Valsts valodas centrs skaidro, kāpēc pieņemts pretrunīgi vērtētais jaunvārds “karavīre”
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija nesen pieņēmusi jaunvārdu “karavīre” kā oficiālu sieviešu dzimtes formu vārdam “karavīrs”. Šis lēmums izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā – sociālajos tīklos viedokļi dalās, izskan gan atbalsts, gan ironiski komentāri. Reaģējot uz pastiprinātu sabiedrības interesi un jautājumiem, Valsts valodas centrs portālam Jauns.lv ir sniedzis plašāku skaidrojumu par šī jaunvārda ieviešanas pamatojumu un valodisko loģiku.
Kā portālam Jauns.lv norāda Valsts valodas centra (VVC) Administratīvā departamenta vecākā komunikācijas speciāliste Linda Dunaja, jau 2021. gadā tika ieteikts vārds “kareive”, taču, ņemot vērā, ka lietvārda “kareivis” pamatnozīme ir "pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā", tas nav piemērots kā vispārējs apzīmējums militārpersonai. Tā kā Latvijas bruņotajos spēkos arvien biežāk dienē arī sievietes, komisija 2025. gada 12. marta sēdē pārskatījusi iepriekš pieņemto lēmumu un apstiprinājusi vārdu “karavīre” kā atbilstošu sieviešu dzimtes formu profesijas nosaukumam “karavīrs”.
VVC norāda, ka, lai arī “karavīre” sākotnēji sabiedrībā var šķist neierasts jaunvārds, valodā jau ir līdzīgi sieviešu dzimtes darinājumi, piemēram, “ģenerālis” – “ģenerāle”, “mērs” – “mēre”. Turklāt šāda forma iederas latviešu valodas morfoloģiskajā sistēmā daudz labāk nekā līdz šim lietotie pagaidu varianti, piemēram, “karavīrs-sieviete” vai “karavīre-sieviete”.
Diskusijas par jaunvārdu aizsākās pēc tam, kad sociālajos tīklos izskanēja asi komentāri par “karavīres” ieviešanu, taču valodnieki uzsver, ka līdzīgu pretestību sabiedrībā piedzīvojuši arī citi vārdi, kuri laika gaitā ir iesakņojušies, piemēram, “mēre” vai “tulce”.
