Latvijas čempionātā vieglatlētikā augstvērtīgāko rezultātu sasniedz talantīgais kārtslēcējs Valters Kreišs
foto: AFP/Scanpix
Kreišs sacensībās sasniedza augstvērtīgāko rezultātu.
Citi sporta veidi

Latvijas čempionātā vieglatlētikā augstvērtīgāko rezultātu sasniedz talantīgais kārtslēcējs Valters Kreišs

Sporta nodaļa

Jauns.lv / LETA

0

Svētdien, 23. februārī, Rīgā noslēdzies Latvijas čempionāts vieglatlētikā. Sacensībās augstvērtīgāko rezultātu sasniedza talantīgais kārslēcējs Valters Kreišs, pārvarot 5.45m augstumā novietoto latiņu, bet sieviešu konkurencē labāko rezultātu sasniedza Agate Caune, kas 3000m distanci veica 9:19.51.

Latvijas čempionātā vieglatlētikā augstvērtīgāko r...

Sacensību pirmā diena

Kreišs sacensības Daugavas vieglatlētikas manēžā Rīgā sāka, kad konkurenti jau sacensības bija beiguši. Viņš ar pirmo mēģinājumu pārvarēja 5,45 metrus, bet pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma 5,65 metru augstumā sacensības beidza. Kreišam šis rezultāts vieglatlētikas disciplīnas salīdzinošajās tabulās deva 1116 punktus, sasniedzot sacensību augstvērtīgāko rezultātu.

1500 metros uzvaras svinēja Uģis Jocis, kurš distanci veica trīs minūtēs un 46,54 sekundēs, sasniedzot otru augstvērtīgāko rezultātu sacensību pirmajā dienā (1067 punkti). Piecu pirmo sportistu rezultāti bija labāki par 1000 punktiem, sudraba medaļu ar rezultātu trīs minūtes un 48,84 sekundes nopelnot Kristeram Kudlim (1037 p.), bet bronzas ar rezultātu - Dmitrijam Serjoginam, kurš finišēja trīs minūtēs un 49,26 sekundēs (1031 p.). Sievietēm šajā disciplīnā uzvaru ar rezultātu četras minūtes un 43,31 sekunde izcīnīja Sibilla Vanadziņa.

Trešo augstvērtīgāko pirmās dienas rezultātu 60 metru finālā sasniedza Roberts Jānis Zālītis, kurš distanci veica 6,76 sekundēs, nopelnot 1064 punktus. Sievietēm šajā disciplīnā uzvarēja Elizabete Kociņa, kura finālā distanci veica 7,51 sekundē. Kārtslēkšanā sievietēm ar rezultātu 3,75 metri uzvarēja Sima Aškenezere, tāllēkšanā vīriešiem ar rezultātu 6,89 metri - Martins Kaudze un sievietēm ar rezultātu 6,13 metri - Adriana Krūzmane.

400 metru skrējienā uzvarēja Austris Karpinskis, kurš distanci veica 48,69 sekundēs, un Emīlija Vīksna (56,99 sekundes). Lodes grūšanā vīriešiem ar rezultātu 16,11 metri uzvarēja Ralfs Eduards Gauja, bet sievietēm ar rezultātu 14,19 metri pirmā bija Vineta Krūmiņa.

Sacensību otrā diena

Otrās dienas augstvērtīgāko rezultātu sasniedza soļotājs Raivo Saulgriezis, kurš 5000 metru distanci veica19 minūtes un 27,06 sekundes, kas Pasaules Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") punktu vērtē deva 1097 punktus.  Sievietēm soļošanā 3000 metros uzvarēja Modra Liepiņa (14:23,82).

3000 metru skrējienā sievietēm pārliecinoši ātrākā bija Agate Caune ar finišu deviņās minūtēs un 19,51 sekundē, bet vīriešiem tikpat garā distancē uzvarēja Uģis Jocis (8:10,87), kurš dienu iepriekš bija pirmais arī divreiz īsākā skrējienā. Vēl starp sacensību augstvērtīgākajiem rezultātiem bija Lauras Osipenko sasniegtās 8,47 sekundes 60 metru barjersprintā. Vīriešiem šajās sacensībās pirmais finišēja Ričards Peders - 8,06 sekundes.

Augstlēkšanā par Latvijas čempioniem kļuva Patrīcija Jansone (1,80 metri) un Edvards Leoke (2,01 metrs). Trīssoļlēkšanā uzvarēja Brenda Džiliana Apsīte ar 13,08 metru tālu lēcienu, par trīs centimetriem pārspējot Adrianu Krūzmani, bet vīriešiem ar 15,05 metru tālu lēcienu pirmais bija Sandis Dzenītis.

200 metru sprintā ātrākie bija Elizabete Kociņa ar finišu 24,71 sekundē un Emīls Lamba ar rezultātu 22,37 sekundes, bet 800 metru skrējienā uzvarēja Līga Velvere (2:10,49) un Kārlis Ancāns (1:51,86). Valsts čempioni tika noskaidroti arī jauktajā 4x200 metru stafetē, kurā uzvarēja "Arkādijas" kvartets Ieva Malnača, Daniela Lasmane, Austris Karpinskis un Roberts Jānis Zālītis, finišējot vienā minūtē un 34,30 sekundēs.