Rīgai draud būtisks kapa vietu trūkums: tuvāko gadu laikā jāpieņem grūti lēmumi
"Agri vai vēlu Rīgā sāks pietrūkt apbedījumu vietu, tā ir visu lielo pilsētu problēma," TV24 ēterā paziņoja Rīgas kapsētu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Gints Zēla.
Pēc ierēdņa teiktā, Bolderājas un Jaunciema kapsētās vietu pietiks 7 līdz 20 gadiem, tāpēc jāmeklē veidi, kā paplašināt esošās kapsētas un racionāli izmantot pamestās kapavietas. Tāpat Rīgā nākamgad plāno atvērt jaunu kolumbāriju.
Rīgā jau ir viens kolumbārijs - būve urnu glabāšanai ar pelniem pēc kremācijas - 2. Meža kapos, bet tā jau ir pilnībā piepildīta. Otrs kolumbārijs, kā pastāstīja Zēla, ir projektēšanas noslēdzošajā stadijā, un nākamgad, ja viss ritēs pēc plāna, tiks izsludināts tenders būvniecībai, kas drīzumā sāksies.
II Meža kapos uzbūvēts Latvijā pirmais kolumbārijs
".Jaunais kolumbārijs atradīsies 1. Meža kapos. Centīsimies darbus pabeigt pēc iespējas ātrāk, lai cilvēki varētu iegādāties urnu vietas," norāda Zēla. Tomēr tas problēmu pilnībā neatrisinās, jo apbedījumu vietas kļūst arvien ierobežotākas. Bolderājā vietu pietiks septiņiem gadiem, Jaunciemā - 15 līdz 20 gadiem.
Zēla arī izteica cerību, ka jaunais kapu likums atrisinās daudzus strīdīgus jautājumus. Patlaban valstī nav vienotas kārtības apbedījumu vietu piešķiršanai un to nozaudēšanas regulēšanai gadījumā, ja kapavieta nav sakopta.
Piemēram, Rīgā šis termiņš ir trīs gadi, citur - līdz pieciem gadiem. Tāpat paredzēts, ka urnas jānorok vismaz 70 centimetru dziļumā, turklāt vienuviet var novietot līdz pat 50 urnām. Pīšļus var izkliedēt pēc saviem ieskatiem, jo likums to neierobežo.
"Būtībā ar vienu kapa vietu var pietikt ļoti lielai ģimenei. Savukārt, kur un kaisīt pelnus - jūrā vai mājās pie mīļās ābeles - neviens normatīvais akts neaizliedz darīt. Viss atkarīgs no cilvēka izpratnes par kapu kultūru," sacīja Zēla.
