Jurēvics: jaunā Latvijas Bankas prezidenta izvēlē kļūdas pieļaut nedrīkst
Valdošajai koalīcijai būtu jāpievienas lēmumam par vienotu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam vēl pirms kandidātu izvirzīšanas termiņa, kas ir 31. janvāris, uzskata "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Politiķis norādīja, ka darbā pie jaunā bankas prezidenta amata kandidāta kļūdas pieļaut nevar. "Nedrīkst atlikt uz pēdējo brīdi," piebilda Jurēvics.
Saeimas frakcijas vadītājs sacīja, ka pēc kandidātu izvirzīšanas jābūt pietiekamam laikam, lai sabiedrība varētu novērtēt kandidātus un viņi varētu iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas attīstību un makroekonomisko situāciju. "Kandidātam jāspēj pildīt savus pienākumus, tai skaitā saistībā ar Eiropas Centrālo banku, un jābūt atbilstošiem valsts drošības iestāžu prasībām," par nākamo kandidātu sprieda Jurēvics.
Viņš uzskata, ka, partijām mācoties no iepriekšējām kļūdām, ir visi priekšnoteikumi, lai atrastu spēcīgu kandidātu ar labu reputāciju, kurš spētu iegūt ne tikai Saeimas vairākuma, bet arī plašāka deputātu loka atbalstu. "Ja opozīcija nevēlēsies konstruktīvi iesaistīties, primārais ir vienoties koalīcijas ietvarā. Es gan vēlētos, lai šāda amatpersona gūtu plašāku Saeimas atbalstu," viņš piebilda.
Jurēvics apgalvoja, ka pašlaik nekādi kandidāti uz Latvijas Bankas prezidenta amatu nav uzrunāti. Darbs pie jaunā prezidenta meklējumiem varētu sākties nākamnedēļ, kad Saeima uzsāks ziemas sesiju.
Jauns.lv jau ziņoja, ka jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz 31.janvārim. Jaunas kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja, jo valdošā koalīcija nespēja panākt vienprātību šajā jautājumā.
Saeima 2020.gada 5.martā Kāli ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā uz piecu gadu termiņu, kas sākās 2020.gada 13.martā. Kālis strādā Latvijas Bankā kopš 1998.gada. No 2001.gada līdz 2007.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes loceklis, atbildot par finanšu informācijas sagatavošanu un sniegšanu un iekšējās kontroles sistēmas darbību un risku vadību, savukārt no 2007.gada līdz 2020.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs.
Neievēlot Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudējusi balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē. ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.
Latvijas Bankas likumā teikts, ka līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, izņemot ECB Padomes locekļa pienākumus, pildīs Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā - Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.
