Viedoklis: 44% Latvijas mājsaimniecībām trūkst mājokļu, bet valdība investē 49 miljonus bērnudārzu ēkās

Valdība nesen pieņēmusi lēmumu piešķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 49 miljonu eiro apmērā pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības projektiem. Ar šo finansējumu plānots būvēt jaunas vai pārbūvēt esošās pirmsskolu ēkas Rīgas un Jelgavas pašvaldībās, kā arī Valmieras, Olaines, Cēsu, Ogres, Ropažu un Siguldas novadu pašvaldībās. Šajos projektos kopā plānots izveidot vairāk nekā 2370 jaunas vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, taču saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem visās minētajās pašvaldības kopš 2021. gada dzimstība ir būtiski samazinājusies, tāpēc rodas jautājums  - kam tiek radītas šīs vietas, ja bērnu skaits samazinās, un cik racionāls ir šo līdzekļu izlietojums? Vai nebūtu racionālāk šos līdzekļus ieguldīt mājokļu pieejamības veicināšanā, ņemot vērā, ka pieejamu mājokļu trūkst aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām? 

Demogrāfijas rādītāji nav iepriecinoši 

Ja 2021. gadā Rīgā dzīvi dzimušo skaits bija 5 407, bet pērn tikai 4 205. Dzimstība samazinās arī pārējās pašvaldībās, kur plānota pirmsskolu būvniecība, piemēram, Jelgavā 2021. gadā piedzima 560 bērni, bet pērn 455, Valmierā – 265 (2021. gadā) un 196 pērn; Cēsu novadā – 379 (2021. gadā) un 330 pērn; Ogres novadā – 568 (2021. gadā) un 475 pērn; Olaines novadā – 224 (2021. gadā) un 174 pērn; Ropažu novadā – 377 (2021. gadā) un 303 pērn, savukārt, Siguldas novadā – 370 (2021. gadā) un 297 pērn. Uz situāciju ir jāraugās reāli – ja nākamgad vēl, iespējams izdotos aizpildīt šīs vietas, tad pēc trīs vai pieciem gadiem tas vairs nebūs iespējams. Arī demogrāfu prognozes nākamajiem gadiem liecina, ka bērnudārzi būs krietni tukšāki. 

Privātās pirmsskolas ir uzņēmējdarbība ar misiju 

Lai gan privātās pirmsskolas jau ilgstoši centušās skaidrot, kāpēc privātā un publiskā sektora sadarbība būtu daudz racionālāka un izdevīgāka, nekā jaunu pirmsskolu ēku būvniecība, ir jūtams, ka privāto pirmsskolu nozare aizvien tiek uzlūkota ar aizspriedumiem. Patiesībā jebkura uzņēmējdarbības joma Latvijā vēl aizvien tiek uztverta ar zināmu skepsi – ja pirms 30 gadiem liela daļa sabiedrības uzskatīja, ka uzņēmēji nav godīgi cilvēki, un to zināmā mērā varēja skaidrot ar padomju gados izplatītajiem mītiem, tad kā varam skaidrot, ka arī 2024. gadā uz uzņēmējiem joprojām raugās ar aizdomām? Domāju, ka ikviens uzņēmējs, kurš darbojas privāto pirmsskolu jomā, piekritīs, ka tas nav bizness, tā ir misija, vēlme sniegt saviem un citiem un bērniem labāko. Izglītība pavisam noteikti nav joma, kurā gūt ātru un vieglu peļņu, tomēr ir cilvēki, kuri ir gatavi uzņemties šo funkciju. Lai atvērtu privāto pirmsskolu, ir nepieciešamas investīcijas, un, ja uzņēmējs strādā godīgi un maksā visus nodokļus, liela peļņa nemaz nav iespējama. Turklāt, daudzas privātās pirmsskolas jau vairākkārt ir norādījušas, ka būtu gatavas arī peļņas griestu ieviešanai. 

Trūkst izpratnes par pirmsskolu lomu 

Privāto pirmsskolu dibinātāji apzinās, ka šim uzņēmējdarbības veidam ir ļoti izteikta sociāla funkcija, turklāt, tas nav salīdzināms, piemēram, ar ražošanu, kur iespējams iegādāties lētākas izejvielas, apturēt kādu ražošanas daļu vai tml. Strādājot ar dzīviem cilvēkiem nevar izlemt samazināt telpu apjomu, lai ietaupīt, vai atteikties no kādas pakalpojuma daļas vai procesa. Diemžēl, sabiedrībā kopumā un arī starp politikas veidotājiem un ierēdņiem aizvien trūkst izpratnes par pirmsskolu lomu, funkcijām un nozīmi. Pirmsskola nav tikai vieta, kur pieskata bērnus. Pirmsskolu pedagogi strādā arī tad, kad bērni ir mājās – gatavojas nodarbībām, vāc dažādus materiālus, kas varētu noderēt, izstrādā nodarbību plānus u.tml. Pedagogi cenšas, lai nodarbības būtu pēc iespējas radošākas un bērniem būtu interesanti. 

Zems uzticības līmenis valdībai 

Domājot par to, ka jau pēc pāris jaunās un arī daudzas vecās pirmsskolu ēkas būs tukšas, rodas jautājums – kā sekmēt demogrāfiju? Lemjot par labu jaunu pirmsskolu būvniecībai, nereti tiek teikts – būs jaunas pirmsskolas, būs papildus vietas, tad arī ģimenes lems par labu bērniem, taču, vai šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos, kad cilvēkiem nav drošības par saviem nākotni, ar jaunas ēkas būvniecību var tikt atrisināti demogrāfijas izaicinājumi? Cilvēkiem šobrīd trūkst drošības par darbu un dzīvi kopumā, arī zemais uzticības līmenis valdībai un publiskās pārvaldes iestādēm ietekmē cilvēku gatavību dibināt ģimeni un lemt par labu bērniem. 

Pieejamu mājokļu trūkst aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām

Lēmumu par labu pirmajam, otrajam vai pat trešajam bērnam varētu sekmēt mājokļu pieejamības uzlabošana, nevis jaunu pirmsskolu ēku būvēšana. Piemēram, jaunākais “Swedbank” pētījums par mājokļu pieejamību Baltijā liecina, ka Tallinā un Viļņā mājokļu pieejamība uzlabojas, bet Rīgā – nē. Reģionos problēma ir vēl izteiktāka - OECD pētījumā secināts, ka pieejamu mājokļu trūkst aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Vai šos 49 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti pirmsskolu ēkās, kas jau tuvākajā nākotnē būs tukšas, nebūtu prātīgāk ieguldīt mājokļu pieejamības veicināšanā, radot pieejamus kvalitatīvus mājokļus par samērīgām izmaksām?

Jaunas pirmsskolu ēkas neradīs cilvēkos drošību par nākotni un neveicinās dzimstību, turklāt, pēc 49 miljonu eiro ieguldīšanas to būvniecībā, būs jāatrod arī līdzekļi šo ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, kas visticamāk būs jārod attiecīgo pašvaldību budžetos. Pamatojot lēmumu par papildu finansējuma piešķiršana pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, VARAM ministre uzsvērusi, ka tas ir būtisks solis, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu izglītību mūsu mazākajiem iedzīvotājiem, taču, vai pirmkārt mums nebūtu jādomā par to, kādi soļi jāsper, lai Latvijā nākotnē vispār būtu ģimenes un mazie iedzīvotāji? 

Jūs lasījāt autores viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.