Lietuvas premjers atbalsta atteikšanos no kājnieku mīnu aizlieguma
Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks atbalsta valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu.
Sociāldemokrātu politiķis pirmdien žurnālistiem teica, ka Lietuvas Aizsardzības ministrija kopā ar ārlietu ministru izvērtē situāciju. "Viņi to atrisinās. Uzskatu, ka mums vajadzētu izstāties," sacīja Lietuvas premjerministrs.
Ieceri par izstāšanos no Otavas konvencijas iepriekš pauda bijušais aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns no Seima opozīcijā esošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", sakot, ka to ieteikusi armija.
Atbalstu idejai izstāties no konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas izteicis arī Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors un pašreizējā aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.
Kasčūns, kurš tagad ir Seima Aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pirmdien solīja sākt iedzīvotāju parakstu vākšanas kampaņu, lai panāktu jautājuma izskatīšanu Seimā. Tā viņš rīkotos, ja Aizsardzības ministrija neizstrādātu rīcības plānu līdz Seima pavasara sesijas sākumam. Aizsardzības ministre Šakaliene norādīja, ka pagaidām nav saņēmusi oficiālu armijas amatpersonu vērtējumu.
Viņa arī piebilda, ka svarīga ir vienota reģionālā stratēģija, tādēļ par to tiks runāts sanāksmēs ar reģiona kolēģiem. Pagājušajā nedēļā Vaikšnors sacīja, ka atbalsta Lietuvas izstāšanos no Otavas konvencijas.
"Mēs redzam, kas notiek Ukrainā - ja tu ievēro noteikumus, kamēr ienaidnieks, pretinieks noteikumus neievēro, tu automātiski esi zināmā mērā zaudētāja pozīcijās," viņš teica žurnālistiem.
"Mēs esam teikuši, runājuši, ka kaut kas ir jādara. Un, ja ir politiskā griba to uzdarīt, es tikai atbalstīšu, jo tas atbrīvos mums rokas," piebilda Lietuvas Bruņoto spēku komandieris.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004. gadā.
2024. gada jūlijā Lietuvas parlaments atbalstīja valsts izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas. Izstāšanās no tā dēvētās Oslo konvencijas spēkā stāsies martā. Lai izstātos no konvencijas, ir nepieciešams prezidenta lēmums un vismaz 86 no 141 Seima deputāta atbalsts.
