
Vai Lūsija bija pirmā garo distanču skrējēja? Zinātnieki nāk klajā ar pārsteidzošu atklājumu: 27 dienas līdz "Rimi" Rīgas maratonam

Jauni pētījumi liecina, ka viena no senākajām atrastajām cilvēkveidīgajām būtnēm – Lūsija, kura dzīvoja pirms aptuveni 3,2 miljoniem gadu, spēja skriet uz divām kājām.
Kā liecina zinātnes žurnālā "Current Biology" publicētais pētījums, zinātnieki no Apvienotās Karalistes un Nīderlandes izstrādājuši digitālās simulācijas, ar kurām noskaidrojuši, ka Lūsija spēja skriet uz divām kājām. Maksimālais ātrums, ko viņa spēja sasniegt, bija 4,97 metri sekundē.
Lai gan tas ir pieklājīgs ātrums, Lūsija ievērojami atpaliktu no mūsdienu cilvēkiem, kuru vidējais skrējiena temps ir 7,9 metri sekundē, nemaz nerunājot par pasaules rekordistu 100 m un 200 m sprintā Useinu Boltu, kurš, 2009. gadā labojot pasaules rekordu 200m sprintā, pārvietojās ar ātrumu 10,44 metri sekundē.
Lai izveidotu šīs simulācijas, pētnieki apvienoja Lūsijas skeletu ar mūsdienu pērtiķu muskuļu uzbūvi un pielāgoja to kustību analīzes programmatūrā. Rezultāti parādīja, ka, lai gan viņai nebija garās Ahileja cīpslas un īso kāju muskuļu šķiedru, kas raksturīgas cilvēkiem, viņa tomēr spēja skriet uz divām kājām.
Tomēr, pievienojot simulācijā mūsdienu cilvēku potīšu muskuļus, atklājās, ka skriešana viņai būtu bijusi daudz apgrūtinātāka nekā cilvēkiem mūsdienās, kas nozīmē, ka viņa, visticamāk, to sava prieka dēļ nemēdza darīt.
Šī atklājuma nozīmīgums ir tāds, ka tas atbalsta teoriju, ka cilvēki attīstīja skriešanas spējas specifisku pielāgojumu dēļ, nevis tikai kā staigāšanas blakusproduktu. Daži zinātnieki lēš, ka cilvēkos ilgstošas skriešanas prasmes attīstījās, lai mūsu senči varētu medīt dzīvniekus, proti, cilvēku priekšteči, iespējams, ar izturības skrējiena palīdzību nogurdināja potenciālo medījumu.
Lūsija un viņas sugas pārstāvji dzīvoja Austrumāfrikā pirms 2,9 līdz 3,9 miljoniem gadu. Viņa apvienoja cilvēkam un pērtiķim līdzīgas īpašības, tāpēc bieži tiek dēvēta par "trūkstošo posmu" cilvēka evolūcijā. Kopš viņas fosilijas atklāšanas Etiopijā pirms 50 gadiem, viņa ir sniegusi vērtīgu ieskatu antropoloģijā.