“Mēs esam ar Stokholmas sindromu slimi?” Opozīcija skarbi izsakās par jaunajiem klimata likumiem
Ar grūtībām saskārusies divu ar klimata izmaiņām saistīto likumu virzība, kurus ceturtdien deputāti izslēdza no Saeimas darba kārtības. Gan opozīcijas, gan klimata ministra argumentus apkopoja 360TV Ziņas.
Daži simti miljonu eiro papildu izdevumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem - par to trauksmi ceļ opozīcija, vērtējot gaidāmo jauno klimata likumu ietekmi. Valdībai tos nācies virzīt, jo klimata pārmaiņas jau labu laiku kā nav noliedzamas.
Problēmas ar Klimata likuma virzību radās jau pagājušajā nedēļā, kad balsu trūkuma dēļ nācās slēgt Saeimas sēdi. Tagad pati Klimata ministrija nolēmusi atsaukt likumprojektu, lai vairākus mēnešus vēl veltītu ieguvumu skaidrošanai sabiedrībai.
“Bija ļoti daudz izskanējuši jautājumi, gan zināmā mērā puspatiesībām, tad mēs arī pieņēmām atlikt, lai varam vairāk skaidrot gan frakcijai, gan deputātiem, gan arī sabiedrībai, kādi gan ir izaicinājumi, kādi varbūt arī pienesumi sabiedrībai kopumā,” par likumprojektu stāsta klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Tikmēr opozīcija norāda, kādas problēmas radīs viens no šodien Saeimā atliktajiem likumprojektiem - Transporta enerģijas likums.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) izceļ likuma mīnusus: “Tas viss kopums, tā pakotne - viņa būtu nepanesama mūsu tautsaimniecībai. Mēs te esam pacēluši karogu, steidzot pirmie sasniegt visu jau iepriekš. Tā kā 2030. gads ir tas mērķis, kas tas būtu jāievieš - mēs esam gatavi piedāvāt jau no nākamā gada ieviest normas, un nozare ir izrēķinājusi, ka mūsu priekšzīmība izmaksātu sabiedrībai, uzņēmējiem vairāk kā 500 miljonus.”
Degvielas asociācijas aprēķini par iedzīvotāju izdevumiem ir mazāki, bet arī iespaidīgi - 250 miljoni eiro līdz 2030. gadam. Tikmēr deputāts norāda, ka jau tagad maksājam vairāk par benzīnu gan paaugstinātā akcīzes nodokļa dēļ, gan arī degvielas rezervju uzturēšanas vārdā.
Savukārt Eiropas Savienības nosacījumos izmaiņas varētu ielobēt Vācijas un Itālijas lielie automašīnu ražotāji. Opozīcijas ieskatā Eiropas un valdības pieeja ir samērā absurda, jo lielākie piesārņotāji ir Ķīna, ASV un Indija.
“Mēs redzam, ka lielie, kas par lauvas tiesu vairāk rada izmešus nekā visa Eiropas Savienība kopā, tie vispār stājas ārā no klimata vienošanām. Bet mēs no viņiem tagad pirksim tehnoloģijas, lai uzliktu sev saules paneļus, lai pirktu elektromobiļus, lai pirktu iekārtas? Kas mēs esam ar kaut kādu Stokholmas sindromu slimi vai prātā sajukuši, vai kas ir šie par iemesliem?” neizpratnē ir “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
