Liepājnieks kļūst par krāpnieku upuri - brauciens tramvajā izmaksā 55 eiro
Gaužām nepatīkamu atgadījumu piedzīvojis kāds liepājnieks. Mēģinot Liepājas tramvajā iegādāties e-biļeti, viņš iekļuvis krāpnieku nagos.
Kā portālam liepajniekiem.lv norādījis vīrietis, pirms nepilna mēneša, kad Liepājas sabiedriskajā transportā sāka darboties elektroniskā norēķinu sistēma, pasažieris tramvajā vēlējies iegādāties e-biļeti, noskenējot QR jeb kvadrātkodu, kas bijis norādīts uz informatīvā plakāta aiz vadītāja kabīnes.
"Noskenējot kvadrātkodu, tālruņa ekrānā parādījās informācija, ka jāmaksā viens eiro. Ātrumā ievadīju visus datus, taču kaut kas līdz galam tur nenostrādāja un biļeti nenopirku. Tāpēc nākamajā pieturā izkāpu ārā," liepajniekiem.lv stāsta vīrietis.
Par notikušo liepājnieks aizmirsis līdz pat šai nedēļai, kad pamanījis, ka no viņa bankas konta noņemti 55 eiro – 1 eiro plus divi maksājumi, katrs par 27 eiro.
Izrādās, ka tramvajā redzamais kods aizsūtījis viņu uz krāpniecisku mājaslapu. "Sanāca, ka par to vienu eiro esmu iegādājies kaut kādu abonementu mistiskā firmā Kiprā un katru mēnesi par to no mana konta tiek atvilkti 27 eiro. Uzreiz nobloķēju bankas kontu un maksājuma karti," liepajniekiem.lv stāsta vīrietis.
”Liepājas sabiedriskais transports” (LST) informē, ka oriģinālais kods minētajā plakātā lietotājus aizved uz aģentūras vietni “liepajastransports.lv”.
LST direktora vietnieks Toms Malkevičs norāda, ka līdz šim par šādu krāpšanu – viltus kodiem uz pilsētas sabiedriskajā transportā izvietotajiem informatīvajiem plakātiem – neviens aģentūrā nav ziņojis.
“Kopā ar pasažieru pārvadātājiem noteikti pārbaudīsim visus plakātus, vai tajos nav pārlīmēti šie kodi,” liepajniekiem.lv pauž Malkevičs, atgādinot, ka sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras.
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” skaidro, ka krāpnieki aktīvi ļaunprātīgi izmanto kvadrātkodus tā dēvētajā kvikšķerēšanas uzbrukumā. Skenējot kodus, jābūt ļoti vērīgiem un jāpievērš īpaša uzmanība mājaslapas nosaukumam, uz kuru šis kvadrātkods vēlas jūs novirzīt. Uzbrucēji mēdz arī viltot pašus QR kodus, piemēram, vides reklāmās leģitīmajam kvadrātkodam virsū uzlīmējot savu krāpniecisko kodu.
Lai sevi pasargātu no krāpnieciskām mājaslapām, kuras slēpjas zem kvadrātkodiem, “Cert.lv” iesaka visās ierīcēs (telefonos, ipados, datoros) aktivizēt ”DNS ugunsmūri”. Tas ir bezmaksas rīks individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no kiberapdraudējumiem, tādiem kā viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas lapas u.c.
