Esmu neglābjami slims, paziņo bijušais Anglijas regbija izlases kapteinis un Pasaules kausa ieguvējs Mūdijs

Luiss Mūdijs Anglijas izlasē no 2001. līdz 2011. gadam aizvadīja 71 spēli, kā arī piedalījās Britu un īru lauvu izlases 2005. gada slavenajā turnejā Jaunzēlandē. 2003. gada Pasaules kausa finālā pret Austrāliju viņš devās laukumā uz nomaiņu un papildlaikā palīdzēja nokārtot leģendāro Džonija Vilkinsona dropsitienu, kas ļāva regbija vērtīgākajai trofejai pirmo un pagaidām vienīgo reizi nonākt Eiropas izlases rokās — pārējās deviņās reizēs Veba Elisa vārdā nosauktais kauss palika uz dienvidiem no ekvatora, četrreiz to ieguva Dienvidāfrika, trīsreiz Jaunzēlande un divreiz Austrālija. 2007. gadā Mūdijam un Anglijai neizdevās atkārtot panākumu, finālā piekāpjoties Dienvidāfrikai. Līdzīgs liktenis Angliju piemeklēja arī 2019. gada finālā.

Traumu nomocīts, viņš 2012. gadā paziņoja par regbista karjera beigām. Tieši šajā gadā tapa sižets, kurā viņš atskatās uz savām sportista gaitām.

Jāpiebilst, ka 2017. gada 6. februārī 45 gadu vecumā nomira 1995. gada Pasaules kausa ieguvējs un viens no pasaules visu laiku labākajiem devītajiem numuriem, dienvidafrikānis Jūsts fan der Vestheizens, kurš par baiso diagnozi paziņoja 2011. gada maijā pēc pirmo simptomu sajušanas divarpus gadus iepriekš. Jau 2013. gadā viņš bija piekalts ratiņkrēslam un ar grūtībām spēja runāt.

47 gadus vecais Mūdijs, kurš 2003. gadā palīdzēja Anglijai izcīnīt pagaidām vienīgo Pasaules kausu, briesmīgo ziņu atklāja BBC raidījumam “Breakfast” divas nedēļas pēc tam, kad par to uzzināja pats.

Piedaloties intervijā ar sievu Eniju, Mūdijs atzina, ka koncentrējas uz pašreizējo pašsajūtu, ģimeni un gatavojas gaidāmajai slimības progresēšanai.

Viņš atklāja, ka aizdomas par slimību radās pēc treniņa laikā sporta zālē sajustā vājuma plecā. Kad fizioterapija nelīdzēja, vairāki izmeklējumi parādīja, ka ALS dēļ ir bojāti galvas un muguras smadzeņu nervi.

“Tu saņem šo ALS diagnozi, un mēs, protams, reaģējam diezgan emocionāli, taču tas ir tik dīvaini, jo es jūtos pilnīgā kārtībā,” viņš teica. “Es nejūtos slims. Es nejūtos slikti. Mani simptomi ir ļoti niecīgi, nedaudz zudis muskuļu spēks rokā un plecā. Es joprojām spēju darīt visu, un ceru, ka tā tas būs pēc iespējas ilgāk.”

Diemžēl ALS var progresēt ļoti strauji, norāda BBC. Kā liecina labdarības organizācijas “MND Association” dati, trešdaļa pacientu mirst gada laikā, un vairāk nekā puse — divu gadu laikā pēc diagnozes, jo pieaugošās paralīzes dēļ kļūst arvien grūtāk norīt un elpot. Ārstēšana var tikai palēnināt slimības gaitu.

“Es nekad neesmu jutis žēlumu pret sevi,” emocionāli sacīja ar saviem pašaizliedzīgajiem un bieži neprātīgajiem spēka paņēmieniem “Trakā suņa” iesauku guvušais Mūdijs. “Man ir skumji, ka to nācās kā vienīgajam bērnam pateikt savai mammai un tas, kādu iespaidu uz viņu tas atstāja.” Arī pateikt saviem dēliem, 17 gadus vecajam Dilanam un 15 gadus vecajam Ītanam, bija smagi. “Tā bija visgrūtākā lieta, ko man jebkad ir nācies darīt,” viņš teica. “Viņi abi ir brīnišķīgi puiši, un tas bija sirdi plosoši. Mēs sēdējām uz dīvāna asarās, Ītans un Dilans abi apskāvušies, un tad suns pārleca pāri un sāka laizīt no mūsu sejām asaras, kas izskatījās diezgan muļķīgi.”

Mūdijs uzsvēra, ka viņa uzmanība tagad ir pievērsta tagadnei. “Izārstēšanās iespējas nav, un tieši tāpēc stingri jākoncentrējas uz to, lai izbaudītu katru brīdi,” viņš teica. “Kā Enija teica, mums ir paveicies, ka vienīgais lēmums, ko pieņēmu pēc karjeras beigām, bija pavadīt pēc iespējas vairāk laika ar bērniem. Šos gadus atpakaļ neiegūsi.”

Pētījumi rāda, ka elites līmeņi sportisti no ALS cieš biežāk nekā parastie iedzīvotāji, un itāļu futbola spēlētāju pētījumā konstatēts, ka šādas saslimšanas risks var būt līdz pat sešām reizēm lielāks. Tiek uzskatīts, ka intensīvas fiziskās slodzes dēļ var tikt bojātas nervu šūnas, īpaši cilvēkiem ar ģenētisku noslieci.

Mūdijs jau informējis šīs Anglijas “Zelta paaudzes” līderi Martinu Džonsonu un vēl dažus bijušos Anglijas izlases biedrus par savu diagnozi. Kopā ar Džonsonu, Vilkinsonu un citiem regbija vīriem galvenā trenera, sera Klaiva Vudvorda vadībā šī gadsimta pirmajos gados Luiss Mūdijs deva savu artavu visizcilākajam periodam Anglijas regbija vēsturē.

Viņa bijušie Anglijas premjerlīgas “Leicester Tigers” komandas biedri Džordans Mērfijs un Leons Loids jau izveidojuši ziedojumu lapu, lai palīdzētu Mūdijam un viņa ģimenei. “Pienāks laiks, kad mums vajadzēs atbalstu, bet šobrīd ar visu šo mīlestību un atzinību svarīga ir sajūta, ka cilvēki ir blakus,” viņš teica. “Regbijs ir brīnišķīga kopiena. Es teicu bērniem: man ir bijusi neticama dzīve. Pat ja tā izbeigtos tagad, esmu izbaudījis katru mirkli un to darījis ar fantastiskiem cilvēkiem.”

Jāpiebilst, ka Mūdija vecākais dēls Dilans ir Anglijas futbola otrās līgas kluba “Southampton” un Anglijas U18 izlases vārtsargs.

Kas ir amiotrofā laterālā skleroze (ALS) un kādēļ tā ir briesmīga kaite?

Amiotrofā laterālā skleroze (ALS) ir strauji progresējoša nervu sistēmas slimība, kas ietekmē smadzeņu un muguras smadzeņu nervu šūnas, izraisot muskuļu kontroles zudumu. Tā tiek dēvēta arī par Lū Gēriga slimību, kas nosaukta beisbola spēlētāja vārdā, kuram tā tika diagnosticēta. ALS bieži sākas ar muskuļu raustīšanos un vājumu ekstremitātēs vai neskaidru runu. Nav zināms, kāpēc rodas amiotrofālā laterālā skleroze, un tā diemžēl vienmēr ir letāla, vēsta "medicine.lv".

Simptomi

ALS pazīmes un simptomi katram cilvēkam ir ļoti atšķirīgi, atkarībā no tā, kuri neironi tiek ietekmēti. Agrīnā ALS stadijā parasti nav sāpju, un šis sindroms neietekmē urīnpūšļa kontroli vai maņas. Pazīmes un simptomi var izpausties kā grūtības staigāt vai veikt parastās ikdienas aktivitātes, kā arī roku, kāju, pēdu vai potīšu vājums, neveiklums. Tāpat arī neskaidra runa vai apgrūtināta rīšana, muskuļu krampji un raustīšanās rokās, plecos un mēlē.

Dominējošais simptoms ir pastāvīgi progresējošs visa ķermeņa muskuļu vājums, līdz slimnieks vairs nespēj patstāvīgi kustēties un pārvietoties. ALS bieži vispirms ietekmē rokas un kājas, un pēc tam izplatās uz citām ķermeņa daļām. Slimībai attīstoties, nervu šūnas tiek noārdītas un muskuļi kļūst vājāki. Tas galu galā ietekmē arī spēju košļāt, rīšanu, runāšanu un elpošanu.

Cēloņi

Amiotrofā laterālā skleroze noārda augšējo kustību neironus (motoneironus), kas kontrolē muskuļu kustības, piemēram, staigāšanu un runu. Motoneironi atrodas smadzenēs un muguras smadzenēs, kā arī muskuļos visā ķermenī. Kad neironi ir bojāti, tie pārtrauc sūtīt signālus muskuļiem, tāpēc muskuļi nespēj funkcionēt. ALS risks palielinās līdz ar lielāka vecuma sasniegšanu, un tas ir visizplatītākais vecumā no 40 līdz 60 gadiem.

ALS ir iedzimta 5% līdz 10% cilvēku, pārējo gadījumu cēlonis nav zināms. Zinātnieki turpina pētīt iespējamos ALS cēloņus, un lielākā daļa teoriju koncentrējas uz sarežģītu ģenētisko un vides faktoru mijiedarbību.

Ārstēšana

Lai gan ALS nav ārstējams, tiek izmantots medikaments ar nosaukumu riluzols, lai palēninātu slimības progresēšanu – tas palēnina simptomu attīstīšanos, bet pavisam neaptur slimību.

Tiek nozīmēta simptomātiskā ārstēšana, lai kontrolētu simptomus un atvieglotu slimnieka stāvokli. Var tikt izrakstīti medikamenti, kas var kontrolēt spastiskumu, sāpes un atvieglot siekalu norīšanu. Tā kā aizrīšanās, ALS progresējot, ir bieži izplatīta, slimniekam var būt nepieciešama perkutānās endoskopiskās gastrostomijas sistēma, lai nodrošinātu barības uzņemšanu. Fizioterapija, rehabilitācija, tādu ierīču kā ratiņkrēsls lietošana un citas procedūras var palīdzēt muskuļiem strādāt pēc iespējas labāk.

Amiotrofās laterālās sklerozes slimnieki pamazām zaudē spēju darboties un rūpēties par sevi un var dzīvot divus līdz 10 gadus pēc slimības sākšanās. Aptuveni 20% ALS pacientu dzīvo vairāk nekā piecus gadus pēc diagnozes noteikšanas.