Modes muzejā top izstāde, kas veltīta satriecoši skaistajai "art deco" modei

Šogad aprit 100 gadu, kopš 1925. gadā Parīzē notika iespaidīga Starptautiskā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstāde. Tā ne vien deva nosaukumu jaunam dizaina virzienam, Art Deco, bet arī ietekmēja arhitektūru, interjera, modes un grafisko dizainu vēl daudzas desmitgades.

Modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs stāsta: “Izstāde kļuva par vienu no starpkaru perioda spožākajiem starptautiskajiem notikumiem dizaina jomā, kā arī par jaunā stila un daudzu autoru darba grandiozāko apkopojumu. Svarīgi, ka tajā ar panākumiem piedalījās arī Latvija, saņemot vairākus apbalvojumus. Septiņu mēnešu laikā izstādi apskatīja gandrīz 16 miljoni apmeklētāju.”

Art Deco stils sevī apvienoja šķietami ārkārtīgi atšķirīgus strāvojumus un iedvesmas avotus – to vidū bija gan modernie mākslas virzieni, īpaši kubisms un supremātisms, vēlāk arī ekspresionisms, gan interese par eksotisko, tostarp Seno Ēģipti, Japānu, Ķīnu un Centrālameriku. Tā bija arī vēlme atgūties pēc kara laika haosa, tiecoties pēc simetrijas, stabilitātes, greznības un “mūžīgo svētku” atmosfēras. Milzīga nozīme bija arī rūpniecības, un tehnikas attīstībai, kas padarīja populāru vēsu, metālisku spīdumu, ātrus auto, kā arī jauna veida ēkas, kas tiecās pēc lielākas funkcionalitātes.

Modes muzeja vadītāja Natālija Muzičkina atzīmē: “Dzīvojot savu ierasto ikdienas dzīvi, cilvēks reti kad apzinās, ka dzīvo kāda stila laikmetā – kā likums, to apjauš tikai pēcteči jau vēlāk. Art Deco gadījumā jau šī stila laikabiedri visai precīzi to formulēja – un par atskaites punktu kalpoja slavenā izstāde. Tas bija interesants laiks un interesanta estētika, kas ārkārtīgi spēcīgi ietekmēja (un joprojām turpina ietekmēt) modi un dizainu.”

Atšķirībā no iepriekšējā lielā dizaina un mākslas virziena, Art Nouveau jeb jūgendstila, Art Deco iedvesmojās ne tik daudz no dabas, cik no cilvēka radītās dzīves vides – tas ir modernās lielpilsētas, ātruma un tehnikas stils. Vijīgās jūgendstila līnijas nomaina no kubisma aizgūtas stūrainas formas un eleganta ģeometrija, savukārt melanholiski gurdās gadsimta sākuma atmosfēras vietā nāk teju drudžaina rosība, kas izpaužas it visā – no džeza mūzikas sinkopētajiem ritmiem līdz pat aizvien jauniem un ātrākiem transportlīdzekļiem ielās – un debesīs.

Vienas no lielākajām pārmaiņām kara un pēckara periodā piedzīvoja tieši sievietes – un tas atspoguļojās arī modē: “Lielpilsētas nu apdzīvoja pavisam jauna tipa sieviete: īsiem matiem, vecāko paaudzi šokējošās tunikveida kleitās, elegantās zīda zeķēs un kurpītēs, ko beidzot varēja visiem parādīt, ar mazu zvanveida cepurīti, uzvilktu dziļi pār acīm, viņa steidzās uz darbu, mācībām, randiņu modīgā kafejnīcā vai džeza vakaru. Šī sieviete vairs nevalkāja korseti un tērpus, kuru uzvilkšanai un aiztaisīšanai vajadzēja istabenes palīdzību – 20. gadu kleitas, pat vakaram domātās, varēja gluži vienkārši uzvilkt pāri galvai. Un tajās atšķirībā no iepriekšējā perioda tērpiem varēja brīvi kustēties,” stāsta Modes muzeja kuratore Agrita Grīnvalde.

Par vienu no ietekmīgākajiem agrīnā Art Deco pārstāvjiem kļuva Pols Puarē (Paul Poiret), kuru sajūsmināja fovisma mākslinieku kliedzoši košie krāsu salikumi un “Ballets Russes” kostīmu austrumnieciski silueti.

Modes dizainā šai laikā darbojās virkne izcilu modelētāju: Gabriela “Koko” Šanele piedāvāja jauna tipa apģērbu modernajai lielpilsētas sievietei, savukārt Žanna Lanvēna (Jeanne Lanvin) un Madlēna Vionē (Madeleine Vionnet) eleganti izmantoja dažādu audumu īpašības un piegriezuma tehniskās nianses, lai apģērbs izceltu tā valkātāju sievišķību un personību.

Daudz aktīvākais dzīvesveids ne vien veicināja svārku saīsināšanos un cepuru izmēru samazināšanos, lai tās ērtāk ietilptu gan auto, gan metro – Art Deco periodā strauji nāca modē sports, savukārt pludmales izklaides papildināja sauļošanās, jo modē bija nācis Rivjēras cienīgs iedegums. Tādi dizaineri kā Žans Patū (Jean Patou) lika pamatus sportiskajai, tenisa, golfa un citu aristokrātisku sporta veidu ietekmētajai modei, bet kūrortu pludmalēs un promenādēs pirmoreiz varēja redzēt pastaigājamies dāmas biksēs – platajās “pludmales pidžamās”.

Modes muzeja izstāde ir veltījums žilbinošajai, eksotiskajai un satriecoši skaistajai Art Deco modei, kas tapa 20. gadsimta 20. un 30. gados – un turpina valdzināt arī teju 100 gadus vēlāk. Izstādē būs apskatāmi tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, kā arī no Modes muzeja krājuma un no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Apmeklētājiem izstāde “Es © Art Deco” atvērta no 18. aprīļa.

Modes muzejs – vienīgais specializētais modes vēstures muzejs Baltijā – atrodas Vecrīgā, Grēcinieku ielā 24. Muzeja darba laiks: no otrdienas līdz svētdienai, no 10.00 līdz 18.00