Vairums pārtikas piegādes kurjeru uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvuši ar augstskolas ISMA palīdzību
Vairums no pārtikas piegādes kurjeriem, kas reģistrējušies Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvuši, lai studētu Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā (ISMA), norāda TV3 raidījums "Nekā personīga".
Šī augstskola vairāk nekā pirms 30 gadiem izveidota uz bijušā Rīgas Aviācijas institūta bāzes un ieguvusi beztermiņa valsts akreditāciju, tai ir filiāles Daugavpilī un Uzbekistānā. Raidījums vēsta, ka iepriekšējā mācību gadā no 1727 ISMA studentiem 1420 bija ārvalstnieki.
"Nekā personīga" apkopotā statistika par pēdējos trim gadiem liecina, ka vidēji ISMA gadā mācījās ap 1500 trešo valstu jeb Eiropas Savienībā neietilpstošo valstu studentu, taču to pabeidza tikai ap 200.
Augstskolas rektors Deniss Djakons šos datus esot apstrīdējis, taču citu statistiku neesot atklājis. Uz jautājumu, kāda ir augstskolas politika un vai tā vairāk koncentrējaties tieši uz ārvalstu studentu piesaisti, Djakons atbildēja, ka "tā vienkārši sanācis".
ISMA rektors neesot atbildējis uz jau, cik studentu pēdējos gados atskaitīti. Neesot zināms, kā augstskola sadarbojas ar Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas pārvaldi (PMLP), vai ziņo par atskaitītajiem studentiem.
Raidījums ziņo, ka visvairāk trešo valstu studentu - 2732 - šī mācību gada sākumā bija Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Tai seko ISMA, bet trešajā vietā ir Biznesa augstskola "Turība". Ceturtā lielākā ir Ekonomikas un kultūras augstskola, kur mācību gada sākumā bija 570 trešo valstu studenti. Šajās skolās mācās gandrīz 70% visu iebraucēju no ārpus ES valstīm.
"Nekā personīga" apkopotie dati par studentu plūsmu kopš 2022.gada liecina, ka vidēji Latvijā gadā studē aptuveni 10 500 ārvalstnieku, taču studijas beidz tikai ap 1400.
Likums nosaka, ka augstskolai jāziņo Valsts robežsardzei un PMLP, ja students tiek atskaitīts vai nerādās universitātē vismaz divas nedēļas. Tad PMLP lemj, vai jāatņem uzturēšanās atļauja, savukārt Valsts robežsardzei persona jāatrod. Pēdējos gadus anulē arvien vairāk atļauju - 2023.gadā 1162, pērn 1939, informē raidījums. Uzturēšanās atļauju pērn zaudēja teju katrs ceturtais iebraucējs. Visvairāk atļaujas atņemtas indiešiem un uzbekiem, kas esot divas lielākās studentu grupas Latvijā.
Valsts robežsardze neuzskaita cik studentus, kuriem uzturēšanās atļaujas ir anulētas, nav atraduši. Iekšlietu ministrs uzskata, ka problēma ir augstskolu atlasīto studentu spējās, un tam piekrīt arī Ārlietu ministrija (ĀM), kas esot vērsusi augstskolu uzmanību uz vēstniecību novērojumiem un konstatētajiem trūkumiem ārvalstu studentu vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumos. Piemēram, joprojām tiekot konstatēti vīzu pieteikumos iesniegto dokumentu viltojumi, tāpat tiek konstatēts, ka studenta iepriekšējās izglītības vai angļu valodas zināšanu līmenis ir neatbilstošs, lai sekmīgi iekļautos mācību procesā Latvijā.
Anulēta termiņuzturēšanās atļauja nav šķērslis strādāt. Piemēram, lai reģistrētos par pārtikas kurjeru, ir jāiesniedz derīgs dokuments, taču to pārbauda tikai pieteikuma izskatīšanas brīdī. Platforma "Wolt" raidījumam norādīja, ka līgumā ir ierakstīts, ka kurjeram pašam jāziņo, ja kādam no dokumentiem beidzas derīguma termiņš, bet neprecizēja, vai piegādātāji to dara.
Tāpat ārvalstniekam arī jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējam. Pēdējos trīs gados VID reģistrējis gandrīz 6000 trešo valstu pilsoņu. Arī tur uzturēšanās atļauju pārbauda tikai reģistrācijas brīdī.
Jau ziņots, ka pēc pārtikas piegādes platformu lūguma, par vienu mēnesi, līdz 2025.gada 1.martam, tika pagarināta pārtikas piegādes kurjeru reģistrācija PVD. Visām personām, kuras plāno nodarboties ar pārtikas produktu un ēdiena piegādi galapatērētājam, ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa un klātienē vai elektroniski tā jāiesniedz PVD.
