“Nopirkšu žiletes un iešu pie Pērnavas upes…” Latvijā labi zināms igauņu basketbolists stāsta par mēģinājumu veikt pašnāvību
foto: Basket.ee
Rains Rādiks savulaik arī pārstāvējis Valkas/Valgas komandu, kas vienu sezonu spēlēja arī Latvijas čempionātā.
Sporta zvaigznes

“Nopirkšu žiletes un iešu pie Pērnavas upes…” Latvijā labi zināms igauņu basketbolists stāsta par mēģinājumu veikt pašnāvību

Kaspars Apsītis

Jauns.lv

Bijušais igauņu basketbolists Rains Rādiks podkāstā "Mängumehed" dalījies ar stāstu par pašnāvnieciskām tieksmēm un smago cīņu ar trauksmi, kas vairāk nekā desmit gadus ietekmēja viņa dzīvi. Viņa pieredze kalpo kā aicinājums cilvēkiem, kuri atrodas līdzīgās situācijās, meklēt palīdzību. Garīgās veselības problēmas viņam sākās jau pusaudža gados.

“Nopirkšu žiletes un iešu pie Pērnavas upes…” Latv...

"Kad man bija 15 vai 16 gadi, sāku izjust pirmās pazīmes," stāsta Rādiks. "Treniņos spēju mest soda metienus ar 70–80% precizitāti, bet spēļu laikā tas viss pazuda. Sajūta bija tāda, it kā kāds no muguras vilktu roku atpakaļ." Šāda stresa izpausme kļuva par viņa pastāvīgo pavadoni basketbolā.

Viņa karjeras pagrieziena punkts pienāca laikā, kad viņš otro reizi devās spēlēt uz Itāliju. "Sajutu, ka vairs nespēju tikt galā. Treniņi man radīja neizturamu stresu, un es nevēlējos turpināt. Atgriezos Igaunijā, lai meklētu palīdzību," viņš atzina Delfi.ee. "Pēdējais klikšķis notika, kad otro reizi biju Itālijā un sajutu, ka vairs negribu iet uz treniņiem – tas man sagādāja lielu stresu. Esmu 2,08 metrus garš. Būdams zem groza, vienkārši jāieliek bumba grozā, bet es nespēju trāpīt pat pa stīpu. Sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Atgriezos Igaunijā un uzreiz meklēju palīdzību."

Trauksme īpaši saasinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad basketbola ikdiena izzuda. Rādiks pat atzina, ka masku nēsāšana viņam šķita komfortabla, jo deva iespēju paslēpties no cilvēkiem. Taču pēc pandēmijas viņš turpināja slēpties – gan burtiski, gan emocionāli, vēsta Delfi.ee.

Rādiks arī atklāja, ka divreiz bija nonācis līdz pašnāvības domām. Pirmajā reizē viņš mēģināja pārdozēt medikamentus, taču tas neizdevās. "Man atmiņā atausa sena epizode no Baltkrievijas, kur es jautāju Igaunijas izlases ārstam, cik daudz “Xanax” vai miega zāļu būtu jālieto, lai apstātos sirds. Viņš minēja skaitli – 65. Es nezinu, kāpēc nepaņēmu pietiekami daudz. Nopirku 50 – Lasnamē aptiekā varēja dabūt recepšu zāles par dubultu cenu. Iedzēru vēl 15 antidepresantus. Divas vai trīs dienas dzīvoju kā sapnī, neko nesapratu, kas notiek. Es pat gāju uz treniņiem, lai gan nezinu, kā spēju to izdarīt," stāsta Rādiks.

Otrajā reizē viņu izglāba psihologs: "Man bija sarunāta tikšanās ar psihologu. Domāju, ka aiziešu pie viņa, pateikšos, tad nopirkšu žiletes un iešu pie Pērnavas upes. Es viņam teicu: “Paldies, ka palīdzējāt, bet atvainojiet…” Viņš sāka runāt, ka manas smadzeņu ķīmija ir izjaukta un tas ir ārstējams. Viņš mani pārliecināja doties uz Pērnavas slimnīcu pie dežūrārsta. Piecas minūtes runājām, un man teica, ka es palikšu slimnīcā. Es teicu: “Labi, iešu mājās pēc mantām.” Ārsts jautāja: “Vai esi pārliecināts, ka atgriezīsies?” Mājās piezvanīju ģimenes locekļiem un teicu, ka netieku galā, man jāiet uz slimnīcu. Slimnīcā pavadīju trīs nedēļas un saņēmu elektroterapiju," sportistu citē Delfi.ee.

Rādiks uzsver, ka viņa dzīvību izglāba ne tikai psihologi, bet arī divi labi draugi – Stens Soks un Raiko Matsalu (arī basketbolisti), kuri bija gatavi viņu uzklausīt pat vissmagākajos brīžos. "Ja nebūtu viņu, manis šodien vairs nebūtu!"

Bijušais basketbolists norādīja arī uz problēmām, ar kurām saskaras cilvēki, meklējot profesionālu palīdzību. Viens no pirmajiem psihologiem, pie kura viņš vērsās, nešķita ieinteresēts. "Viņš tikai skatījās pulkstenī un pieprasīja samaksu," stāstīja Rādiks. Tas gandrīz atturēja viņu no turpmākas palīdzības meklēšanas.

Šobrīd Rādiks turpina ārstēties un cenšas dzīvot stabilāk. Viņš uzsver, cik svarīgi ir nepārtraukt terapiju un lietot medikamentus atbilstoši ārsta norādījumiem. Viņa stāsts ir spēcīgs atgādinājums par garīgās veselības nozīmību un par to, ka palīdzības meklēšana nekad nav kauns.

Šobrīd 35 gadus vecais Rains Rādiks, kurš jau vairākus gadus ir noslēdzis profesionāļa gaitas, lielāko daļu savas basketbolista karjeras pavadījis Igaunijas vadošajos klubos, ieskaitot sezonu Tallinas “Kalev/Cramo”. Tāpat spēlējis arī Latvijas basketbola līgā (pārstāvot Valkas/Valgas komandu) un Latvijas-Igaunijas basketbola līgā. Tāpat divos piegājienos bija devies spēlēt arī uz Itālijas zemāko līgu klubiem.

Jauns.lv atgādina - ja cilvēks sev jau nodarījis pāri vai pastāv draudi, ka viņš to tūlīt darīs, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113.

Ja tev vai tuviniekam ir pašnāvības domas vai kāds līdzcilvēks ir paudis vēlmi izdarīt pašnāvību un nav skaidrs, kā rīkoties tālāk, jāzvana uz krīžu un konsultāciju centru "Skalbes": 67222922, 27722292. Veselības ministrijā arī atgādina, ka pēc palīdzības var vērsties arī pie valsts apmaksāta psihiatra, turklāt tam nav nepieciešams nosūtījums.