Pēc dronu incidenta Satiksmes ministrija izvērtēs amatpersonu atbildību
Satiksmes ministrijai ir jāvērtē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", Civilās aviācijas aģentūras (CAA) un VAS "Latvijas gaisa satiksme" amatpersonu atbildība par nesen notikušo bezpilota lidaparātu incidentu Rīgas lidostā, trešdien vienojusies Nacionālā drošības padome (NDP), pārrunājot minēto starpgadījumu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, NDP sēdē trešdien tika uzklausīts satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) un CAA direktora ziņojums par bezpilota lidaparātu incidentu. Padome izvērtēja iesaistīto institūciju rīcību un konstatēja būtiskas nepilnības lidostas kā kritiskās infrastruktūras objekta drošības plānos un rīcībā.
Padome uzklausīja arī Briškena un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) ziņojumu par dziļūdens datu kabeļa bojājumu Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī par kabeļa bojājumu novēršanu un pakalpojumu atjaunošanu.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki sniedza aktuālo informāciju par kabeļa bojājuma vietas apsekošanu, iesaisti pierādījumu vākšanā, kā arī kopīgi ar sabiedrotajiem īstenotajiem pasākumiem NATO militārās klātbūtnes stiprināšanā Baltijas jūrā. Padome uzklausīja arī iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) un Valsts policijas priekšnieka sniegto informāciju par sākto kriminālprocesu.
NDP vienojās turpināt darbu kopā ar Baltijas jūras NATO sabiedrotajiem pie militāriem, tehnoloģiskiem un juridiskiem risinājumiem, lai stiprinātu drošību Baltijas jūrā, tai skaitā pastiprinot sankciju ieviešanu pret Krievijas "ēnu floti" un iegrožojot tās kuģu kustību.
Tāpat sēdē tika uzklausīts klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS) ziņojums par enerģētikas drošības situāciju saistībā ar Baltijas valstu atslēgšanos no Baltkrievijas un Krievijas elektroapgādes tīkla jeb tā dēvētā BRELL loka un sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu.
Padome izvērtēja veiktos sagatavošanas darbus, potenciālos riskus un risinājumus. Vienlaikus padome aicina sabiedrību kritiski izvērtēt publiskajā telpā pieejamo dažāda veida informāciju, tuvojoties 8. februārim un 9. februārim, kad paredzēta pārslēgšanās.
Jau ziņots, ka 13. janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidosta teritorijā. Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc CAA skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.
Tāpat vēstīts, ka svētdienas, 26. janvāra, agrā rītā tika bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes. Latvijas Valsts policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas.
LETA ziņoja, ka šogad no 8. februāra līdz 9. februārim plānota Baltijas energosistēmas atslēgšanās no BRELL loka un pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots.
