Latvijas prokremliskie aktīvisti lūdz Putina palīdzību, lai "apturētu politiskās represijas Baltijas valstīs"
Latvijas prokremliskais aktīvists Vladimirs Buzajevs, savas un bijušās Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas izveidotās biedrības "Latvijas Cilvēktiesību komiteja" vārdā, vērsies pie Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentiem ar lūgumu "atbrīvot Baltiju no politiskajām represijām".
Vēstulē, kas nosūtīta Krievijas un ASV vēstniecībām Latvijā, un adresēta attiecīgi ASV prezidentam Donaldam Trampam un Krievijas līderim Vladimiram Putinam, aktīvists sūdzās, ka "Baltijas valstis atbalsta kara turpināšanu un veicina militāras propagandas vairošanu publiskajā telpā, kamēr, viņaprāt, Krievija un ASV dara pretējo - un esot ieinteresēta izbeigt militāro konfliktu Ukrainā".
“Jāatgādina, ka tā bija Krievija, kas 2022. gada 24. februārī īstenoja pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas turpinās jau vairāk nekā trīs gadus. Un lai gan Krievija apgalvo, ka “vēlas apturēt cilvēku nāves Ukrainā”, tā vēl pirms trīs dienām, 6. martā, atteicās no Zelenska rosinātās pagaidu uguns pārtraukšanas uz mēnesi, norādot, ka “šobrīd atelpa ir pilnīgi nepieņemama”.”
Arī Tramps, uzstājoties ar runu Kongresā, atklāja pasaulei savus ekspansīvos plānus norādot, ka “ASV ir nepieciešama Grendalnde, jo tas esot "globālas drošības jautājums". "Vienā vai otrā veidā mēs Grenlandi iegūsim,” vēstīja Tramps.
Tāpat Buzajevs savā vēstulē ASV un Krievijas līderiem apgalvo, ka "pret personām, kas publiski pauž viedokli, kas atšķiras no varasiestāžu nostājas, tiek ierosinātas politiski motivētas krimināllietas". "Ja 2019.–2021. gadā Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) ik gadu ierosināja 20–30 politiski motivētas lietas, tad 2022.–2024. gadā to skaits svārstījās 47–64 robežās," sūkstās politiķis.
Jāpiemin, ka visas Baltijas valstis kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā ziņo par pastiprinātu Kremļa aktivitāti un tā īstenotām provokācijām Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijā vēl aizvadītajā mēnesī tika aizturēts par nacionālā naida kurināšanu iepriekš sodīts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko.
Viņš šī gada 4. februārī piedalījās prokremliskās organizācija "NVS valstu institūts" rīkotā publiskā diskusijā ar nosaukumu "Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs", kurā tika pausti Krievijas interesēm atbilstoši dezinformācijas vēstījumi. Publiskajā diskusijā Latvijai nelojālas personas aicināja likvidēt latviešus un Baltijas valstis.
Aizvadītajā gadā cietumsods tika piemērots prokremliskajam taksistam Sergejam Sidorovam, kurš draudēja "uzspridzināt ukraiņus", un kurš ievāca datus par Latviju, ko vēlāk nodeva Krievijas specdienestam. Taksists pirms pirmās tiesas sēdes gan sacīja, ka sevi par spiegu neuzskata, jo neko "spiegainu" neesot nodevis, piemēram, informāciju par karabāzēm.
Tāpat aizvadītā gada 28. februārī Okupācijas muzejā tika iemests degmaisījums, kā rezultātā aizdegās muzeja direktores kabinets. Viens no Latvijas Okupācijas muzeja dedzinātājiemm savu vainu notikušajā atzina, un atklāja, ka par "darbu" viņam piedāvāti 2000 eiro. Operāciju uzraudzīja Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) virsnieks Vladimirs Ļipčenko.
2024. gada 29. janvārī Džūkstes pagastā tika apgānīts piemiņas akmens "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – Latviešu leģiona karavīriem". Valsts drošības dienests (VDD) ziņoja, ka provokāciju veicis Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kas kopā ar līdzdalībnieku uzdevumu veica Krievijas specdienesta uzdevumā.
"Minētā darbība vērtējama kā provokācija, lai atbilstoši Krievijas interesēm Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu," norādīja VDD. Izmeklēšanā konstatēts, ka līdzīgas pieminekļu apgānīšanas veiktas arī pārējās Baltijas valstīs.
