neatliekamās medicīnas centrā.

Ministrs gan uzsvēris, ka sastrēgums "Stradiņos" veidojies arī tādēļ, ka pienācīgā līmenī neesot organizēts slimnīcas neatliekamās medicīnas centra darbs, tāpēc ministrija izteikusi pretenzijas padomei, kas pēc tam pieprasījusi risinājumu no valdes. Abu Meri atzinis, ka tā esot arī šīs slimnīcas NMC vadītāja Fūrmaņa atbildība: "Jā, tas ir jautājums par vadītāja atbilstību amatam, un tas tiks atrisināts. Patlaban situācija ir uzlabojusies."