"Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?" – par gada spārnoto teicienu atzīts Rinkēviča izteiciens
foto: LETA
Noskaidrots gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2024.
Sabiedrība

"Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?" - par gada spārnoto teicienu atzīts Rinkēviča izteiciens

Santa Hincenberga

Jauns.lv

0

Par pagājušā gada vārdu izraudzīts "apritīgs", bet par gada spārnoto teicienu atzīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izteiciens: "Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?, informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas pārstāvji.

"Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?" – par gada spārno...

"Aptauju divdesmit otro gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2024. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis par visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā," pausts paziņojumā.

Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2024. gada savārstījums, ko paziņoja biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “Pats savām acīm neredzēju, bet, acīm redzot [..]” – diktora teiktais raidījumā 900 sekundes.

Starp gada nevārda finālistiem – “rezultēties”, kura vietā lietojami ‘vainagoties, novest pie, kļūt, radīt, izraisīt’ u. c.; kalki “solo vecāks, solomamma/ solotēvs”, kuru vietā Terminoloģijas komisijai būtu jārod labskanīgāki risinājumi; un ar vīrusiem saistītā īpašības vārda “virāls” nekritisks lietojums par jebko, kas strauji izplatās, – pirmo vietu ieguva “grafisks”, kas ir neatbilstoši lietots vārdu ‘tiešs, spilgts, naturālistisks, necenzēts, vardarbīgs’ u. tml. nozīmēs, kā tas novērojams angļu valodā.

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās Jauns.lv virsraksts “Barojot putnus ar sēklām, Latvijā izplatās bīstams augs”, vedinot domāt, ka augs putnus baro pats vai ka indīgs augs izplatās, ja putni tiek baroti ar jebkādām sēklām; Valsts policijas priekšnieka A. Ruka sacītais: “Konstatētas sistēmiskas nepilnības, kas tiks uzlabotas”; un LA.lv divdomīgais virsraksts “Pēc skandāla par seksuālu uzmākšanos studentēm Demakova atkāpjas no JVLMA padomes priekšsēdētājas amata”. Taču par uzvarētāju tika atzīts deputātei R. Petravičai sniegtajā Izglītības un zinātnes ministrijas atbildē minētais “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”. Domājams, ka šajos savārstījumos iecerētās domas ir iespējams paust vienkāršāk un nepārprotamāk.

Aptaujas žūrijas ieskatā 2024. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši: ieraksts X tīklotnē: “Valdību vadījis Kariņš, bet Saeimu – Mieriņa”; reaģējot uz kritiku, deputātam E. Smiltēnam veltītais ministru prezidentes E. Siliņas apsauciens: “Neaizrijies! Neapvemies!” un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja J. Reira atbilde par valsts budžeta skatīšanu Saeimas sēdē: “Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti.” Uzvarētājs ir Valsts prezidenta E. Rinkēviča sacītais gadumijas uzrunā: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: tulkojumi – “tukšnesis” (wasteland, badlands) un “nobrauktenis” (roadkill); “miermantiņa” – rotaļlieta, ar ko darboties sunim, lai saimniekam būtu miers; “atkaksnis” – suņu saimnieku atstātās cūcības, kas, pienākot atkusnim, atklājas parkos un citviet; un “skrāpele” – priekšmets skrāpēšanai, kur kaķiem asināt nagus. Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “piesienkorķis”, kas apzīmē pudelei piesaistītu plastmasas vāciņu (tādus kopš 2024. gada jūlija pieprasa Eiropas Savienības rīkojums); “bēdiņš” kā “smaidiņa” emocijzīmes pretmets; “plašapmāns”, kas apzīmē politiķu solījumu nepildīšanu un tautas mānīšanu sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, taču par uzvarētāju tika apstiprināts pērn biežāk lietotais īpašības vārds “apritīgs” (circular). Šoreiz vairāk nekā iepriekš iesniegti tieši ar mīļdzīvniekiem un vides un klimata jautājumiem saistīti vārdi.

Aptaujas žūrijā strādā redaktors Arturs Hansons, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Ph. D. Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Dr. philol. Vineta Skujiņa (Poriņa), komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, valodnieks, akadēmiķis, Dr. habil. philol. Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.