Neizdodas steigšus pieņemt likuma izmaiņas labākam Latvijas novērtējumam

Satraukumu pirms divām nedēļām uzšķīla Saeimā nonākušas likuma izmaiņas, kas potenciāli skartu ikvienu kriminālizmeklēšanā ierautu uzņēmēju. Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi paredz, ka uz izmeklēšanas laiku arestētas kompāniju kapitāldaļas un akcijas ar tiesneša piekrišanu varētu nodot pārvaldīšanā valsts iestādei. Pārvaldnieks iegūtu gandrīz visas īpašnieka tiesības un pienākumus. 

Pamatideja ir, ka pārvaldniekam būtu jāparūpējas, lai izmeklēšanas laikā manta netiktu izsaimniekota, jo praksē tas ir novērots, bet uzņēmēji saskata riskus sava īpašuma pazaudēšanai. 

Viņus sadzirdēja vismaz daļa deputātu. “Administrators var ielikt citus pārstāvjus, kas vadīs uzņēmumu. Viņš var atlaist vienus, otrus. Un beigās tad, kad tiesa saka, viss ir kārtībā, izrādās, ir noticis reiderisms. Uzņēmums ir pārņemts,” no tribīnes biedēja deputāts Ainārs Šlesers (LPV). 

Izmaiņu kritizētāji nedaudz pabiezināja krāsas, bet grozījumu virzītāji tam deva labu pamatu. Jo ministrija mudināja Saeimu nobalsot pāris nedēļās, bez izvērstas diskusijas. Iemeslu steigai neviens īpaši neslēpa – šajās nedēļās Latviju apmeklē Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” cilvēki. Grozījumu pieņemšana ļautu uzlabot Latvijas novērtējumu vienā no rādītājiem.  

“Ja regulējums būs spēkā uz 15.novembri, kas pēc “Moneyval” noteikumiem ir pēdējā vizītes diena, viņi šo ņems vērā, un vismaz daļā par normatīvo regulējumu mums nebūs šis mīnuss,” deputātiem Juridiskās komisijas sēdē skaidroja ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe.  

Tieslietu ministrijā neuzskata, ka jautājums būtu īpaši steidzināts, jo speciālistu aprindās par to ir diskutēts pāris gadus. 

“2022.gadā tas regulējuma piedāvājums, kāds tas ir nonācis Saeimā, jau tad tapa. Tas, kas ilgāk notika, ja jūs paskatīsies vēsturē atpakaļ skaņošanas procedūru, mēs meklējām finansējumu šīs funkcijas nodrošināšanai. Tas paņēma ilgu laiku,” pauž ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV). 

Pašlaik likumā nav noteikta arestētu akciju vai kapitāldaļu nodošana pārvaldībā kādām citam. Tomēr vismaz viens piemērs gan ir - bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllieta. Šis gadījums arī bija viens no pamudinājumiem problēmu sakārtot. Prokuratūra savulaik Lemberga lielā arestēto mantu – desmitus, ja ne simtus miljonus eiro vērtu īpašumus – uzticēja glabāt šveicietim Rūdolfam Meroni. Pēcāk tiesa lika mantu pārņemt valstij, bet gadiem ilgi tas nav izdevies.  

“Jāsaka, ka tā bija, manuprāt, diezgan radoša pieeja likuma piemērošana brīdī, kad tās akcijas vai kapitāldaļas tika nodotas viņam glabāšanā, lai gan es zinu prokuratūras nostāju, ko es arī respektēju, proti, ka nekas mainīts netika. Meroni jau bija tas, pie kura šīs akcijas atradās iepriekš,” stāsta Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš pats šajā lietā aizstāvēja vienu no apsūdzētajiem. 

Grozījumi, ja tos pieņems, neattieksies uz esošajām lietām, tātad arī Meroni gadījumu nē. Bet izmaiņas ir vajadzīgas, lai nākotnē arestēto mantu saglabātu līdz izmeklēšanas beigām. 

“Ja gadījumā tiek atzīts, ka šī manta būtu konfiscējama, tad, piemēram, lai cietušajam varētu nokompensēt viņam radītos zaudējumus. Vai nauda tad nonāk valstij, ja ir papildsods konfiskācija. Vai arī pašam īpašniekam, lai aktīvs viņam arī saglabā vērtību, ja persona tomēr netiek atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā,” potenciālos gadījumus ieskicē Paegļkalna un atzīmē, ka lielākajā daļā Eiropas valstu ir šāds regulējums. 
 
Uzņēmēju un advokātu organizācijas atzina, ka mērķis kopumā ir atbalstāms, bet ministrijas piedāvātajā variantā saskatīja Satversmes pārkāpumu un salīdzināja to ar īpašuma pagaidu konfiskāciju.  

Vienā no Saeimas apakškomisijas sēdēm zivrūpnieks un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite paziņoja, ka viņam šis jautājums ir svarīgāks pat par nodokļu sistēmu. Viņš atgādināja bēdīgo pieredzi ar maksātnespējas administratoriem, kad nebija skaidru spēles noteikumu. 

“Tas ir viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc mēs ļoti lielu uzmanību liksim uz šī likumprojekta faktisko un detalizēto izstrādi, lai nepieļautu otrreiz tādu pašu sistēmu. Tikai šoreiz vairs nevajadzēs uzņēmumam būt maksātnespējīgam vai finanšu grūtībās, bet pietiks ar kāda, iespējams, koruptīva policista ierosinātu lietu,” pauž Bite.  

Tieslietu ministrija Saeimā aizstāvēja savu piedāvājumu. Sauca par sabalansētu, ar zemu intervenci, lai pēc iespējas mazāk iejauktos uzņēmumu ikdienas darbā. Advokāti uzskatīja citādāk. Arī Saeimas juristiem bija atsevišķi iebildumi. Tādēļ Juridiskā komisija vienojās jautājumu nesasteigt un atgriezties pie tā pēc divām nedēļām. 

“Mēs negribam no vienas sliktas situācijas pieļaut, ka būs drusciņ labāk, bet joprojām slikti, Tāpēc mēs gribam startēt ar tādu likumprojektu, kas neizraisa tādu pamatotu kritiku,” jautājuma atlikšanu komentē komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Advokāti likuši galdā savu variantu, kurā nerunā par valsts īstenotu arestētu uzņēmumu pārvaldīšanu, bet gan par uzraudzību, kuru drīkstētu piemērot tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas par aktīvu vērtības būtisku samazināšanu. “Padomes ieskatā, nav nepieciešams pārvaldniekam nodot visas no akcijām vai kapitāldaļām izrietošās tiesības. Pietiktu ar tiesībām būt klāt lēmumu pieņemšanā, tiesībām saņemt informāciju un veto tiesībām būtisku jautājumu izlemšanā,” uzskata advokātu pārstāvis Rozenbergs.  

Ministrijā pagaidām vēl patur pie sevis, kāds varētu izskatīties gala variants, bet gatavi atrast kompromisu, lai izslēgtu jebkādas šaubas. 

Skaidrs, ka grozījumus par arestētu akciju pārvaldīšanu nepaspēt pieņemt tik ātri, lai iedotu līdzi Moneyval ekspertiem pirms aizbraukšanas, kā to vēlējās Tieslietu ministrija. Tas nozīmē, ka starptautisku novērtējumu par šo punktu Latvijai var nākties gaidīt vēl daudzus gadus.