Latvijas sabiedrībā dominē piekrišana sazvērestību teorijām
Latvijas sabiedrībā dominē izteikti stereotipi un piekrišana sazvērestību teorijām, secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.
Saskaņā ar pētījumu 86% respondentu uzskata, ka politiķi neatklāj sabiedrībai savu lēmumu patiesos motīvus. Savukārt 84% pētījuma dalībnieku uzskata, ka pasaulē notiek ļoti svarīgas lietas, par kurām sabiedrība neko neuzzina. Līdztekus 55% respondentu domā, ka valsts iestādes rūpīgi uzrauga un izseko visus pilsoņus.
"Kopumā Latvijas sabiedrība ar šādiem uzskatiem ir atvērta pieņemt sazvērestības teorijas un ir auglīga augsne jebkādiem apgalvojumiem par to, ko mediji un valsts pārvalde slēpj no sabiedrības," atzīmēts pētījumā.
Pētījumā norādīts, ka atšķirības mērķa grupās ir minimālas - sistemātiskās atšķirības ir redzamas starp senioriem un mazākumtautību iedzīvotājiem. Seniori retāk piekrīt šādiem apgalvojumiem, kamēr mazākumtautību iedzīvotāju grupā ir mazāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri šīs teorijas noraida.
Vislielākā atšķirība ir priekšstatos par valsts iestādēm, kur mazākumtautību iedzīvotāji biežāk piekrīt, ka valsts iestādes rūpīgi uzrauga un izseko visus pilsoņus. Tātad no visām mērķa grupām tieši mazākumtautību Latvijas iedzīvotāji ir atvērtāki sazvērestību teorijām un varētu biežāk tās atbalstīt, secināts pētījumā.
Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondentu vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās - 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma. Pētījums veikts no 2024 .gada maija līdz jūlijam. To veica SIA "Civitta Latvija".
Jauns.lv jau ziņoja, ka sazvērestības teoriju saturs dažkārt ir tik neiedomājams, ka grūti saprast, kāpēc kāds tām var ticēt. Bet tām tic, un nemaz ne obligāti mazizglītoti cilvēki. Tas ir dēļ tā, ka jebkāda informācija dažu minūšu laikā var sasniegt miljoniem cilvēku. Ar interneta starpniecību turklāt ir daudz vienkāršāk veikt informatīvus karus dažiem politiķiem, lai nosliektu savā pusē noteiktus iedzīvotāju slāņus.
Šīs sazvērestības teorijas kļūst populāras plašas auditorijas vidū, neatkarīgi no sociālā statusa, izglītības vai dzimuma. Vidusmēra sazvērestības teoriju piekritēja profils nepastāv, to nav viegli uztvert, un tas ietver cilvēkus ar dažādām bāzes vērtībām.
