Bumbas ar laika degli? Gandrīz pusē Latvijas ēku nav pārbaudīta elektroinstalācija

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas 2024. gadā veica pārbaudes 1525 dzīvojamās mājās, lielākoties koplietošanas telpās un piecu, trīs un divu stāvu ēkās.

Jāpārbauda reizi desmit gados

VUGD šādas pārbaudes dzīvojamos namos iespēju robežās veic katru gadu. “Jāatzīst, ka diemžēl pastāv zināma saistība starp biežāk konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem un iespējamajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem,” norāda dienestā.

Gandrīz pusē dzīvojamo māju atklāts, ka nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru un elektroinstalācijas pārbaude, kas jāveic reizi desmit gados.

Gandrīz katrs ceturtais ugunsgrēks dzīvojamās ēkās izceļas tieši no īssavienojuma vai bojātas elektroiekārtas lietošanas, un to skaits jau vairāku gadu garumā turpina pieaugt. Tas ir otrs biežākais ugunsgrēka iemesls aiz neuzmanīgas rīcības ar uguni, atgādina VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Bumba ar laika degli

“Ja ekspluatējam elektroinstalāciju, kas ir vecāka par 30 gadiem, tā ir bumba ar laika degli,” “Latvijas Radio” raidījumā “Kā labāk dzīvot” paudis “Sadales tīkla” Mācību centra elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats. “Vadiem vai kabeļiem izolācijas spējas ar laiku būtiski samazinās. Izolācija kļūst trausla un tad nobirst, tad rodas izslēgumi, kas bieži ir pamatā, lai izceltos ugunsnelaime.”

Viņš aicina neaizmirst par elektroinstalāciju, ja veic remontu, ar skaistām sienām, griestiem un grīdām nepietiek. “Ir gadījumi, kad vecos alumīnija vadus sastiķē kopā ar vara vai kapara vadiem, kas rada elektroķīmisku reakciju, oksidējas, un oksidēšanās agrāk vai vēlāk noved pie tā, ka vadi sāk karst, neskatoties, kādas būs elektriskās slodzes. Tas viss vienā brīdī reducējas nelaimēs," atzīst Šmats.

Negadījumu pilna hronika

Ieskatoties VUGD hronikā, ātri var atrast daudzus gadījumus, kad nelaimi izraisījusi elektroinstalācija. Pērn maijā Bauskā, Bērzkalnu ielā, dzīvojamās mājas kāpņu telpā sadales skapī gruzdēja vadi, 27. jūlija vakarā dzīvoklī Rīgā, Avotu ielā, sāka degt elektrības vadi un siena kvadrātmetra platībā, cieta viens cilvēks, septembrī kāpņu telpā Liepājā, Kungu ielā, dega vadi kāpņu telpā, tas pats noticis Rīgā, Alberta ielā – tie ir tikai daži gadījumi no daudziem.

Apdrošinātāji norāda, ka aptuveni puse no ugunsnelaimēm dzīvojamajās ēkās saistāmas ar elektrību. Tāpat pusē gadījumu ugunsgrēks izcēlies kaut kur ārpus īpašuma, kaimiņu dzīvoklī vai koplietošanas telpās. Tas liecina, ka, dzīvojot kopīpašumā, nevar aprobežoties tikai ar savu dzīvokli un drošību tajā.

Ko novērtē elektriķis

Bet kā veikt pārbaudes? “Sadales tīkla” Mācību centra elektrozinību eksperts Agnis Alksnis uzsver, ka elektroinstalācijas pārbaude jāuztver par tikpat pašsaprotamu prasību kā, piemēram, automašīnas tehniskā apskate.

Elektroinstalācijas pārbaudi drīkst veikt kvalificēts elektriķis, uzrādot apliecinājumu par kvalifikāciju. Speciālists ar mērinstrumentiem pārbauda vadus, kabeļus, slēdžus un kontaktligzdas, fiksējot kopējo tehnisko stāvokli. Tiek novērtēts arī drošinātāju jeb korķu stāvoklis un atbilstība. Pēc pārbaudes elektriķis sagatavo oficiālu dokumentāciju, kurā sniedz atzinumu un vajadzības gadījumā ieteikumus.

Cik tas maksā

Par pārbaudes veikšanu atbildīgs ir īpašnieks, daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpās – apsaimniekotājs. Ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt nodrošināt iespēju iepazīties ar šādas pārbaudes apliecinošiem dokumentiem.

Profesionālu elektriķu pakalpojumus mēdz piedāvāt pašvaldības, norādot, piemēram, komunālā dienesta vai konkrēta speciālista kontaktus savā mājaslapā. Dažkārt šie pakalpojumi ir ietverti mājokļa apdrošināšanā, tāpēc ir vērts izpētīt līgumu.

Pārbaudes izmaksas atkarīgas no veicamā darba apjoma. Lēti nav, piemēram, vienistabas dzīvoklī iekšējā elektrotīkla pārbaude varētu izmaksāt ap 150 līdz 200 eiro.

Briesmu pazīmes

Nereti mājokļu iemītnieki jau laikus pamana sarkanos karogus jeb pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem elektroinstalācijas bojājumiem. Piemēram:

* regulāra korķu izsišana;

* kontaktligzdu, gaismas slēdžu vai vadu karšana, sišana pa pirkstiem;

* nestabils spriegums mājoklī, piemēram, elektrības raustīšanās, traucēta elektroiekārtu darbība;

* neizprotams elektrības patēriņa pieaugums strāvas noplūdes dēļ.

Ja pamanīts kāds no šiem sarkanajiem karogiem, ieteicams nevilcināties un sazināties ar elektriķi, piesakot elektroinstalācijas pārbaudi, jo īpaši, ja zināms, ka pēdējos desmit gados tā nav veikta.

Avots: Sadales tīkls

Nedrīkst aizkraut kāpnes un balkonus

Konstatēts arī, ka 33,33% gadījumu dažādi materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās – kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai pat elektrosadales skapjos.

Bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, pagrabos sadzīves mantas jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. VUGD pārbaudēs atklājies, ka 14,83% gadījumu evakuācijas ceļos – kāpņu telpās, zem kāpņu laidiem un laukumiem – novietoti priekšmeti, konstatēta patvaļīga būvniecība, durvis evakuācijai nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.