Vai Latvijā ir retzemju metāli?
Pēdējā laikā informācijas telpā daudz runāts par retzemju metāliem. Februāra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps ierosināja apmainīt tos pret Kijivai sniegto palīdzību. Kas šajās vielās ir vērtīgs un vai tās ir Baltijas valstīs?
Retzemju elementi, saukti arī par retzemju metāliem, ir 17 ķīmisko elementu saime, pie kuras pieder skandijs, itrijs, lantāns un 14 lantanīdi. Lai arī retzemju elementu dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami.
"Retzemju metālu galvenā vērtība ir tā, ka tie var mainīt parasto metālu īpašības, ļaujot tiem iegūt jaunas īpašības. Tas viss tiek aktīvi izmantots modernajā elektronikā un tehnikā - piemēram, viedtālruņu ekrānu pārklājumiem utt.," skaidro Latvijas Radio 4 raidījuma "Doma laukums" zinātniskā bloga vadītājs Konstantīns Ranks.
Pēc viņa teiktā, Donalds Tramps par retzemju metāliem sācis runāt jau iepriekš. "Vēl 2017. gadā viņš deva uzdevumu savai administrācijai sagatavot viņam izziņu par to, kādi derīgie izrakteņi Amerikai būs vajadzīgi tuvākajā nākotnē. Pēc gada viņam uz galda tika nolikts ziņojums, no kura secināts, ka ASV trūkst retzemju metālu.
Kādreiz, līdz 1970. gadiem, Amerika bija pasaules līdere to ieguvē. Bet tagad 75 procenti no retzemju metālu tirgus ir koncentrēti Ķīnā. Sanāk, ka Amerika šajā ziņā no tās ir atkarīga, bet Trampu tas neapmierina. Tāpēc viņš skatās uz citām valstīm, piemēram, Grenlandi, kur ir lielas retzemju metālu iegulas, raksta portāls "Lsm+".
Runājot par Baltijas valstīm, retzemju metāli šeit tiek iegūti tikai Igaunijā. Tomēr to apjomi nav lieli, uzsvēra zinātniskā bloga vadītājs. "Iespējams, tie ir arī Latvijā - kaut kur ir pamatiežos, 500 metru dziļumā līdz diviem kilometriem. Bet tad rodas loģisks jautājums: kāpēc nodarboties ar to ieguvi - tādu no ekoloģijas viedokļa netīru lietu, ja ar to var nopelnīt ļoti maz?"
Jauns.lv iepriekš skaidroja, kas ir retzemju metāli, un kādēļ Trampam tie tik ļoti nepieciešami. Kā vēsta ASV 2020. gada enerģijas akts, kritiski svarīgie minerāli ir jebkurš minerāls, elements, viela vai materiāls, kas nepieciešams būtisku tehnoloģiju izstrādē, un kuram ir augsts piegādes ķēdes traucējumu risks, proti, kurus iegūt nav viegli. Šādi minerāli ir, piemēram, litijs, kobalts, niķelis, grafīts, volframs, vanādijs, u.c. Bet viena no kritisko minerālu apakškategorijām ir retzemju metāli.
Lai gan to nosaukums var liecināt par retumu, patiesībā šādi metāli ir visai plaši izplatīti Zemes garozā visā pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada ASV Ģeoloģijas dienesta novērtējumu, pasaulē ir aptuveni 110 miljoni tonnu retzemju metālu atradņu, tostarp 44 miljoni tonnu Ķīnā, 22 miljoni tonnu atrodas Brazīlijā, 21 miljons Vjetnamā, 10 miljoni Krievijā un 7 miljoni Indijā.
Tomēr šo metālu ieguve prasa intensīvu ķīmisko apstrādi, kas rada milzīgus toksisko atkritumu apjomus un ir izraisījusi vairākas ekoloģiskās katastrofas. Viens no pazīstamākajiem piemēriem saistīts ar retzemju metālu ieguvi Ķīnā, netālu no Baotu ezera. Retzemju metālu ieguve šajā reģionā ir radījusi milzīgus toksisko atkritumu uzkrājumus - piesārņojot augsni un ūdeni ar tādām radioaktīvām vielām kā torijs un urāns. Smago metālu un ķīmisko atkritumu noplūde ir izraisījusi lauksaimniecības zemju degradāciju, bet apvidū dzīvojošie iedzīvotāji daudz biežāk sasirgst ar vēzi un elpceļu slimībām.
Šī iemesla dēļ daudzas valstis uz šo metālu ieguvi raugās piesardzīgi. Tāpat jāpiebilst, ka izmaksas, lai iegūtu retzemju metālus ir augstas, turklāt bieži šie metāli sastopami dabā tik niecīgās koncentrācijās, ka jāpārstrādā milzīgs daudzums iežu, lai tos iegūtu. Bet Ķīna ir reģistrējusi tūkstošiem patentu, kas saistīti ar retzemju metālu ieguvi un apstrādi, un tas rada šķēršļus citām valstīm, kas vēlas uzsākt lielapjoma ražošanu.
