Aptuveni 2000 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem caur firmām iegādāti nekustamie īpašumi Latvijā
Lai arī Saeima vēlas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem pirkt nekustamo īpašumu Latvijā, cik viņiem to pieder jau tagad, nezina neviens. Valsts tikai šogad sākusi tos uzskaitīt. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, jau tikai caur uzņēmumiem vien Latvijā īpašumi pieder diviem tūkstošiem šo valstu pilsoņu.
Pirms dažiem gadiem grozīja likumu, lai pircējiem, kuri vēlas iegūt īpašumu valsts aizsardzības objektu tuvumā, vajadzētu saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju. Pērn tika saskaņoti 119 darījumi ap valsts aizsardzības objektiem. Pagaidām nevienu pircēju potenciāla apdraudējuma dēļ nenoraidīja.
Situāciju ap kritiskās infrastruktūras objektiem kontrolē Valsts drošības dienests, kas raidījumam apliecināja, ka pārbauda arī nekustamo īpašumu iegādes un īrēšanas gadījumus pie šiem objektiem. Pirms 7 gadiem nekustamo īpašumu netālu no lidostas “Rīga” iegādājās uzņēmums “PARD-M”. Tā patiesais labuma guvējs ir Dmitrijs Holomkins – Krievijas pilsonis ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Šajās telpās tagad atrodas pludmales volejbola klubs.
Paralēli Latvijas biznesa atzaram Dmitrijs Holomkins 15 gadus, līdz pat 2022. gada aprīlim ir vadījis Krievijas zinātniski pētniecisko apvienību ar saīsinātu nosaukumu “AKNIIPO”, kas darbojās aviācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Kādu laiku viņš vadīja arī Krievijas uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu. Līdzās Dmitrijam Holomkinam Latvijas uzņēmuma valdē ir arī Gaļina Holomkina, Krievijas pilsone, kura arī šobrīd ir saistīta ar to pašu Krievijas zinātniski pētniecisko organizāciju.
Kādas šobrīd ir uzņēmēja saiknes ar Krievijas tehnoloģiju jomu un plāni attiecībā uz biznesu Latvijā? Ar “de facto” Holomkins nerunāja. Viņa uzticības persona Nataļja Sulacka apliecināja, ka sazinās ar D. Holomkinu par kluba pārvaldības jautājumiem, taču plašākus komentārus nesniedza. Holomkina uzņēmums Latvijā jau vairākus gadus ir cietis zaudējumus, arī 2023. gadā tie pārsniedza 70 tūkstošus. Taču Sulacka to skaidro ar kovida ierobežojumiem. Pērn, pēc viņas vārdiem, situācija esot uzlabojusies.
Šonedēļ Saeima virzīja likumprojektu, kas liegs Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī tiem piederošiem uzņēmumiem pirkt nekustamos īpašumus Latvijā. Savus grozījumus gandrīz reizē sagatavoja “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība. Pamatojums ir vienāds – nacionālās drošības apdraudējuma novēršana. Kā minēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (NA), agresorvalstis un to specdienesti var izmantot nekustamo īpašumu, piemēram, konspiratīvo dzīvokļu ierīkošanai.
Šobrīd plānots izņēmums, ļaujot pirkt nekustamos īpašumus tiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā. To ir teju 33 tūkstoši. Tie ir pilsoņi, kas ir nokārtojuši valsts valodas pārbaudes. Taču Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Agnese Krasta (JV) pieļāva, ka no šī izņēmuma varētu arī atteikties. Izņēmums gan nav paredzēts tiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir iegūta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā. Tādu ir 13 tūkstoši.
Līdzīga politiskās domas virzība – neļaut pārdot zemi agresorvalstu pilsoņiem – ir kopīga vairākām reģiona valstīm. Lietuvā aizliegumu ieviesa 2023. gadā, tas gan attiecas tikai uz Krievijas pilsoņiem. Igaunijā, Somijā un Norvēģijā vēl gatavojas šim solim. Centrāleiropas institūta pētniece Aleksandra Kučinska Zoņika uzsvēra, ka Baltijas valstis šajā ziņā ir līderes. “Baltijas valstis lieliski izprot drošības apsvērumus. Aizlieguma pamatā nav tikai politisks vai simbolisks lēmums,” minēja pētniece.
Taču, atšķirībā no Latvijas, citviet Krievijas pilsoņu īpašumi ir apzināti. Lietuvā to ir deviņi tūkstoši, Igaunijā – vairāk nekā 40 tūkstoši. Somijā, kur Aizsardzības ministrija ir bloķējusi vairāku objektu pārdošanu Krievijas pilsoņiem, to ir aptuveni 3,5 tūkstoši.
Bet Latvijā šo īpašumu daudzumu neviens nezina. Līdz šī gada sākumam valsts tos neuzskaitīja. “Proti, gan notārs, gan zemesgrāmatu tiesnesis redzēja konkrētās personas datus, tostarp valstspiederību, bet tā informācija nekur netika fiksēta, teiksim, zemesgrāmatu reģistrā kā dati,” sacīja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV).
Pēc Tiesu administrācijas datiem, no 1. janvāra līdz 18. februārim nekustamos īpašumus Latvijā iegādājušies 63 Krievijas un 2 Baltkrievijas pilsoņi. Cik to ir darījuši iepriekš, valsts šobrīd skaidrot negrasās. Lai tomēr gūtu priekšstatu, “de facto” meklēja netiešos datus. “Lursoft” sagatavotie dati liecina – caur uzņēmumiem īpašumi Latvijā pieder 1832 Krievijas pilsoņiem un 124 – Baltkrievijas, kuri ir šo uzņēmumu faktiskie īpašnieki.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas biedri ir ziņojuši par aptuveni tūkstoš kredītņēmējiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību. Caur bankām gan, visticamāk, notiek tikai maza daļa darījumu. Kā minēja LANĪDA un “Arco Real Estate” vadītājs Aigars Šmits, šobrīd caur nekustamo īpašumu aģentūrām darījumi ar nerezidentiem tikpat kā nenotiek.
Publiski izsekot to, cik uzņēmumu dalībnieku vai vadītāju ir Krievijas pilsoņi ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kopš šī gada sākuma vairs nevar. Viņiem Latvijā izsniedz personas kodu, un, sargājot personu datus, Uzņēmuma reģistrs valsts piederību vairs neuzrāda.
Tomēr kā pastāstīja Uzņēmumu reģistra vadītāja Laima Letiņa, to plāno labot. “Apzinoties, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija viennozīmīgi apliecina, ka šī informācija ir nepieciešama arī Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem, klientiem, mēs meklējām risinājumu, lai informācijas pieejamībai būtu leģitīms pamats,” minēja L. Letiņa. Tieslietu ministrija gatavo attiecīgus grozījumus un cer, ka tos izdosies pieņemt pavasarī.
