"Progresīvie" ir skeptiski par uzņēmēju piedāvāto redzējumu valsts izdevumu samazināšanai
foto: LETA/Paula Čurkste
"Mēs neredzam, kā, īstenojot uzņēmēju piedāvātos rīcības virzienus, ir iespējams ietaupīt 850 miljonus eiro," norāda "Progresīvo" līdzvadītājs Andris Šuvajevs.
Politika

"Progresīvie" ir skeptiski par uzņēmēju piedāvāto redzējumu valsts izdevumu samazināšanai

Ziņu nodaļa

Jauns.lv / LETA

Pēc tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem "Progresīvo" Saeimas frakcija paudusi skeptisku attieksmi par uzņēmēju piedāvāto redzējumu, kas paredz valsts izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro.

"Progresīvie" ir skeptiski par uzņēmēju piedāvāto ...

"Mēs neredzam, kā, īstenojot uzņēmēju piedāvātos rīcības virzienus, ir iespējams ietaupīt 850 miljonus eiro," norāda partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, atzīmējot, ka tie paredz valsts pārvaldes funkciju centralizāciju, publiskā sektora algu un darbinieku optimizāciju u.tml.

"Progresīvo" ieskatā, nebūtu politiski atbildīgi parakstīt memorandu, ja piedāvātie rīcības virzieni, visticamāk, nesasniegs mērķi - 850 miljonu eiro ietaupījumu.

Šuvajevs akcentēja, ka partija ir svarīgi, lai veselības sektorā nevarētu potenciāli tikt samazināts finansējums. Aizsardzība un drošība ir galvenās prioritātes, bet tikpat svarīgs uzdevums valdībai ir vērtēt veidus, kā nodrošināt palielinājumu veselības aprūpei, sacīja "Progresīvo" vadītājs.

"Progresīvie" piekrīt, ka ir nepieciešams centralizēt funkcijas valsts pārvaldē, atsevišķām kapitālsabiedrībām kotēties biržā un jāpalielina budžeta caurspīdīgums. Valdību veidojošā partija joprojām uzskata, ka papildu aizsardzības vajadzības ir iespējams finansēt ar Eiropas līdzekļiem. Tas ietver jauno bruņošanās programmu, ko Eiropas Savienība ir izsludinājusi, gan atkāpes no budžeta deficīta, norādīja Šuvajevs.

Tāpat "Progresīvajiem" ir svarīgi, lai saruna ir pēc iespējas konkrēta un lai sarunā par valsts tēriņu samazināšanas iespējamiem virzieniem piedalās arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, piebilda Šuvajevs.

Kā vēstīts, uzņēmēju piedāvātā memoranda projekta mērķis ir 2026.gadā samazināt publiskā sektora izdevumus par 850 miljoniem eiro jeb aptuveni 5% no 2025.gada kopējiem valsts budžeta plānotajiem izdevumiem, lai tos valsts budžetā novirzītu aizsardzības un citu kopīgi noteikto prioritāšu finansēšanas palielināšanai, kā arī budžeta deficīta mazināšanai.

Paredzēts, ka memorands būtu jāparaksta Ministru kabinetu veidojošām partijām un Latvijas uzņēmēju organizācijām, tostarp LDDK, LTRK, Latvijas Finanšu nozares asociācijai (LFNA) un Ārvalstu investoru padome (ĀIP).

LTRK un LDDK pārstāvji norāda, ka organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda, valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas vēlas tikšanos ar LDDK un LTRK pārstāvjiem, lai apspriestu piedāvāto memorandu birokrātijas mazināšanai.

LDDK un LTRK piedāvājums esot pārrunāts koalīcijas partiju valdēs, taču ir svarīgi to skatīt arī Saeimas frakcijās, jo deputāti ir tie, kuri par to lems, teica premjerministre.