Minimālās algas slazds: kāpēc paaugstinājums pat par 40 eiro - ne vienmēr ir labums Latvijai
Ekonomiskās stagnācijas apstākļos Eiropā minimālās algas paaugstināšana Latvijā tiek uzlūkota kā ēnu ekonomikas mazināšanas elements, taču tai pašā laikā tam ir negatīvas sekas, jo vismaz daži pakalpojumi un preces kļūs dārgākas, kas var negatīvi ietekmēt vietējo uzņēmumu konkurētspēju.
Lai gan minimālā alga paaugstināta tikai par 40 eiro (5,7%) - no 700 līdz 740 eiro mēnesī, ko nevar uzskatīt par iespaidīgu pieaugumu, eksperti uzskata, ka tas būtu adekvāts, ja recesija Eiropā un Latvijā neturpinātu pieņemties spēkā. Izmaksu pieaugums apstākļos, kad tirgū vērojams sastrēgums, var kaitēt konkurētspējai. "Problēma ir tā, ka politiķi Latvijā (un ne tikai) bieži vien sliecas pieņemt populistiskus lēmumus, kas viņiem ir izdevīgi, bet nenāk par labu valsts iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm," saka zivju konservu uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Viņš norāda, ka tieši šāda situācija izveidojusies ar minimālās algas paaugstināšanu Latvijā, jo potenciālie vēlētāji šo politiķu īstermiņa lēmumu vērtēs ar savu balsi vēlēšanās, taču tas, uz kurieni tas vedīs ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kas reāli papildina valsts budžetu, politiķus praktiski neinteresē, raksta "Dienas Bizness".
Kā norāda nodokļu eksperts Ainis Dābols, minimālās algas paaugstināšana no 2025. gada līdz 740 eiro nozīmē, ka zemu atalgotu darbinieku kabatās būs vairāk naudas, taču tas palielinās daudzu darba devēju izmaksas un liks viņiem paaugstināt preču un pakalpojumu cenas. Savukārt valsts gūs papildu ienākumus no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un patēriņa nodokļiem. "Minimālo algu parasti maksā sektoros, kur kā pamatresurss tiek izmantotas darbinieku rokas, proti, sektoros ar zemu pievienoto vērtību. Daži maksā minimālo algu, lai palielinātu konkurētspēju uz izmaksu optimizācijas rēķina. Taču šāds bizness nav ilgtspējīgs," saka Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.