Kādas tehnoloģijas tiek piedāvātas skrējējiem, un kā tās palīdz uzlabot treniņus? 31 diena līdz "Rimi" Rīgas maratonam

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu sastāvdaļu un jau labu laiku tās pieejamas arī sportistiem, solot uzlabot viņu treniņu efektivitāti, uzraudzīt veselības rādītājus un sasniegt labākus rezultātus sacensībās. Lūk, astoņas ierīces, ko nereti treniņos izmanto maratona skrējēji.

1. Viedpulksteņi un GPS pulksteņi

Maratona skrējēji plaši izmanto viedpulksteņus ar GPS funkciju, lai sekotu līdzi treniņu gaitai un sacensību progresam. Šīs ierīces mēra attālumu, tempu, sirdsdarbības ātrumu un kaloriju patēriņu, kas palīdz labāk plānot treniņus un novērtēt fizisko sagatavotību. Populāri modeļi, piemēram, Garmin Forerunner, Polar Vantage, Suunto 9 un Coros Apex, piedāvā arī skriešanas dinamiku, kas analizē soļu frekvenci, vertikālo oscilāciju un piezemēšanās laiku, lai uzlabotu tehniku.

Daudzi GPS pulksteņi nodrošina arī maratona sagatavošanās plānus, sniedz ieteikumus par atjaunošanos un pat prognozē sacensību laiku, balstoties uz iepriekšējiem rezultātiem. Papildus tiem ir arī integrētas SpO2 un VO2 max funkcijas, kas palīdz novērtēt skābekļa līmeni asinīs un maksimālo skābekļa patēriņu, kas ir svarīgi ilgstošai izturībai. Ūdensizturība un ilgs akumulatora darbības laiks padara šos pulksteņus neaizvietojamus garo distanču skrējējiem.

2. Sirdsdarbības monitora josta

Lai gan daudzi viedpulksteņi mēra sirdsdarbības ātrumu, HRM jostas piedāvā precīzākus datus, jo tās uztver elektriskos impulsus tieši no krūškurvja. Šīs ierīces palīdz skrējējiem kontrolēt treniņu intensitāti, izvairoties no pārmērīgas slodzes un maksimāli efektīvi pielāgojot savu sirdsdarbības zonu konkrētajam treniņa veidam. Populāri modeļi, piemēram, Garmin HRM-Pro, Polar H10 un Wahoo Tickr, piedāvā Bluetooth un ANT+ savienojamību, kas ļauj sinhronizēt datus ar dažādiem sporta lietotnēm un pulksteņiem.

Papildus sirdsdarbības mērīšanai dažas jostas piedāvā izmērīt arī skriešanas dinamiku, piemēram, soļu ritmu un kontakta laiku ar zemi. Tas palīdz uzlabot skriešanas tehniku un samazināt traumu risku. Skrējēji, kuri izmanto treniņos sirdsdarbības monitora jostu, var efektīvāk regulēt savu slodzi un uzlabot izturību, ilgstoši saglabājot optimālu treniņu tempu.

3. Kāju sensori (Foot Pods)

Kāju sensori jeb Foot Pods ir nelielas ierīces, kas piestiprinās pie sporta apaviem vai tiek ievietotas zoles iekšpusē. Tās mēra soļu frekvenci, garumu, efektivitāti un pat piezemēšanās veidu, kas palīdz skrējējiem uzlabot savu tehniku. Tā kā GPS pulksteņi dažreiz mēdz būt neprecīzi vietās ar sliktu signālu (piemēram, mežos vai pilsētās ar augstām ēkām), kāju sensori nodrošina daudz precīzākus attāluma un tempa datus.

Daži sensori, piemēram, Stryd Running Power Meter, mēra arī jaudas patēriņu skriešanas laikā, kas palīdz skrējējiem optimāli sadalīt spēkus garo distanču skrējienos. Tie ir īpaši noderīgi treniņiem uz skrejceliņa, kur GPS nevar fiksēt attālumu, kā arī kalnu skrējienos, kur jāņem vērā ne tikai ātrums, bet arī reljefa ietekme uz slodzi.

4. Bezvadu austiņas

Mūzika, podkāsti vai audiogrāmatas var būt lielisks veids, kā motivēt sportistus ilgstošam skrējienam, tāpēc daudzi  sportisti treniņu laikā izmanto bezvadu austiņas. Tradicionālās austiņas skrienot mēdz radīt neērtus mirkļus, tādēļ iecienīti varianti skrējējiem ir AfterShokz, Bose Sport Earbuds, Jaybird Vista vai Apple AirPods Pro austiņas, jo tās ir vieglas, sviedru un ūdens izturīgas, kā arī nodrošina stabilu savienojumu pat ilgstošu treniņu laikā. 

5. Elektrolītu un hidratācijas sensori

Lai izvairītos no dehidratācijas, īpaši karstā laikā vai maratona skrējienos, skrējēji nereti izmanto hidratācijas sensorus, piemēram, Nix Hydration Biosensor. Šī ierīce analizē sviedru sastāvu un brīdina, kad nepieciešams uzņemt ūdeni vai elektrolītus. Skrējēji, kas trenējas garām distancēm, var izmantot arī viedās ūdens pudeles, kurās iebūvēti sensori, kas palīdz sekot līdzi uzņemtā šķidruma daudzumam. Šādi rīki var palīdzēt izvairīties no krampjiem un saglabāt optimālu veiktspēju.

6. Viedie apavi ar iebūvētiem sensoriem

Daži sporta apavu zīmoli, piemēram, Nike, Under Armour un Adidas, piedāvā apavus ar iebūvētiem sensoriem, kas analizē soļu ritmu, spēka sadalījumu un skriešanas tehniku. Šie apavi savienojas ar viedtālruņu lietotnēm un sniedz datus par skriešanas efektivitāti, palīdzot pielāgot treniņus un uzlabot veiktspēju. Turklāt tie var brīdināt skrējēju, kad apavi sāk zaudēt amortizāciju un nepieciešams tos nomainīt.

7. Skābekļa piesātinājuma un stresa mērītāji

Mūsdienu viedpulksteņos bieži ir iebūvēti SpO2 sensori, kas mēra skābekļa līmeni asinīs. Tas ir īpaši noderīgi skrējējiem, kuri trenējas lielā augstumā vai vēlas sekot līdzi fiziskās slodzes ietekmei uz ķermeni. Papildus tam daži pulksteņi piedāvā stresa un atjaunošanās līmeņa analīzi, kas palīdz saprast, vai ķermenis ir gatavs intensīvam treniņam vai arī nepieciešama atpūta.

8. Skrejceliņi ar interaktīvām treniņu programmām

Mājas treniņiem daudzi skrējēji izmanto elektriskos skrejceliņus, kas piedāvā virtuālus treniņus, trases simulācijas un personalizētus treniņu plānus. Šīs ierīces ļauj pielāgot slīpumu un tempu, kā arī sekot līdzi sirdsdarbības datiem, kas ir būtiski efektīvai maratona sagatavošanai. Daži modeļi piedāvā arī sadarbības funkcijas, kas ļauj sacensties ar citiem skrējējiem. Šīs ierīces palīdz maratona skrējējiem trenēties efektīvāk, samazināt traumu risku un sasniegt labākus rezultātus sacensībās.

Noslēgumā jāuzsver, ka tehnoloģiju attīstība ir būtiski mainījusi veidu, kā sportisti gatavojas sacensībām. Maratona skrējēji tagad var precīzāk analizēt savus treniņus, pielāgot slodzi un uzlabot skriešanas tehniku, izmantojot dažādas viedierīces. Tomēr par spīti tam, ka tehnoloģijas piedāvā daudz priekšrocību, tās nevar aizstāt pareizu treniņu plānošanu, pašdisciplīnu un sportista apņēmību ceļā uz panākumiem.