LSM vadītāja Baiba Zūzena skaidro nacionālā medija saturu krievu valodā un atklāj auditorijas, ko īpaši centīsies sasniegt

Jau pieminējāt SEPLP gaidu vēstuli. Ko SEPLP sagaida no jums?

Ir izvirzīti septiņi stratēģiskie mērķi. Ja mēs tos apkopojam, tad "Latvijas sabiedriskajam medijam" ir jākļūst par efektīvi pārvaldītu, inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju līderi nozarē ar ļoti nozīmīgu un daudz spēcīgāku klātbūtni digitālajā vidē un vienotu digitālo ekosistēmu, kā arī ilgtermiņā jānodrošina kritiskās infrastruktūras attīstība. "Latvijas sabiedriskajam medijam" ir jābūt auditorijas izvēlei numur viens un medijam, kuram uzticas.

Līdz ar to var teikt, ka ambīcijas ir lielas, bet labā ziņa ir tā, ka arī priekšnosacījumi, lai uz šo mērķi ietu, ir radīti labi. Ir iezīmēts un piešķirts finansējums. Ir iecelta jauna valde. Bet arī darba apjoms ir liels, un, ja mēs runājam par izaicinājumiem vai ierobežojošiem faktoriem, tad viens no tiem ir laiks, jo pirmās nedēļas ir bijušas ļoti intensīvas un viss liecina par to, ka tā šis gads arī turpināsies. Tāpat tā ir divu atšķirīgu kultūru saplūšana, jo ir divi neatkarīgi strādājoši un spēcīgi mediji, kuru kultūras kaut kur ir līdzīgas, bet vienlaikus arī atšķirīgas. Es arī gribu uzsvērt, ka jauno mērķu sasniegšanai tiešām ir ļoti labi priekšnosacījumi, tādēļ ir arī svarīgi līdz šim sasniegto saglabāt.

Mērķis ir būt par auditorijas izvēli numur viens, bet, ja mēs skatāmies uz TV un radio skatīšanās un klausīšanās mērījumiem, tad "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" kanāli arī līdz šim ir pirmajās vietās. Attiecīgi, ko jūs vēl gribat sasniegt?

Ir kur tiekties. Reitingi, protams, ir svarīgi, bet mēs, un arī SEPLP, uzskatām, ka jāanalizē gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji. Piemēram, LTV1 ir skatītākais kanāls, un tas ir labi, tas ir jānovērtē. Vienlaikus, ja mēs skatāmies uz dažādām auditorijām - Rīgā un ārpus Rīgas, jaunāki un vecāki, latviešu valoda kā pirmā valoda, cita valoda kā pirmā valoda utt. -, tad tomēr ir redzams, ka mediju patērēšanas paradumi mainās, un aizvien vairāk tas notiek par labu digitālajiem kanāliem.

Skaidrs, ka kvalitatīvs, plašs un dažādām auditorijas grupām interesants saturs ir visa pamatā. Tomēr mums ir jāspēj atrast veids, kā ar šo saturu sasniegt auditoriju un būt tur, kur ir cilvēki. Līdz ar to mūsu kopējā digitālā ekosistēma ir jāveido tāda, lai mēs sasniegtu cilvēkus visos dažādajos veidos, kā tie mūsdienās saturu patērē, - sociālie mediji, digitālās platformas, lietotnes. Neviens nav atcēlis arī tradicionālo lineāro TV un radio apraidi. Stāsts ir par to, lai saturs būtu pieejams visur, kur auditorija to meklē.

Kā jūs vērtējat līdzšinējo sabiedrisko mediju darbu ar digitālo platformu izmantošanu?

Izveidotās platformas strādā un strādā stabili - "Lsm.lv" rādītāji ir labi, strādā "Relpay.lv". Tas, kas ir nepieciešams, ir tā visa sajūgšana kopā vienā vienotā sistēmā daudz loģiskākā veidā. Tāpat ne viss saturs, kas varētu būt pieejams arī digitālajās platformās, tur ir šodien pieejams.

Pārmaiņas, pirmkārt, sākas mūsu galvās un mūsu domāšanas veidā. Iemesls, kādēļ es pieminēju kultūras atšķirības un to, ka tas ir liels izaicinājums, pamatojas tajā, ka cilvēki, kas ir dzīvojuši Zaķusalā, saka "mēs esam televīzijas cilvēki", cilvēki, kas ir dzīvojoši Doma laukumā, saka "mēs esam radio cilvēki". Veids, kā es mēģinu domāt un iedrošinu arī kolēģus, ir, ka, veidojot katru stāstu, uzreiz ir jādomā, kā es to pasniegšu, kas būs galvenā platforma, un kādas ir papildu lietas, lai šo stāstu varētu pasniegt arī citās platformās. Tā ir galvenā lieta - veidojot saturu, domāt par visu digitālo ekosistēmu.

Vai tiks veidots arī saturs īpaši digitālajām platformām?

Šobrīd es vēl nevaru atbildēt uz šo jautājumu, jo, kā jau es minēju, šī gada laikā mums ir jāizstrādā plāns un nākamajā gadā tas jāsāk realizēt. Es domāju, ka tā būs kombinācija. Es tiešām patlaban negribu iet detaļās, bet man ir sajūta, ka jau šobrīd ir daudz satura, kurš nebūtu pat daudz jāpielāgo, lai tas varētu tikt lietots arī citās platformās. Uz to tiecamies.

Kuras auditorijas grupas piesaistīšanā jūs redzat lielākos izaicinājumus? Tie ir, piemēram, jaunieši?

Par jauniešiem tiešām ir jādomā, jo viņi medijus redz pilnīgi citādāk. Es kā piemēru varu minēt, ka mana meita, kurai ir 12 gadu, vispār nesaprot lineārās televīzijas konceptu un to, ka kaut kas tiek pārraidīts un ir jāskatās vai jāklausās noteiktā laikā. Jaunieši lieto sociālos tīklus, dažādas lietotnes. Savukārt vecākajai paaudzei ir citas mediju patēriņa tradīcijas un ieradumi.

Tomēr stāsts nav tikai par jauniešiem, jo cilvēki ir ļoti dažādi visās auditoriju grupās. Tādēļ dažādu žanru satura veidošanas plašums ar uzsvaru uz tā atbilstību auditorijas interesēm ir ļoti svarīgs. Ir svarīgi, ka žurnālisti runā par man svarīgām tēmām, ka viņi ir bijuši manā pilsētā, jūt manu sāpi. Tā ir viena no atslēgas lietām. Sabiedriskā medija misija ir runāt ar visplašāko auditoriju.

Tāpat visu laiku ir jāseko līdzi tehnoloģiju un digitālo platformu izmaiņām. Piemēram, mēs tagad runājam par "Tik Tok" kā izaicinājumu, bet mēs pat vēl nevaram iedomāties, kādas izmaiņas sev līdzi atnesīs mākslīgā intelekta sniega bumba, kas pašlaik veļas. Spēja sadarboties, spēja ātri pielāgoties izmaiņām būs ļoti svarīga. Pamata pīlāri, kā tiek veidots kvalitatīvs saturs, nemainās, bet veids, kā nokļūt līdz auditorijai, var būt ļoti mainīgs, un to ir svarīgi visu laiku atcerēties.

Sasāpējis jautājums ir arī par krievu valodu. Vai "Latvijas sabiedriskajam medijam" būtu jāraida krievu valodā Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem?

Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un publiskajā retorikā mēs ļoti bieži redzam, ka ir vēlme atrast vienkāršu risinājumu kategorijās "balts vai melns". Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un pašlaik Satversmes tiesā ir pieteikums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā iekļauto normu par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos. Tomēr ir jāatceras arī par valsts drošību, un saliedēta sabiedrība, kas dzīvo vienā informatīvajā telpā, ir viens no drošības aspektiem, par kuru mums arī ir jādomā. Tas liek uzdot jautājumus, kā sabiedriskam medijam būt tam, kas veicina saliedētību un lojālu sabiedrību, un ar kādiem paņēmieniem to darīt. Par to mums kopā ir jādomā. Tomēr atkal pievērošoties tehnoloģijām, mākslīgais intelekts pašlaik dod iespēju teju ikvienu saturu transkribēt visdažādākajās valodās.

Tikko mēs runājām par auditoriju dalījumā jaunieši un vecākā paaudze. Lasot pētījumus par mazākumtautību iedzīvotājiem, ir redzams, ka auditorija, ko sauc par krievvalodīgajiem, arī ir ļoti dažāda. Iespējams, tā pat ir vēl fragmentētāka grupa. Krievu valoda ir vienojoša pazīme, bet mediju patēriņa paradumi ir ļoti atšķirīgi, un tas mums ir jāņem vērā.

Tāpat šis ir ļoti politizēts jautājums, un cerams, ka šis jautājums netiks padarīts par preci un vienkāršoti, vienpusēji izmantots politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņās. Šodien neesam tādā situācijā, lai to varētu atļauties.

Latviešu valodas lomas stiprināšana ir daļa no sabiedriskā medija misijas, bet vai, slēdzot kādu kanālu, tas uzlabos situāciju? Tas prasa modelēt scenārijus, kas notiktu vienā vai otrā gadījumā. Es atklāti varu teikt, ka šis jautājums noteikti būs viena no sarežģītākajām lietām, izstrādājot vidēja termiņa stratēģiju.

Ko teiksiet politiķiem, kuri prasīs, lai slēdz kanālu "Latvijas Radio 4"?

Es teikšu, ka mums vidēja termiņa stratēģijā būs redzējums par saturu mazākumtautību valodās sabiedriskajā medijā.

Taču, kā jau es minēju, pētījumi liecina, ka nevar likt vienādības zīmi starp cilvēka etnisko piederību un valodu, kurā viņš vēlas patērēt mediju saturu.

Jūs jau minējāt, ka ir sākta administratīvo procesu apvienošana. Kas notiks ar redakcijām, jo arī tur ir administratīvais vadības aparāts, piemēram, ir divi galvenie redaktori?

No SEPLP mums ir uzdots konkrēts uzdevums, ka "Latvijas sabiedriskajam medijam" ir jābūt vienam galvenajam redaktoram. Tādēļ viens no mūsu uzdevumiem ir šogad izsludināt konkursu un galveno redaktoru izvēlēties. Es arī uzskatu, ka tas ir pareizi, ir jābūt vienam cilvēkam, kas pārskata visu saturu, kas tiek veidots, lai mēs strādātu, viens otru papildinot.

Kas attiecas uz tālāko redakciju struktūru, tad tas izrietēs no izstrādātās stratēģijas. Es atkal atgriezīšos pie tā, ka mums lēnā garā būs jābeidz sevi dalīt "televīzijas cilvēkos", "radio cilvēkos" vai "digitālajos cilvēkos" un jākļūst par "sabiedriskā medija" cilvēku.

Tomēr šogad nekādu izmaiņu redakciju darbā vēl nebūs?

Nē. Mērķis ir spēcīgs, vispusīgs, kvalitatīvs un pieejamas saturs, un tad mēs meklēsim veidu, kā pie tāda vislabākajā veidā nonākt.

Ja atgriežamies pie administratīvajām funkcijām, tad gan televīzijai, gan radio ir savi juristi, savi grāmatveži, savi iepirkumu speciālisti utt. Viņu skaits tiks samazināts, vai arī visiem būs darbs apvienotajā uzņēmumā?

Pagaidām nevaru atbildēt. Mēs šobrīd veicam funkciju auditu - apkopojam informāciju, ko katrs dara, kādi ir pienākumi, kā tiek organizēti procesi, un tad sekos izvērtēšanas process. Ir skaidrs, ka jāizveido vienota, efektīva struktūra. Iespējams, kādas pozīcijas būs jāpārveido, iespējams, kādas pozīcijas būs vajadzīgas papildus, bet ir skaidrs, ka administratīvajai sistēmai ir jābūt pilnīgi jaunai. Līdz šim gan "Latvijas Televīzijā", gan "Latvijas Radio" ir bijuši grāmatveži, juristi un citi speciālisti, bet arī procesi šajos uzņēmumos ir bijuši atšķirīgi. Tādēļ mums ir jāizveido jauni administratīvie procesi un tad jāskatās, kāda tiem ir atbilstoša organizatoriskā struktūra. Abās organizācijās ir talantīgi un pieredzējuši cilvēki. Par jauno struktūru mēs noteikti runāsim ar kolēģiem, tas būs atklāts un caurredzams process.

Līdz kuram laikam jaunā administratīvā struktūra ir jāizveido un jāsāk iedzīvināt?

Tas ir jāizdara pirmā pusgada laikā.

Ja turpinām par atšķirīgo, tad tagad televīzijai ir māja Zaķusalā, radio ir māja Doma laukumā, un abas ne tajā labākajā tehniskajā stāvoklī. Vai esat jau domājuši, ko darīt turpmāk šajā jautājumā?

Ēkas būs nākamā gada jautājums, un risinājums izrietēs lielā mērā no stratēģiskā redzējuma par medija organizatorisko struktūru un darbības modeli. Visa pamatā ir uzstādījums, ka darba videi ir jābūt drošai un tai ir jābūt ērtai. Tādēļ īstermiņā mums šie jautājumi ir jārisina esošajās telpās. Tomēr kopumā tas ir sarežģīts jautājums, un es arī negribu nekādā ziņā par zemu novērtēt tā nozīmīgumu. Turklāt gribētos izvērtēt esošās ēkas arī no drošuma aspekta, nerunājot nemaz par saimnieciskām lietām, jo, ja tur kaut kas ir jāmaina - caurules vai jebkas cits -, tad tas ir finansiāli ietilpīgi. Nākamgad aktīvi risināsim šo jautājumu. Vienlaikus, ja mēs pieskaramies telpām, tad runa nav tikai par Rīgu, bet arī par reģionālajām studijām, un stratēģijā mēs paredzēsim šī jautājuma risinājumu.

Jūs jau pieminējāt vienoto atalgojuma politiku, un vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka "Latvijas Televīzijā" atalgojums ir bijis augstāks nekā "Latvijas Radio". Ko varat solīt darbiniekiem turpmāk?

Mums ir uzdevums šī gada laikā izstrādāt jaunu atalgojuma politiku. Pat ātrāk nekā šī gada laikā. Tas nav viegls uzdevums, jo sistēmas ir atšķirīgas un tās ir ļoti grūti salīdzināt. Tur būs liels darbs kopā arī ar atalgojuma speciālistiem, lai saprastu, kā būvēt jauno atalgojuma sistēmu.

Jūs jau pieminējāt reģionālās studijas, un šogad ir plānots veidot reģionālo studiju Daugavpilī. Kad sāksies darbs? Vai tiks radītas jaunas amata vietas?

Klātbūtne Latgalē ir kritiski svarīga no drošības aspekta. Tāpat tas atbilst sabiedrisko mediju stratēģiskajām prioritātēm, jo ne viss notiek Rīgā, un būšana tuvāk auditorijai ir viena no panākumu atslēgām. Rēzeknē jau ļoti sekmīgi darbojas "Latvijas Radio" studija, bet Daugavpils būtu kā sabiedriskā medija darbības bāze Latgalē.

Kā tas notiks praktiski? Tas vēl ir procesā, bet šīs studijas izveide ir ļoti augstu prioritāšu sarakstā. Protams, svarīgs ir studijas tehnoloģiskais nodrošinājums, bet tikpat svarīgs jautājums ir, kas būs tie cilvēki, kas tur strādās. Tā nebūs milzīga komanda. Es to drīzāk redzu kā nelielu kodolu, kas sadarbojas ar aktīviem Latgales reģiona pārstāvjiem, ar nevalstiskajām organizācijām. Varbūt kāds uz šo studiju dosies misijā no Rīgas, bet arī reģionos mēs redzam pietiekami daudz cilvēku, kas grib dot savu ieguldījumu sabiedrības labā.

Kā jūs kopumā redzat reģionu tematikas atspoguļošanu sabiedriskajā medijā? Turpināsies sadarbība ar reģionālajām televīzijām un reģionālo mediju žurnālistiem, kas veido materiālus "Latvijas sabiedriskajam medijam", vai arī reģionālās studijas tiks veidotas ne tikai Daugavpilī, bet arī citur?

Ja mēs kopumā skatāmies uz reģionālajiem medijiem, tad tie ir sarežģītā situācijā, jo nav ilgtspējīga biznesa modeļa, finansējuma un lielā mērā tie dzīvo no dažādiem projektiem. Tas ir grūti un nav ilgtspējīgi. Mans viedoklis ir, ka sabiedrisko mediju klātbūtne reģionos, tostarp ar korespondentiem, ir jāstiprina. Tieši kāda būs organizācija, es pagaidām nevaru atbildēt, jo plāns vēl tiks izstrādāts. Šobrīd mēs runājam par Daugavpili. Plānā ir arī citas vietas Latvijā. Vai mēs turpināsim sadarbību ar reģionālajiem medijiem? Jā, noteikti. Vai mēs veidosim sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām reģionos? Jā, noteikti. Bet kāda būs konkrētā struktūra… Par to vēl ir jādomā.

Tāpat gan "Latvijas Televīzija", gan "Latvijas Radio" līdz šim ir sadarbojušies ar neatkarīgām producentu apvienībām, kas veido raidījumus. Jūsu skatījumā šāda sadarbība ir jāturpina, vai tomēr viss saturs jāveido pašu spēkiem?

Es domāju, ka noteikti jāturpina. Sabiedriskajā medijā arī iekšienē ir spēcīgas producentu komandas, un arī tas ir jāturpina. Viens no mērķiem ir palielināt tieši neatkarīgu producentu veidoto saturu. Piemēram, burtiski tikko ir pabeigts konkurss par augstas kvalitātes TV seriāla izveidi.

Es ticu modelim, kurā ne visa satura veidošana ir jāatdod "uz āru" un ne visam ir jābūt radītam iekšienē. Veselīgs līdzsvars ir lieta, uz kuru mēs tiecamies.

Ja turpinām par līdzsvaru, tad daudz vienmēr ir diskutēts, kādai sabiedriskajos medijos ir jābūt proporcijai starp analītiskajiem raidījumiem, kultūras raidījumiem un izklaides raidījumiem, kā arī, vai sabiedriskajos medijos vispār ir jābūt izklaides raidījumiem. Kāds ir jūsu viedoklis?

Ziņas un analītiskais saturs sabiedriskajos medijos ir ļoti svarīgs. Analītiskā un izmeklējošā žurnālistika ir ļoti dārgs pasākums, tādēļ tā ir viena no sabiedriskā medija misijām. Taču cilvēks nevar dzīvot tikai no ziņām. Es tagad nerunāšu par proporcijām, bet ir jābūt arī kvalitatīvai izklaidei, ar uzsvaru uz vārdu "kvalitatīvai". Piemēram, tikko Latvijas Televīzijas ēterā bija šovs "Pārdziedi mani". Manuprāt, tā bija ļoti laba un kvalitatīva izklaides programma, atbilstoša sabiedriskā medija mērķiem, un šis virziens jāturpina. Tas pats attiecas uz augstas kvalitātes pašmāju TV seriāliem. Tikko sākās raidījumu cikls "Mākslas dialogs" - tā ir izklaide vai izglītošana? Tas ir kaut kas pa vidu, ko angliski sauc par "edutainment" formātu, kad izglītojošs saturs tiek pasniegts vieglā un izklaidējošā veidā. Tāpat bija raidījumu cikls "Neatklātā Vidzeme", "Neatklātā Zemgale", tagad sekos "Neatklātā Latgale". Tas ir izklaidējoši, jo mēs it kā kopā ar raidījuma vadītājiem dodamies ceļojumā, bet tajā pašā laikā tas ir izglītojoši, jo stāsta par Latvijas reģioniem. Radio top jauns audioseriāls.

Līdzīgi ir ar digitālo saturu. Cilvēki grib uzzināt gan to, kā viņus skars kādi politiskie notikumi, gan arī nedaudz izvēdināt galvu. Jautājums te tiešām ir tikai un vienīgi par kvalitāti.

Ja atgriežamies pie jauniem formātiem, tad "YouTube" pusaudžiem radītā platformā "Plusaudzis" ir raidījums, kur paši pusaudži diskutē par visu, kas viņiem šķiet svarīgs.

Līdz ar to ir iespējami gan visdažādākie žanri, gan formāti. Galvenais, kas ir jāatceras, ir sabiedriskā medija misija un tas, kādēļ mēs to darām, kādēļ tas ir svarīgi.

Jau tika pieminēts mākslīgais intelekts. Vai arī apvienotajam medijam būs vadlīnijas tā izmantošanai?

Noteikti būs.

Es nesen arī kādā diskusijā dzirdēju - vajag aizliegt izmantot mākslīgo intelektu! Ko jūs varat aizliegt? Mākslīgais intelekts gluži vienkārši pastāv. Turklāt, ja mēs runājam, piemēram, par valodu rīkiem, tad tur ir milzīgas produktivitātes uzlabošanas iespējas, lai netērētu laiku tam, kam to var vairs netērēt. Protams, ka visi šie rīki ir jālieto ar skaidru apziņu un domājot par drošību. Tādēļ ir jābūt drošības politikai un protokoliem, bet no tā mēs nevaram un arī nevajag izvairīties. Drīzāk vajag izmantot tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, sniegtās iespējas.

SEPLP ir paziņojis, ka šogad nāks klajā ar jauno modeli sabiedriskā medija finansēšanai. Kādam, jūsuprāt, šim modelim būtu jāizskatās, lai sabiedriskais medijs katru gadu kaut kādā ziņā nebūtu atkarīgs no politiķiem, kuri lemj par budžetu?

Tieši tas ir svarīgi - lai finansējums nav atkarīgs no koalīcijas sastāva vai politiķu noskaņojuma. Sabiedriskā medija finansējumam būtu jābūt prognozējamam. Ja nākamajiem trim gadiem ir iezīmēts finansējums, tad mēs atbilstoši tam varam plānot darbu. Vienlaikus, ja mēs kaut vai paskatāmies, kā dažās citās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji tiek ietekmēti, pārliecināti jau mēs nevaram būt ne par ko. Bet es tomēr ticu, ka mēs atradīsim veidu, kā atrisināt finansējuma jautājumu.

Gan no SEPLP, gan "Latvijas sabiedriskā medija" valdes tiek prasīta liela atbildība par finansējuma izlietošanu, tādēļ es visu laiku uzsveru efektivitāti, procesu pilnveidošanu un sadarbošanos, lai mēs, balstoties labas korporatīvās pārvaldības principos un efektivitātē, šos līdzekļus izlietojam tiešām sabiedrības labā.

Ir arī mērķis pēc pāris gadiem sasniegt vidējo finansējuma līmeni, kāds Eiropā ir citiem sabiedriskajiem medijiem. Vai tas ir reāli?

Mēs pašlaik esam tālu no vidējā līmeņa, tomēr finansējums, kurš ir iezīmēts pašlaik, ir adekvāts. Mums no sākuma ir jāstrādā pie tā, ka finansējums ir stabils un ir skaidrība, kāds tas ir arī turpmākajos gados. Tas pašlaik ir pat svarīgāk nekā vidējā Eiropas finansējuma sasniegšana. Protams, ka mēs gribam, lai mūsu finansējums vidēji ir tāds pats kā Eiropas sabiedriskajiem medijiem salīdzinošās vienībās. Tomēr pamata lieta pašlaik ir panākt, lai apvienošanās ir spēcinoša organizācijai. Mums priekšā ir pieci gadi, kuros ir jāizdara ļoti daudz, un es ļoti ceru, ka mums tas izdosies, jo priekšnoteikumi tam ir. Bet ir arī izaicinājumi un daudzi smagnēji procesi.

Kāds ir jūsu redzējums - vai sabiedriskajiem medijiem nākotnē būs nepieciešams lielāks finansējums? Piemēram, vienotā atalgojuma politikas ieviešana, zinot, kas pašlaik notiek ar algām Latvijā, visdrīzāk prasīs papildu resursus, nevis radīs ietaupījumu.

Mums šobrīd ir skaidri iezīmēts budžets un mums ir jāatrod risinājums, kā esošajā budžeta ietvarā realizējam visus noteiktos mērķus. Es uzskatu, ka pieejamais finansējums ir saprātīgs. Tas, kas ir milzīgs izaicinājums un man, nākot no komercsektora, ir jaunums, ir nepieciešamība finansējumu izlietot budžeta gadā. Tā ir cīņa ar laiku, kas prasa visu precīzi saplānot un iepirkt visu nepieciešamo. Bet piešķirtais finansējums kā tāds ir adekvāts izvirzītajam uzdevumam.

Vai par lielākām investīcijām domāsiet, kad būs izstrādāta vidēja termiņa stratēģija, vai arī lielāki ieguldījumi ir gaidāmi jau tagad?

Ja runājam par investīcijām, tad sabiedriskie mediji kaut kādā ziņā ir bijuši nobadināti. Tādēļ pašlaik galvenās investīcijas ir saistītas ar studiju modernizāciju, un tas attiecas gan uz televīzijas, gan radio, gan reģionālajām studijām. Tad investīcijas ir jāiegulda darbības nepārtrauktības nodrošināšanā, kas ir IT arhitektūra un dažāda veida tehnoloģiskais aprīkojums. Tad ir jau pieminētā digitālā ekosistēma, kas ir jāizveido. Protams, ir jāuztur arī Zaķusalas un Doma laukuma komplekss, līdz mēs saprotam, kā virzāmies tālāk ar ēkām. Tie ir galvenie investīciju virzieni.

Tomēr, kamēr nav skaidrs, kas tālāk notiks ar ēkām un kur atradīsies "Latvijas sabiedriskais medijs", cik jēgpilni ir ieguldīt, piemēram, studijās esošajās ēkās? Vai tā zināmā apjomā nesanāks vējā izmesta nauda?

Jautājums vietā. Tajā pašā laikā, lai kāds nebūtu ēku risinājums, līdz tam paies gadi. Trīs - tas ir vēl ļoti optimistiski. Līdz tam laikam mums ir jāturpina veidot saturs un jādara viss cits, kas ir jādara. Mums ir jāturpina strādāt. Un mēs arī esam kritiskā infrastruktūra, tādēļ ir jābūt drošībai, ka visas sistēmas strādā un mēs varam gan saturu sagatavot, gan to nogādāt līdz skatītājiem, klausītājiem un lasītājiem. Tādēļ visā šajā kompleksā ir saprātīgi jāinvestē.

Kā pašlaik risināt potenciālos draudus, piemēram, ar pārraides traucējumiem, kādi citur ir jau piedzīvoti?

Katrā uzņēmumā arī līdz šim ir bijusi risku vadības sistēma un sadarbība notiek arī ar visiem, kas nodrošina signālu pārraidi, elektrības piegādi un visu citu, kas nepieciešams, lai sabiedriskais medijs raidītu. Tagad mēs veidosim vienotu sistēmu, un tā ir ļoti svarīga lieta. Darbības nepārtrauktības nodrošināšana ir viens no mūsu fokusiem, kam ir paredzētas arī papildu investīcijas.

Es pieļauju, ka, veidojot vidēja termiņa stratēģiju, nemēģināsiet velosipēdu izdomāt no jauna. Kas ir, jūsuprāt, sekmīgākie sabiedriskie mediji Eiropā, kuru darbības modeli var ņemt par piemēru?

Tieši to mēs arī pašlaik pētām. Es gan uz citu sabiedrisko mediju stratēģijām ne tik daudz skatos ar domu "darīt, kā viņi dara", bet gan drīzāk, kāds ir viņu darbības strukturēšanas un domāšanas veids. Viens piemērs, uz kuru es skatos, ir Lietuvas sabiedriskais medijs, jo viņi apvienojās salīdzinoši vēlāk, nekā tas notika Igaunijā. Turklāt viens jautājums ir, kā sabiedriskie mediji ir apvienojušies, bet otra lieta ir skatīties, kā vispār sabiedriskie mediji attīstās. Te ir pieejama arī Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) kompetence. Ļoti interesanti ir virzieni, kā attīstās Somijas sabiedriskais medijs, Īrijas sabiedriskais medijs, kuram ir bijis ļoti veiksmīgs izaugsmes stāsts. Brīnišķīgs piemērs ir Lielbritānijas BBC. Var jau teikt, ka mums nekad nebūs tik daudz naudas kā BBC, bet, ja tu saproti, kāda ir viņu pieeja, kāds ir attīstības virziens, tad to var piemērot arī mūsu mērogam.

Līdz ar to nav neviena cita medija, kura modeli mēs varētu pārņemt ar "copy-paste" principu, bet mums ir jāskatās un jāķer idejas, domāšanas virzienus, pieejas. Piemēram, par to pašu valodu lietojumu tieši tādu pašu piemēru atrast būtu grūti, jo katrā valstī ir savs konteksts. Tomēr nešaubīgi ir jāseko līdzi tendencēm un labākajiem piemēriem, no kuriem mācīties. Tāpat ir svarīgi apzināt, kādas ieceres ir "aizgājušas šķērsām" un ko nevajag darīt.

Ir skaidrs, ka mūsdienu pasaulē viena no sabiedrisko mediju sūtībām ir medijpratības veicināšana. Sociālo tīklu attīstība ir novedusi pie tā, ka nepārtraukti visur tiek meklētas sensācijas. Tādēļ svarīgi ir tam visam iedot kontekstu, komentārus, skaidrojumu, likt iekšā kopējā norišu ainavā.

Sabiedriskie mediji regulāri cīnās ar komercmedijiem par tiesībām translēt dažādus sporta pasākumus, bet komercmediji ir rosinājuši "atklātā tirgū" nodot arī, piemēram, Dziesmusvētku translācijas tiesības. Kā jūs to vērtējat?

Ir jau arī skaidrs, ka tas, ko pamatā grib translēt komercmediji, ir Dziesmusvētku noslēguma koncerts. Taču Dziesmusvētki ir daudz vairāk. Jautājums ir, kam no tā būs labums. Ja mēs domājam par sabiedrisko labumu, tad sabiedriskais medijs darīs visu, lai ļoti dažādais Dziesmusvētku saturs būtu pieejams maksimāli plašai auditorijai. Piemēram, šogad būs skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un, protams, ka to atspoguļojums būs visos medijos, un tas būs ļoti plašs un daudzpusīgs. Sabiedriskā medija uzdevums ir strādāt, lai šo svētku saturs būtu interesants arī jauniešu auditorijai.

Ja runājam par translācijas tiesībām, vienmēr ir jautājums, kāds ir iemesls. Tas, ka komercmediji grib translēt Dziesmusvētku noslēguma koncertu, jo tam ir augsti reitingi, ir ļoti labi saprotams. Bet vai no tā būs kāds pievienotais labums sabiedrībai?

Savukārt, kas attiecas uz sporta sacensību translācijas tiesībām, tad tas ir jautājums, kas vienmēr ir bijis aktuāls visās valstīs. Es zinu, ka šis jautājums "uz galda" ir gan Lietuvā, gan Igaunijā. Es tagad negribu iet detaļās, par kuru turnīru translācijas tiesībām sabiedriskajam medijam būtu jācīnās, par kurām nē, bet man šķiet, ka fokusam vairāk ir jābūt uz tām sacensībām, kur piedalās Latvijas nacionālās izlases.

Kā pašlaik kopumā vērtējat konkurences situāciju Latvijas mediju tirgū?

Šodien tirgū ir milzīga fragmentācija. Ja mēs runājam par reklāmas tirgu, tad nu jau apmēram puse no reklāmas naudas aiziet lielajiem globālajiem tirgus spēlētājiem - "Meta", "Google" u.c. Cīņa par atlikušo pusi ir liela, un tas ir sarežģīti. Otra puse ir abonēšanas maksas, kas arī nav vienkāršs tirgus, jo piedāvājums skatītājiem ir milzīgs. Tas ir attīstījies gluži tāpat kā sociālie tīkli, kur sākumā bija "Draugiem.lv" un "Facebook", bet tad sāka attīstīties neskaitāmi daudz citi, un tagad ir milzīga fragmentācija. Tieši tas pats notiek ar straumēšanas pakalpojumiem. It kā pat vietējo spēlētāju nav tik daudz, bet konkurence ir arī ar visiem globālajiem šī pakalpojuma piedāvātājiem.

Tādēļ sabiedriskajam medijam ar savu satura kvalitāti un bez reklāmām ir sava stabila niša. Mums ir misija un mums ir iespēja ar daudzpusīgu, kvalitatīvu un uzticamu saturu auditoriju gan noturēt, gan audzēt. Vienlaikus es nebūt negribu izklausīties aroganta un teikt, ka mums nu gan viss ir brīnišķīgi. Cilvēkiem pašlaik ir milzīgas izvēles iespējas, un noturēt viņu uzmanību nebūt nav viegli. Vienlaikus notikumi - un tās nav tikai ziņas - cilvēkiem ir svarīgi. Ja es staigāju pa šīm ielām, tad man ir būtiski, kas šeit notiek. Tas ir kodols, ap kuru var audzēt visu pārējo.

Jums pašai līdzšinējā darba pieredze ir bijusi saistīta ar komercmedijiem. Kur redzat atšķirības?

Mediju vide man ir labi pazīstama, un es negribētu to kaut kā specifiski nodalīt. Ja man jārunā par izaicinājumiem pašai, tad šobrīd tiek veidots jauns, unikāls uzņēmums, kura galvenais pastāvēšanas iemesls ir sabiedriskais labums un valsts drošība visas Eiropas informatīvās telpas kontekstā šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Tā ir milzīga atbildība sabiedrības priekšā. Tie arī bija galvenie iemesli, kādēļ es vispār pieteicos konkursam uz "Latvijas sabiedriskā medija" valdes priekšsēdētāja amatu.