2025. gadā Latvija apņēmusies cīnīties ar impulsīviem alkohola pirkumiem
foto: Zane Bitere/LETA
Tik daudz Latvija nesaņem cilvēku alkohola lietošanas rezultātā, kad viņi priekšlaicīgi nomirst, zaudē darbu, dodas uz ieslodzījuma vietām, slimo vai samazinās viņu darbaspējas un ražīgums.
Sabiedrība

2025. gadā Latvija apņēmusies cīnīties ar impulsīviem alkohola pirkumiem

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Ja neskaita tūristu izdzerto, alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir ap 12 litriem gadā. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Cīņā ar impulsīviem alkohola pirkumiem likumdevēji cenšas nosēdēt uz diviem krēsliem: nesatricināt nācijas veselību un nezaudēt ienākumus Valsts kasē.

2025. gadā Latvija apņēmusies cīnīties ar impulsīv...

Informāciju par to, kā mainīsies situācija jaunajā gadā, apkopojuši Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" autori.

Finiša taisnē Saeimā iziet grozījumi alkohola aprites likumā. Pirmā izmaiņu versija sabiedriskajai apspriešanai tika iesniegta jau 2021. gada jūnijā. Trīs gadu laikā kompromisu atrast neizdevās. Pret ir alkohola ražotāju industrija un dažas ministrijas.

Viens no strīdīgajiem momentiem ir alkohola tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās. ES patlaban alkohola tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās ir aizliegta Grieķijā, Kiprā, Nīderlandē un kaimiņvalstī Lietuvā. Citur Eiropā noteikti dažādi ierobežojumi. Piemēram, Igaunijā karsto dzērienu uzpildes stacijās tirgot var, taču pašvaldības var noteikt izņēmumus. Piemēram, Tallinā benzīntankos aizliegts tirgot stipro alkoholu. Tāpat alkohols tirdzniecības punktos visā Igaunijā ir atdalīts no citām precēm un acīs nemetas, raksta portāls "Lsm+".

Latvijā politika šajā jautājumā ir liberālāka. Daļēji Latvijas alkohola nozares asociācijas argumentu dēļ: it kā alkohola tirdzniecības aizliegumi benzīntankos kropļos konkurenci, palielinās kontrabandas izplatības risku un samazinās ieņēmumus valsts budžetā, jo benzīntankos alkohols ir dārgāks nekā veikalā. Turklāt Latvijā nav pētījumu vai pierādījumu, ka alkohola tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās spētu būtiski ietekmēt alkohola patēriņu valstī vai veicinātu braukšanu dzērumā.

Saeimā noraidīja arī priekšlikumu palielināt līdz 20 gadiem vecumu, no kura iegādāties alkoholu. Šobrīd alkoholu Latvijā var iegādāties no 18 gadu vecuma. Taču punktu diskusijai par šo jautājumu pielika nedroša. Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas (VM) garīgās veselības un atkarību profilakses nodaļas vadītāja vietniece, pieļāva, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties jaunā likumprojekta ietvaros.

Pēc eksperta domām, labi ir kaut vai tas, ka mainījuši alkohola tirdzniecības laiku. No pirmdienas līdz sestdienai alkoholiskie dzērieni būs pieejami no pulksten 10.00 līdz 20.00, svētdienās - no pulksten 10.00 līdz 18.00. VM mēģināja panākt alkohola pārdošanas aizliegumu internetā, kā tas bija koronavīrusu ierobežojumu laikos, taču gala rezultātā nolēma, ka alkoholu, kas iegādāts interneta veikalos un lietotnēs, piegādās ne agrāk kā 6 stundas pēc pasūtījuma.

Cīnoties ar impulsīviem alkohola pirkumiem, likumdevēji cenšas nosēdēt uz diviem krēsliem: arī nācijas veselību nesatricināt un ienākumus Valsts kasē nezaudēt.

Tomēr skaitļi runā paši par sevi: kā apgalvo Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Karīna Zālīte, pētījumi rāda, ka kopējie zaudējumi, kas saistīti ar alkoholu, pārsniedz ieņēmumus, kas gūti no alkohola nodokļiem.

Lai atspēkotu nozares pārstāvju apgalvojumus par ekonomisko izdevīgumu, VM pasūtījusi pētījumu, kurā pirmo reizi Latvijā izvērtēja alkohola lietošanas radītos zaudējumus. Iedzīvotāju alkohola lietošana radījusi izdevumus veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai 2021. gadā vairāk nekā 149,5 miljonu eiro vērtībā, netiešie izdevumi bijuši no 290 miljoniem līdz 452 miljoniem eiro. Tik daudz Latvija neiegūst cilvēku alkohola lietošanas rezultātā, kad viņi priekšlaicīgi nomirst, zaudē darbu, dodas uz ieslodzījuma vietām, slimo vai samazinās viņu darbaspējas un ražīgums.

Tikmēr alkohola nozares nostāja ir nemainīga: ierobežojumi nav labākais variants, kā risināt alkoholisma problēmu. Savukārt informēt par alkohola kaitīgumu - var un vajag.

Kādi vēl gaidāmi jauninājumi attiecībā uz alkoholu? Turpmāk tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās nevarēs piedāvāt karstos dzērienus bez maksas vai kā degustāciju. Azartspēļu vietās alkoholu varēs iegādāties un lietot tikai pie bāra, nevis pie spēļu galda. Vairs netirgos stipros dzērienus tarā pa 0,2. Bet mazumtirdzniecības vietās jābūt brīdinājuma uzrakstam par alkohola lietošanas kaitīgumu.

Turpmāk tiks aizliegta visu veidu alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma visos medijos, kā arī mazumtirdzniecības vietās, kur tirgo alkoholu. Akceptēti reklāmas un noieta ierobežojumi, piemēram, apjoma atlaidēm no sērijas "pērc vairāk, maksā mazāk".

Lielākā daļa ierobežojumu stāsies spēkā no nākamā gada 1. augusta. Ja, protams, Saeima tos atbalstīs.