"Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki!" Citskovskis sašutis par Ģenerālprokuratūras atbildi Kariņa lidojumu lietā
Komentējot saņemto Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras atbildi, kāpēc iepriekš tika publiskota informācija par viņa kriminālprocesuālo statusu tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā, bet par citām iesaistītajām personām -netika, bijušais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis norāda, ka "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem".
Kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos tiesības uz aizstāvību ir bijušajam Valsts kancelejas (VK) direktoram Jānim Citskovskim, tā 9. janvārī Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" apliecināja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Uz žurnālista lūgumu apliecināt, vai Citskovskim piemērots aizdomās turētā vai personas personas, pret kuru sākts kriminālprocess statuss, Stukāns raidījumā atbildēja, ka "kā minums" ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss, bet vai patlaban bijušais VK direktors jau atzīts par aizdomās turēto, ģenerālprokurors nezināja pateikt.
"Statuss - pret kuru sākts kriminālprocess, tāds viņam ir. To es varu apgalvot tāpēc, ka viņš tika iesaistīts procesā un tika arī pratināts, līdz ar to likums nosaka, ka šādā veidā persona iegūst tiesības uz aizstāvību," norādīja Stukāns.
Pēc raidījuma Citskovskis vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot skaidrot, kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par viņa kriminālprocesuālo statusu, kā arī vēlējās nosakaidrot, kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta K.Kariņa kriminālprocesuālo statusu, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J.Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I.Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L.Līces-Līcītes, R.Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem.
"Vienlaikus lūdzu Ģenerālprokuratūru nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un nekavējoties publiskot pilnīgu un objektīvu informāciju par visu šajā kriminālprocesā iesaistīto personu kriminālprocesuālajiem statusiem," Jauns.lv norāda Citskovskis.
Par saņemto ģenerālprokuratūras atbildi Citskovskis ir sašutis, norādot, ka "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem".
Saņemtajā Ģenerālprokuratūras atbildē skaidrots, ka : "Par tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri Kriminālprocesā iesaistīto personu identitāte un procesuālais statuss parasti tiek aizsargāts, lai nodrošinātu tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesas procesu, kā arī lai novērstu iespēju ietekmēt izmeklēšanu. Tomēr ir izņēmumi, kad šāda informācija var tikt publiskota, proti, ja sabiedrības interese par šo informāciju pārsniedz personas, kurai tiesības uz aizstāvību, tiesības uz privātumu. Tādējādi, lemjot par informācijas atklāšanu, ir jāapsver, kurai no interesēm konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Šajā ziņā nozīme ir izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, iespējamo aizdomās turēto atbilstībai valsts amatpersonas statusam, sabiedrības intereses pakāpei par kriminālprocesu u. c.. Konkrētajā gadījumā izņēmuma nosacījumi ir izpildījušies. Kriminālprocess ilgāku laiku ir bijis sabiedrības uzmanības centrā un tas ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļu iespējamu nesaimniecisku izmantošanu, t. i., sabiedrībā nozīmīgu jautājumu. Kriminālprocesā ir iesaistītas augstas valsts pārvaldes amatpersonas. Informācija ir atklāta intervijā, atbildot uz žurnālistes jautājumiem. Minētās informācijas izpaušana nevar kaitēt izmeklēšanas interesēm. Ņemot vērā publiski zināmo informāciju par izmeklējamo noziegumu pirms intervijas, potenciālo aizdomās turēto personu loks sabiedrībai jau bija nojaušanas. Tāpēc konkrētas personas nosaukšana varēja sekmēt to, lai novērstu liekas spekulācijas par šo jautājumu. Ievērojot minēto, Satversmes 104. pants deva tiesības izpaust informāciju. Minētā norma noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Minētā norma jo īpaši attiecas uz žurnālistiem. Atbildot uz otro jautājumu, vēršu uzmanību uz to, ka iepriekš minētie kritēriji nav vienādā mērā attiecināmi uz visām iesniegumā nosauktajām personām. Līdz ar to informācijas izpaušana par vienas personas procesuālo statusu neuzliek pienākumu izpaust arī informāciju par citu personu procesuālo statusu. Turklāt tas atkarīgs arī no intervijā uzdoto jautājumu satura. Piemēram, valsts amatpersonai nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas intervijas laikā no viņas netiek prasīta."